Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Kunga Debeskāpšanas svētki sniedz atbildi uz dziļi sirdī ierakstītajām ilgām dzīvot mūžīgi
30.05.2019 pl. 11:23

Priesteris Ernests Jansons MIC

Priestera komentārs Kunga debeskāpšanas svētkos (30.05.2019).

Ticība Kunga augšāmcelšanās un Debeskāpšanas svētku noslēpumam mūsdienu neticīgajam cilvēkam var šķist kā savdabīgs kristiešu mēģinājums aizbēgt no realitātes, kura cilvēku ved uz parastu dzīves noslēgumu, proti, nāvi. Mēs ticam, ka celsimies augšā no miroņiem pēc Jēzus Kristus parauga, lai dzīvotu mūžīgi un svētlaimīgi.

Neapšaubāmi, šāds ticības manifests skeptiski noskaņotā mūsdienu neticīgā cilvēka acīs izskatās pēc mēģinājuma mierināt sevi ar cerību, ka viss būs labi, neraugoties uz to, ka mēs visi mirsim. Tādēļ ir nepieciešams šos lielos noslēpumus pārdomāt apustuļa Pāvila vārdu garā: “Lai Viņš (Dievs) apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums.” (Ef 1, 17) Patiešām, cilvēks nekad nespēs aptvert nedz Kristus augšāmcelšanās, nedz debeskāpšanas noslēpumu, kamēr domās par tiem vienīgi materiālās kategorijās. Cilvēkam ir nepieciešama Dieva žēlastība, kas tiek ielieta viņa sirdī un padara viņu spējīgu ticēt tiem dievišķās realitātes noslēpumiem, kurus nav iespējams nedz izmērīt, nedz aptvert līdz galam, – ir nepieciešama žēlastība, kas apgaismo gara acis.

Mēs ticam, ka Dievs ir radījis cilvēku pēc sava attēla un līdzības, apveltījot viņu ar saprātu, brīvo gribu un radošām spējām, taču ne tādēļ, lai tas aizietu bojā. Ar to arī izskaidrojama katra cilvēka vairāk vai mazāk apzinātā tieksme dzīvot ilgi un pēc iespējas laimīgi. Augstākminētā skeptiskā attieksme pret mūžīgo dzīvošanu, kaut arī šķiet racionāla, tomēr nespēj dot apmierinošu atbildi uz jautājumu: kāds ir cilvēka eksistences mērķis? Materiālisma problēma ir tā, ka atbildes uz šo jautājumu tiek meklētas, protams, vienīgi materiālajā pasaulē. Taču nevar noliegt, ka visas šīs atbildes sašķīst kā vilnis pret klinti pret ne mazāk materiālo kapa malu. Nav veselā saprāta uzskatā, ka cilvēks (kas atšķiras no visas pārējās radības ar saprātu, brīvo gribu un radošām spējām) eksistē, lai pārstātu eksistēt, jo, ja nav mūžīgās dzīves, jēgu zaudē arī laicīgā dzīve, pat ja ņemam vērā ļoti tālejošu perspektīvu, jo tik un tā visi mirs, kas ir nenoliedzams fakts. Tātad materiālistiskais dzīves uzskats var visai veiksmīgi izsmiet kristīgo ticību mūžīgai dzīvei, bet cieš neveiksmi, ja no tā prasām atbildi par mūsu cilvēciskās eksistences jēgu.

Šodien ir Kunga Debeskāpšanas svētki, kuri apraksta notikumus, kas šķiet tik nereāli, neiespējami, taču sniedz atbildi uz dziļi sirdī ierakstītajām ilgām dzīvot mūžīgi, dzīvot laimīgi, dzīvot savā miesā, kura vairs nebūs pakļauta iznīcībai, – dzīvot gluži tā, kā mūsu Kungs Jēzus Kristus, kas ir pirmdzimtais no mirušajiem.

Mieramtuvu.lv
Foto: Unsplash.com/Zac Durant