Kori un orķestri veidoja ļaudis, kas bija sabraukuši no visas Latvijas – no Salaspils, Madonas, Balviem, Kalupes, Kuldīgas, Aizkraukles, Siguldas, Rīgas, Pļaviņām, Tukuma, Smiltenes, Grobiņas, Otaņķiem un, protams, no Liepājas. Starp dziedātājiem bija arī divi priesteri – priesteris Pāvils Kamola no Madonas un tēvs Oskars Jablonskis OP no Liepājas, kā arī māsas no Sv. Trīsvienības, Betānijas un Māsu kalpoņu klosteriem. Dziesmu tekstus no poļu valodas tulkoja vai melodijā ielāgoja breviārā latviski esošos psalmus Kristīne Locika. Vienas dziesmas ierakstā piedalījās arī Liepājas Katoļu pamatskolas Zvanu ansamblis „Re-re-mi-la” Ērika Bukanta vadībā. Šķiet, jau bieži Latvijas katoļu baznīcās Komūnijas laikā atskan dziesma ar mazliet „skandaloziem” vārdiem - „Sveicināts, Ēdiens, kurā neaptverams debess un zemes Radītājs ir ietverts! Sveicināts, Dzēriens, kas alkstošos prātos dzēš visas slāpes!” Atceros, ka pirms gada man zvanīja no kāda kora un lūdza, vai nevar izmainīt šo tekstu uz kādu ierastāku – „Sveicināta, Maize”, piemēram. Bet es kā dziesmas tulkotāja teicu: nē, nekādā gadījumā nevar! Jā, tas skan neierasti un mazliet „skandalozi”, bet – kad Jēzus teica šos vārdus: „Mana Miesa ir patiess Ēdiens un manas Asinis – patiess Dzēriens!” - tad tas arī bija skandāls! Kā Viņš tā drīkstēja teikt? Un daudzi tolaik no Viņa aizgāja. Bet šīs dziesmas komponists Pāvels Bembeneks izvēlējās šo senajā XVII gs. Jagodinska dziesmu krājumā ietverto tekstu tieši tādēļ, ka tajā bija šie neierastie, bet tiešie vārdi – „Witaj, Pokarmie!”. Polijā šī dziesma iekļuvusi Baznīcas liturģisko dziesmu apkopojumos, tā tiek dziedāta baznīcā daudz un bieži, bet ikreiz nes līdzi pārdzīvojumu lūgšanā. Kā ikviena P. Bembenka rakstītā dziesma. Un arī Latvijā Pāvela Bembeneka rakstītās dziesmas kļūst arvien pazīstamākas. Lūgšanas gars un izteiksmes skaistums palīdz caur tām izdzīvot liturģiju. Kad pagājušajā gadā pirmo reizi mūzikas darbnīcas Liepājā vadīja Pāvels Bembeneks, piedzīvojām šo dziesmu skaistumu, atvēršanos Dieva žēlsirdībai, ļoti gribējās to turpināt un darīt pieejamas šīs dziesmas arī plašākam klausītāju lokam. Tādēļ šovasar uzņēmāmies realizēt nedaudz riskantu ideju: liturģiskās mūzikas darbnīcu laikā ierakstīt diskā gan pazīstamākas, gan vēl nedzirdētas P. Bembeneka dziesmas latviešu valodā. Risks bija tajā, ka uz darbnīcām varēja pieteikties jebkurš! Nebija nekādas iepriekšējas dziedātāju atlases, es tikai nedaudz pabraukāju pa Latviju, potenciālajiem dalībniekiem laikus ierādot dziesmu notis. Paļāvos uz Jēzu, ka Viņš sapulcinās kopā tos, kuriem šeit jābūt. Un tiešām! Neskatoties uz to, ka tikai pusei koristu bija jebkāda muzikāla izglītība, komponists un diriģents jutās tiešām aizkustināts par to, cik ļoti skaisti koris skan! Protams, tur bija arī viņa paša nopelns – jo Pāvelam ir liels talants atraisīt cilvēkos balsi un mīlestību un apvienot to vienotā korī, kurš laimīgs ienirst skaistās mūzikas un Dieva un cilvēku mīlestības dziedinošajā okeānā. Tas izpaudās dziedot Misēs šīs dziesmas – brīvi, bez diriģenta, un šī Dieva klātbūtnes apjausma neatstāja mūs arī visnotaļ lietišķās telpās – kultūras namā Wiktorija, kur norisinājās dziesmu ieraksts. Ierakstīt 18 dziesmas kopsummā 12 stundās – no kurām 15 iekļāvām diskā – tas bija varoņdarbs jaunizveidotam korim un tādam pat orķestrim, kurā mūziķu vecuma un pieredzes amplitūda bija tikpat liela kā ģeogrāfiskā, no kurienes bija katrs ieradies. Tas bija dzīvais ieraksts – jo pat ne katrai dziesmai bija dota iespēja rakstīt otrreiz, katras dziesmas ieraksts ir dzīvs kopābūšanas, muzicēšanas priekā – un arī ieraksta satraukumā. Man jau gribas teikt, ka neviens „konservs” neaizvieto tiešo piedzīvojumu dziedot – bet es ceru, ka šie ieraksti palīdzēs Latvijas baznīcu koriem apgūt šīs dziesmas un lietot liturģijā. Piezīmēju, ka dažas dziesmas no diska ir kas jauns arī priekš Polijas – mūsu sv. Dominika draudzes mīļākā dziesma „Jēzu, žēlsirdīgais” nav poliski atrodama pat jūtubē, un, šķiet, komponists bija visai pārsteigts, kad es aizsūtīju viņam nez kur internetā atrasto dziesmu jau iztulkotu. Viņam ikviena dziesma saistās ar kādu notikumu viņa dzīvē, un viņš darbnīcu laikā dalījās ar stāstiem par savu dziesmu rašanos. Tā gluži nemanāmi viņa liecības, ieteikumi un vienkāršības un mīlestības pilnā attieksme pārvērta šīs mūzikas darbnīcas par rekolekcijām, kurās atjaunojām savu mīlestību un uzticēšanos Dievam, un ieguvām to mīlestības kopības garu, kas raksturīgs Baznīcai. To parāda pavisam vienkāršs piemērs – mēs, darbnīcu koris, ar prieku pulcēsimies kopā Aglonā, lai dziedātu Marijas Debesīs uzņemšanas svētku pusnakts Misē Pāvela dziesmas – to, ko iemācījāmies Liepājā! Bet lai runā pašu dalībnieku liecības, atskatoties jau uz pirms mēneša notikušajām darbnīcām: Pr. Pāvils Kamola (Madona): „Gribu tās (darbnīcas) nosaukt citā vārdā, proti, par rekolekcijām, ko neuzbāzīgi, it kā „garām ejot” vadīja mūziķis un komponists Pāvels Bembeneks no Polijas. Viņa sirds piedzīvojusi tik daudzus Dieva pieskārienus un brīžus, kad Dievs viņu izglābis, turklāt mūziķis joprojām redz Dieva klātbūtni un vadību savā dzīvē, ka nevar ar to nedalīties. Izteiktie komentāri skanēja kā skaistas pērles, jo attēloja konkrētu Evaņģēlija patiesību darbību cilvēka dzīvē. Šīs liecības bija tik spontānas, tik dabiskas un ietvēra pateicību par piedzīvoto. Visvairāk atceros dalīšanos par saslimšanu, kad 40 dienas mūziķis pavadīja slimnīcā, bija tuvu nāves robežai. (...)Uz šī fona Pāvelu gribas saukt par augšāmcelšanās īsto pravieti un liecinieku. Viņš kopā ar Jēzu piedzīvoja savu miršanu un augšāmcelšanos Dieva spēkā.” Inese Elsiņa (Madona): „Mēģinājumu process sniedza iedvesmu un spārnus. Tikšanās ar komponistu pārvērtās par elpu aizraujošu dzīves skolu, kuras centrā ir Radītājs, Dzīvais Dievs. Mūzika ir dzeja; jums jādzied kā atsaiņojot dāvanu; aktīvs piano, maiga dinamika; refrēns kā biezs medus; svarīgas ir pauzes; dziedot novājināt tekstu, bet vajag to attīstīt — vārds ir Logoss; lūdzu, izdziediet smaržu! — tie ir tikai daži citāti no Pāvela Bembeneka teiktā. Patiešām liels cilvēks un mūzikas virtuozs, kas pieredzējis gan dzīves spilgtākos kāpinājumus, gan dziļākos kritienus. Arī to, ka pēc nāvējošas slimības zaudējis dzirdi, 40 dienas pavadījis slimnīcā, nests lūgšanu nestuvēs, izglābts, kļuvis dzīvāks par dzīvajiem, turpina komponēt, atguvis zaudētās maņas un sacer mūziku, kuru klausoties no aizkustinājuma jāraud, jo tā maigi un tik neviļus ļauj pieskarties Debesīm.” Andra Pumpura (Kuldīga): “Šajās dienās es un, man liekas, ka katrs no dalībniekiem, savā veidā piedzīvoja Debesis. Mēs bijām pulcējušies no tik dažādām Latvijas vietām, katrs tik atšķirīgs, bet kopā tik vienoti. Pāvela Bembeneka mūzika, viņa dzīvā liecība, bija Dieva mīlestības pieskāriens manai sirdij. Tā atmodināja manī ilgas pēc Dieva, pēc Viņa klātbūtnes manā ikdienas dzīvē. Mūzika nebija tikai dziesmas, bet lūgšana, kas dziedināja, piepildīja ar prieku un mieru.” Dace Baumgartena OPs (Aizkraukles katoļu draudze): „Šogad liturģiskās mūzikas darbnīcās ar poļu liturģiskās mūzikas komponistu Pāvelu Bembeneku piedalījos jau otro reizi. Šādas darbnīcas ir īsts pilnveidošanās avots gan uzlabojot dziedāšanas prasmes, gan garīgi, kad sāc saprast - kas ir liturģiskā mūzika, kāpēc tas ir vajadzīgs, un, kādēļ es to daru? Tās var salīdzināt arī ar „skrubi”, kas noberž uzaugušo „sūnas kārtu”- iedomas, ka Baznīcā viss ir kārtībā un drīkst darīt visu ko protu un varu! Lekcijā par Liturģiju, ko stāstīja t. Oskars OP, vēlreiz tika atgādināts, ka „Liturģija ir piedalīšanās Dieva darbā. Jēzus Kristus ir Augstais Priesteris - vienīgais liturgs. Priesteris ir tikai instruments, un tauta ir atbalsts priesterim”. Arī Pāvels Bembeneks mēģinājumos bieži uzsvēra, ka mēs esam Dieva instrumenti ar visu savu ķermeni, un, pats svarīgākais ir nevis kā dziedam, bet ko. Liturģiskajā mūzikā galvenais ir Vārds! Šajā mūzikā, ko mēs mācījāmies izdziedāt, komponists ir ielicis savus personīgos pārdzīvojumus - lūgšanas. Tajā brīdī, kad mēs izdziedam šīs lūgšanas - tās kļūst par mūsējām! Esmu bezgala pateicīga Dievam par visu, ko deva šajās liturģiskās mūzikas darbnīcās - par Dominikāņu brāļiem, kuri mūs laipni uzņēma, par Kristīnes Locikas neatlaidību organizējot jau kurās liturģiskās mūzikas darbnīcas kopš 2014. gada, par katru šīs vienas nedēļas kora dalībnieku, jo tik īsā laikā izdarījām lielu darbu, par brīnišķīgo silto un saulaino laiku, un, par Pāvelu Bembeneku, no kura tik daudz iemācījos!” Rasa Irbe (Madona) (7 gadi): “Man ļoti patika komponista mūzika, iemācījos divas dziesmas. Varēju iepazīties ar jauniem draugiem, mēs spēlējāmies ar kaķīti. Mūs veda uz rotaļu laukumiņiem, peldējos jūrā. Katru dienu dziedāju laudes un piedalījos Svētajā Misē. Vēl pamēģināju spēlēt kokli un iemācījos pirmos akordus ukulelei un varu jau nospēlēt trīs dziesmas.” Sarmīte Elksne (Tukums): “Neaizmirstams un neatkārtojams piedzīvojums ar izcilo komponistu, tverot mirkļus mūzikas dzelmēs, viņa paša un Lindas vokālās mākslas aizrautībā un nonākot pie daudz dziļākas sapratnes par liturģiju no Pāvela darbiem un no tēva Oskara OP homīlijām, kuras gribējās klausīties vēl un vēl”. Ilze Rīdere (Brukna): “Esmu pateicīga Dievam, komponistam Pāvelam, Kristīnei un visiem pārējiem par šim liturģiskās mūzikas darbnīcām un par iespēju tajās piedalīties. Tas bija ļoti skaists laiks – reizē atpūta, iespēja dziedāt un iemācīties jaunas dziesmas, kopā lūgties, iepazīt jaunus un satikt sen neredzētus cilvēkus. Pāvela Bembeneka mūzika man bija mazliet pazīstama jau iepriekš, tāpēc īpaši priecājos par to, ka viņš pats vadīja šīs vadīja šīs darbnīcas, ka varēja iepazīt viņu tuvāk un redzēt, sajust to, ar kādu mīlestību viņš dara savu darbu un izturas pret katru no mums. Pasākums bija noorganizēts, sakārtots tā, ka labāk nevar vēlēties, ieskaitot pat laika apstākļus. Un visu šo nedēļu mani pavadīja miers un prieks.” Milzīga pateicība visiem, kas par mums tai laikā rūpējās, lai mēs varētu vienkārši gremdēties lūgšanā, mūzikā un Liepājas saulē – brāļiem dominikāņiem ar palīdzēm, kas mūs uzņēma izmitināja un paēdināja, Arnitai, kas aizvietoja mammu jaunākajiem dalībniekiem nodarbību laikā, Valdai, kas čakli tekāja, lai uz galda šķīvju vai karotīšu nepietrūktu, Uldim Meļķim ar komandu, kuri nenobijās, savā studijā ieraugot divreiz lielāku pulku, kā bija solīts, un, protams, mūsu bīskapam Viktoram Stulpinam, kurš ļoti palīdzēja, piesaistot vācu draugu no fonda „Renovabis” atbalstu. Un vislielākā pateicība Jēzum Kristum Vissvētākajā Trīsvienībā – kurš nekad neatstāj tos, kas uzticas Viņam! Jēzu, uzticos Tev! P.S. Dziesmu notis pieejamas, rakstot uz . Kristīne Locika,
Liepājas Sv. Dominika draudzes sholas vadītāja un darbnīcu organizatore |
