Svētdienas pusdienlaikā, neskatoties uz meteorologu izsludināto brīdinājumu par kārtējo karstuma vilni, kad Romā un citās Itālijas pilsētās termometra dzīvsudraba stabiņš tuvojas 40 grādu atzīmei, Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm. Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs norādīja uz modrības nepieciešamību. Būt modram nozīmē ne tikai negulēt, bet stāvēt kājās, būt gatavam tūlīt doties ceļā. "Jūsu gurni lai ir apjozti un degoša lāpa jūsu rokās," lasām Evaņģēlijā. Pāvests skaidroja, ka dzīve ir svētceļojums, ceļš uz mājām, un mums ir jābūt gataviem uz visu. Te runa nav par palikšanu ērtās un drošās vietās, bet par pilnīgu uzticēšanos Dieva gribai. Viņš mūs vada uz galamērķi. "Patiesi, tas, kurš uzticas Dievam, labi zina, ka ticības dzīve ir dinamiska, nevis statiska," atzina Francisks. Parastā liturģiskā laika deviņpadsmitajai svētdienai paredzētajā Evaņģēlija fragmentā izskan aicinājums uzmanīt "degošo lāpu", kas izkliedē nakts tumsu. "Mēs esam aicināti stiprināt savu ticību, lai tā būtu autentiska un nobriedusi, spējīga kliedēt daudzu mūsu dzīves "nakšu" tumsu. Tomēr ticības "lāpai" ir vajadzīga regulāra uzpilde, un tā notiek tad, kad mūsu sirds satiekas ar Jēzus Sirdi lūgšanā un Dieva Vārda meditācijā. Šī ticības "lāpa" mums ir uzticēta citu cilvēku labā, uzsvēra pāvests. Tāpēc neviens nevar dzīvot pārliecībā par savu pestīšanu, neinteresējoties par citiem. Patiesa ticība atver mūsu sirdis pret tuvāko un ved mūs uz konkrētu kopību ar brāļiem, īpaši ar tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība," atgādināja Svētais tēvs. Jēzus stāsta līdzību par kalpiem, kuri gaida savu kungu atgriežamies no kāzām, lai tūlīt atvērtu viņam. Tajā Kristus norāda uz modrības nozīmi: būt gataviem uz mūsu pēdējo un galīgo tikšanos ar Dievu. "Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā.[…] Un ja viņš nāktu otrā nakts maiņā, un ja viņš nāktu trešajā sardzes maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi!" (Lk 12, 37-38). Ar šiem vārdiem Jēzus mums atgādina, ka dzīve ir ceļš uz mūžību. Tāpēc esam aicināti dzīvē īstenot Dieva dāvanas, savus talantus, nest bagātīgus augļus un neaizmirst, ka "mums šeit nav paliekošas vietas, bet mēs meklējam nākamo", Vēstulē ebrejiem atgādina apustulis Pāvils. Pāvests aicināja apzināties, ka katrs dzīves mirklis ir ļoti dārgs un vērtīgs. Mums ir jādzīvo un jāstrādā šeit, virs zemes, sirdī nesot ilgas pēc debesīm. "Ja mēs izdzīvosim savu dzīvi saskaņā ar Evaņģēliju un Dieva baušļiem, tad Viņš padarīs mūs par mūžīgās svētlaimības dalībniekiem. Mēs vēl nespējam līdz galam aptvert, kas mūs sagaida debesu valstībā, bet Jēzus liek mums nojaust, ka Viņš, līdzīgi kā kungs, kas, atradis savus kalpus nomodā, "apjozies nosēdinās tos, un tos apstaigādams, viņiem kalpos" (Lk 12, 37). "Lai domas par tikšanos ar žēlsirdībā bagāto Tēvu piepilda mūsu sirdis ar cerību, stiprina gribu tiekties uz svētumu, veidot taisnīgāku un labāku pasauli!" Vaticannews.va | 
