"Viss viņiem bija kopīgs" - tā ir liecība par kristiešu kopienu, kas dzimst no Svētā Gara bagātīgās izliešanās un attīstās caur dalīšanos ar brāļiem un māsām Kristū. Apustuļu darbu grāmatas autors norāda uz solidaritātes dinamismu, kas Baznīcu veido par Dieva ģimeni, kuras locekļi pieredz koinonia. Šis vārds grieķu valodā izsaka "sadraudzību", "dalīšanos". Baznīcas sākumā koinonia vispirmām kārtām attiecās uz piedalīšanos Kristus Miesas un Asiņu noslēpumā, kas stiprināja brālīgo vienotību. "Daudzi ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs," lasām Apustuļu darbu grāmatā. Pāvests skaidroja, ka brālīgā vienotība dzima no maizes laušanas sadraudzības, lūgšanas un pastāvēšanas apustuļu mācībā. Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka koinonia jeb komūnija kļuva par attiecību starp Kunga mācekļiem veidu. Mūsu attiecības ar Kristu veido saikni ar saviem brāļiem, un tās izpaužas arī materiālo labumu koplietošanā. Spēcīgākie stiprināja vājākos, un "neviena trūcīgā nebija viņu starpā", atgādina Apustuļu darbu grāmatas autors. Uzrunā Francisks minēja arī divus konkrētus piemērus. Viens no tiem ir Barnaba, kurš pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām. Tomēr parādās arī negatīvais piemērs. Runa ir par Ananiju un viņa sievu Safīru, kuri, pārdevuši savu zemes gabalu, nolēma atdot tikai pusi no tīruma maksas, bet otru pusi paturēt sev. Šāda attieksme, ko svētais Jānis Hrizostoms sauc par "zaimošanu", ved uz nāvi. Ananija un Safīras piemērs parāda, ka viltība kultivē liekulību, stiprina pašmīlību, attālina no patiesības, apslāpē kopienas garu un ieved nāves tumsā. "Lai Kungs izlej pār mums savu komūnijas garu, kas ir Baznīcas būtība. Baznīca ir māte visiem, īpaši visvājākajiem," teica Francisks. Vaticannews.va | 
