Tiks risināti jautājumi, kas attiecas uz Amazones reģiona bioloģiskās daudzveidības svarīgo nozīmi un draudiem, ar ko tai šobrīd jāsastopas, jo "līdz ar okeāniem tā [Amazone] dod izšķirošu ieguldījumu planētas izdzīvošanā. Liela daļa skābekļa, ko elpojam, nāk no turienes. Tāpēc mežu izciršana nozīmē cilvēces nogalināšanu," viņš sacīja. Pāvests runāja arī par pieaugošā nacionālisma un izolacionistiskā noskaņojuma briesmām, sakot: "Esmu noraizējies, jo jūs dzirdat runas (uzrunas), kas atgādina Hitlera teiktās 1934. gadā: 'mēs pirmie, vispirms mums, mēs... mēs...' Tāda domāšana [..] ir biedējoša," viņš sacīja. Šie pāvesta komentāri tika publicēti intervijā š. g. 9. augustā itāļu laikraksta La Stampa tiešsaistes ziņu tīmekļvietnē Vatican Insider. Jautāts par "suverēnisma" vai nacionālisma briesmām, pāvests sacīja, ka tas atspoguļo "izolēšanās un noslēgtības attieksmi". "Valstij jābūt suverēnai, bet ne tādai, kas ir noslēgusies" pati sevī, viņš sacīja. Nacionālā suverenitāte, viņš teica, "ir ir jāaizstāv, taču attiecības ar citām valstīm, ar Eiropas Savienību, arī ir jaizsargā un jāveicina". "Suverēnisms", no otras puses, ir kaut kas, kas "iet par tālu" un "vienmēr beidzas bēdīgi – tas noved pie kara". Jautāts par populismu, pāvests sacīja, ka viena lieta ir ļaut cilvēkiem paust savas bažas, taču pavisam cita – "uztiept tautai populistisku attieksmi". "Tauta ir suverēna" savā domāšanas, jušanas, spriešanas un sevis izpaušanas veidā, viņš sacīja, "kamēr populisms noved pie suverēnisma paveidiem. Šis vārda piedēklis '-ism' nekad nav labs". Jautāts par "pareizo ceļu, runājot par migrantiem," pāvests sacīja: "Vispirms un galvenokārt – nekad neattiekties nevērīgi pret visvarīgākajām no visām [cilvēku] tiesībām: tiesībām uz dzīvību." "Imigranti ierodas no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas galvenokārt tāpēc, lai patvertos no kara vai bada," viņš sacīja. Kad runa ir par karu, "mums jāpieliek pūles un jācīnās par mieru" un tikpat lielā mērā jāiegulda Āfrikā tajās jomās, kas palīdz cilvēkiem tur "atrisināt problēmas un tādējādi apstādināt migrācijas straumi". Attiecībā uz imigrantiem, kas jau ir nokļuvuši jaunajā mītnes valstī, "jāvadās pēc noteiktiem kritērijiem", viņš sacīja. "Pirmkārt, uzņemt, jo tas ir kristieša, Evaņģēlija pienākums. Durvīm jābūt atvērtām, nevis ciet. Otrkārt, būt klāt, pavadīt. Treškārt, sniegt atbalstu. Ceturtkārt, integrēt jaunatnācējus mītnes zemes kopienās," viņš sacīja. "Vienlaikus valstu valdībām ir jādomā un jārīkojas apdomīgi - tas ir valdības tikums. Atbildīgās personas ir aicinātas domāt par to, cik daudz migrantu tā [valsts] var uzņemt." Kad šis slieksnis ir sasniegts, "situāciju var atrisināt, dialoga ceļā vienojoties ar citām valstīm", jo dažām valstīm nepieciešami cilvēki, it īpaši darbam lauksaimniecībā vai ekonomijas atjaunošanas veicināšanā, kā arī lai iedvestu dzīvību "pustukšajās pilsētās", kas tādas kļuvušas zemās dzimstības dēļ, pāvests sacīja. Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš sasaucis Amazones sinodi, pāvests sacīja: "Tā ir "Laudato si" 'bērns' (red.: Laudato si ir pāvesta Franciska enciklika, kas veltīta rūpēm par mūsu planētu un kurā galvenā uzmanība veltīta vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumiem). Tie, kuri nav to [encikliku] lasījuši, nekad nesapratīs Amazones sinodi. "Laudato si" nav zaļa enciklika, tā ir sociāla enciklika, kas balstīta 'zaļā' realitātē, rūpēs par radības aizsardzību." Līdzās vides aizsardzības problēmām, par kurām norūpējies pāvests, jautājums, kas "šokējis mani visvairāk", viņš sacīja, ir par to, ka dabas resursi tiek tērēti arvien ātrākā veidā, nekā tiem iespējams reģenerēties. "Tas ir ļoti nopietni. Tā ir globāla ārkārtas situācija," viņš teica, uzsvērdams, ka Zemes patēriņa diena šogad iestājusies jau 29. jūlijā (red.: Earth Overshoot day (EOD) jeb ekoloģiskā parāda diena ir gada diena, kurā cilvēku izlietoto atjaunojamo resursu daudzums gadā sāk pārsniegt to resursu daudzumu, ko Zeme spēj saražot) – tā ir diena, kad dabas resursu patēriņš nonāk "parāda" statusā, jo ikgadējais dabas izmantošanas 'patēriņš' pārsniedz daudzumu, ko Zeme var atjaunot šajā gadā. Problēmas nopietnība nozīmē, ka "šī būs steidzama, neatliekama sinode. Taču ņemiet vērā: sinode nav zinātnieku vai politiķu sanāksme. Tas nav parlaments; tā ir kaut kas cits," viņš piesacīja. Sinode "ir piedzimusi" no Baznīcas, un tai ir "evaņģelizējoša misija un dimensija. Tas būs Svētā Gara vadīts kopības darbs", pāvests sacīja. Pāvestam tika jautāts, vai jautājums par iespēju attālākos reģionos kalpošanai ordinēt vecāka gadagājuma, precētus vīriešus būs viens no galvenajiem diskusiju tematiem. Pāvests atbildēja: "Pilnīgi noteikti nē." "Tas ir tikai viens punkts" dokumenta darba variantā. Četrdesmit piecu lappušu garais darba dokuments, kurš kalpo kā diskusiju vadlīnijas, sastāv no 146 punktiem, ieskicējot dažādas tēmas. Vienā no apakštēmām ierosinājumu sarakstā par to, kā izveidot piemērotus un nepieciešamos garīdzniecības kalpojumus, teikts: "Apstiprinot, ka celibāts ir dāvana Baznīcai, tiek lūgts, lai reģiona visattālākajos apgabalos tiktu izskatīta priesteru ordinēšanas iespēja vecāka gadagājuma cilvēkiem, vēlams pamatiedzīvotājiem, kuri ir cienīti un pieņemti viņu kopienā, pat ja viņiem ir pastāvoša un stabila ģimene, lai nodrošinātu sakramentu pieejamību, kas pavada un uztur kristieša dzīvi." Kad runa ir par galveno sinodes nolūku un mērķi, "svarīgākā lieta ir evaņģelizācijas kalpojums un evaņģelizēšanas dažādie veidi," pāvests skaidro. Uz jautājumu attiecībā par bažām, saistītām ar ekoloģiskajām problēmām, un par to, kas traucē aizsargāt Amazoni, pāvests norāda, ka "draudus cilvēku un zemes dzīvībai rada sabiedrības dominējošo nozaru ekonomiskās un politiskās intereses". Jautāts par to, kas būtu jādara politiķiem, pāvests atbildēja, ka viņiem vajadzētu atbrīvoties no jebkādu korumpētu darbību veikšanas un līdzdalības tajās. "Viņiem jāuzņemas konkrēta atbildība, piemēram, jautājumā par atvērtajām raktuvēm, karjeriem, kas piesārņo un saindē ūdeni un izraisa tik daudz slimību. Tāpat arī jautājumā par augsnes mēslošanas līdzekļiem," viņš sacīja. Vaicājot pāvestam, no kā viņš visvairāk baidās rūpēs par planētu, viņš atbildēja, ka "no bioloģiskās daudzveidības izzušanas, no jaunām nāvējošajām slimībām" un cita līdzīga veida posta, kā arī "dabas izšķērdēšanas, nopostīšanas, kas var novest pie cilvēces bojāejas". Viņš uzslavēja pieaugošo izpratni un jaunās kustības jauniešu vidū, kā, piemēram, zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu, kuras kampaņa #FridaysForFuture aicina studentus piedalīties un rīkot streikus, lai pieprasītu ātru, nekavējošu rīcību klimata pārmaiņu jomā. Pāvests Francisks tikās ar šo sešpadsmitgadīgo vides aizsardzības aktīvisti iknedēļas vispārējā audiencē Sv. Pētera laukumā šī gada aprīlī. Pāvests sacīja, ka gan lielajām, gan mazajām lietām, ko cilvēki var paveikt katru dienu, "ir ietekme", tāpēc ka pārmaiņas balstās reālā, konkrētā rīcībā. Tāpat cilvēki, iesaistoties videi draudzīgākā rīcībā, dzīvesveidā, "rada, veido un izplata kultūru, kas nepiesārņo radīto pasauli." Catholicherald.co.uk
Tulk.: D.Bergmane | 
