Viņš Liepājā ir jau otro reizi – jo, vadot šādas darbnīcas šeit iepriekšējā gadā, viņam tik ļoti iepatikās latviešu valoda, latviešu muzikalitāte un tas, kā viņa dziesmas skan latviski, ka ar lielu prieku atsaucās aicinājumam mesties jau lielākā piedzīvojumā ar mūziku, nedēļas laikā ar kori un mini orķestri sagatavojot „dzīvo” ierakstu dziesmu albumam, kā arī piedaloties sv. ap. Pētera un Pāvila svētku Misē un tai sekojošā koncertā Sv. Jāzepa katedrālē. Šo mūzikas darbnīcu sagatavošana sākās jau pagājušā gadā, kad tulkoju dziesmas un plānoju darbnīcu termiņus. Tā kā sagatavojamo dziesmu apjoms bija liels – cerējām ierakstīt 18 dziesmas – radās ideja braukt ciemos uz dažādām pilsētām pie ieinteresētiem dziedātājiem, lai jau iepriekš iemācītos katrs savu balsi un darbnīcās darbs ritētu raitāk un dziedātāji vairāk varētu veltīt uzmanību diriģentam un kopējam skanējumam. Šie braucieni, kas aizsākās jau agrā pavasarī uz Smilteni, Salaspili, Siguldu, Madonu, Alsungu, Jelgavu, Rīgu – izvērtās ļoti auglīgi, jo, sastopoties ar Pāvela Bembeneka dziesmām, sākot tās dziedāt, tā teikt – sajūtot tajās lūgšanas un Dieva tuvuma saldumu – arī tie cilvēki, kas līdz tam šaubījās, saprata, ka vēlas piedalīties šajās mūzikas darbnīcās. Tā kā darbnīcas norisinājās nedēļu, tad ne visiem gribētājiem izdevās izrauties no darbiem – bet – kā jau devīzē teikts – uzticoties Jēzum, Viņš saveda visus kopā, kuriem te bija jābūt – kā arī kārtoja visu vislabākā veidā. Īstenībā šo rakstu arī varētu nosaukt par pateicību Dievam par Viņa darbu un palīdzību – jo šajā laikā pieredzēju daudzus it kā ikdienišķus dzīves sīkumus, kuri tik skaisti sakārtojās un veidojās. Kaut vai tas, ka tieši šajā nedēļā bija brīnišķīgi laika apstākļi darbam, ne par karstu, ne par aukstu. Un bez Viņa klātbūtnes mūzikas darbnīcām nebūtu jēgas, jo – kā saka Pāvels Bembeneks – mūzika ir tikai līdzeklis. Viņš darbnīcu laikā daudz liecināja gan par Dieva darbošanos viņa dzīvē, gan pievērsa koristu uzmanību tam, kā mūzika kļūst par lūgšanu un savstarpējas mīlestības zīmi. Saņēmām ļoti daudz arī praktiskas palīdzības dziedāšanā, padziļinot zināšanas par cilvēka ķermeņa izmantošanu mūzikas apguves procesā. Savukārt tēvs Oskars OP lekcijā par liturģiju mūs ievadīja apjausmā par Misterium Tremendum – kas ir Svētā Mise. T. Oskars OP vēlreiz atgādināja, ka „liturģija ir piedalīšanās Dieva darbā. Jēzus Kristus ir Augstais Priesteris - vienīgais liturgs. Priesteris ir tikai instruments, un tauta ir atbalsts priesterim”. Arī Pāvels Bembeneks mēģinājumos bieži uzsvēra, ka mēs esam Dieva instrumenti ar visu savu ķermeni, un, pats svarīgākais ir nevis, kā dziedam, bet ko. Liturģiskajā mūzikā galvenais ir Vārds! Viņš arī pastāstīja, kā radušās viņa dziesmas. Katra dziesma ir Pāvela personīgās dzīves pārdzīvojums - lūgšana. Kāda dziesma ir tapusi auklējot dēliņu, kāda, pieminot kritušos poļus Sīrijas karā, kāda dziesma ir pabeigta tikai ar redzes palīdzību, jo pēc smagas slimības, gandrīz nāves, komponists uz ilgāku laiku bija nedzirdīgs. Liturģiskās mūzikas darbnīcas sākās sv. Jāņa Kristītāja svētkos, bet kulmināciju piedzīvoja apustuļu Pētera un Pāvila svētkos, kad dziedājām Sv. Jāzepa katedrālē. Piedalījāmies arī Polijas vēstniecības un institūta Polonika izdotās grāmatas „Poļi Liepājā” atklāšanā katedrāles dārzā, kur nodziedājām divas dziesmas. Kopā ar dziedātājiem un orķestra mūziķiem rakstījām dziesmas studijā Wiktorija. Svētdienā, pēc svētās Mises Sv. Dominika baznīcā, tie, kuriem vēl nebija jāsteidzas mājup, brauca uz Pāvilostu, lai savam un citu priekam dziedātu Pāvilostas Sv. Gara baznīcā, kā arī parādītu komponistam Latvijas skaistākās vietas Pāvilostā un Jūrkalnē, kā arī saulrietu kopā ar viņu sagaidījām Akmensraga bākā. Pirmdienā Pāvelu Bembeneku vēl gaidīja darbs studijā, pārskatot ierakstīto, neliels brauciens uz Griezi, lai atpūstos, un otrdienā jau lidmašīna viņa aizveda mājās uz Krakovu. Visi darbnīcu dalībnieki ir ļoti pateicīgi Pāvelam par viņa mīlestību un sirsnību pret katru no dalībniekiem – un, protams, izcilo spēju atvērt sirdis un balsis dziedāšanai, lai nepilnās trīs dienās no lielākoties savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem izveidotu saliedētu kori, kura dalībnieki šajās dienās tā sadraudzējās, ka vairs negribēja šķirties un jau tagad gaida, lai nākamajā vasarā atkal varētu braukt uz šādām darbnīcām Pāvela vadībā. Darbnīcās piedalījās kopumā 79 cilvēki, no kuriem 63 bija dziedātāji korī, 13 mūziķi un 3 brīvprātīgie palīgi, kā arī koncertā un vienas dziesmas ierakstā piedalījās arī Liepājas Katoļu pamatskolas zvanu ansamblis Ērika Bukanta vadībā "Re-re-mi-la". Starp dalībniekiem - gan dziedātājiem, gan mūziķiem - bija arī 9 bērni, jaunākais bija 6 gadus jauns. Tie bija gan ar saviem vecākiem, gan vairāki dalībnieki bija ņēmuši līdzi savus krustbērnus, lai tos ievadītu skaistajā mūzikas skaņu un ticības pasaulē. Dalībnieki bija ieradušies no 20 vietām Latvijā - tālākie punkti bija Balvi un Kalupe, tuvākie Liepājai - Grobiņa un Otaņķi. Kristīne Locika,
Liepājas Sv. Dominika draudzes sholas vadītāja 
| 
