Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Gal 5, 22–23 Līdzīgi ir arī ar garīgo dzīvi. Tā to apraksta sv. apustulis Pāvils vēstulē galatiešiem (5,22–23). Viņš runā par Gara augļiem, kuri ir pretstatā "miesas" darbiem (Gal 5,19–21). Tie, kas dara miesas iekāres darbus, kā saka sv. Pāvils, "Dieva valstību neiemantos" (Gal 5,21). Tie, kas pieder Kristum, tie "savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām" (Gal 5,24). Tādēļ sv. Pāvils pamudina: "Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas." (Gal 5,25) Kas tad ir un kādi ir pieminētie Svētā Gara augļi? Svētā Gara augļu daba Sv. Akvīnas Toms, atsaucoties uz sv. Mateja evaņģēliju (12,33): "Koku pazīst pēc tā augļiem," – apgalvo, ka attiecībā uz cilvēku ar augļiem jāsaprot cilvēka darbi. Tieši no darbiem pazīstam cilvēka labumu un cieņu. Tā šo evaņģēlija tekstu saprata arī katoliskā tradīcija. Tātad augļi ir cilvēku darbi. Acīmredzami nosaukums augļi – kā saka sv. Toms, ir jāsaprot pārnestā nozīmē. Šis apzīmējums ir pārnests no materiālajām lietām uz garīgajām. Materiālajās lietās par augļiem sauc to, ko dod nobrieduši augi un kam ir salduma pilnība. Tāpat par augļiem var runāt arī attiecībā uz kokiem, kuri tos dod. Līdzīgi ir arī ar cilvēku garīgo dzīvi. Ne viss, ko cilvēks savā dzīvē sasniedz, ir augļi, bet tikai tas, kas ir gala produkts, nobriedis un nes cilvēkam iepriecinājumu. Ja darbošanās ir tīri cilvēciska, piemēram, atkarīga no viņa prāta spējām, tad runa ir par prāta augļiem jeb viņa prāta darbību. “Ja nāk no augstāka spēka cilvēkā, proti, no Svētā Gara, tad to saucam par Svētā Gara augļiem, kas ir it kā kaut kādā veidā Dieva sēklas, par kurām Jņ 3,9 ir teikts: “Ikviens, kas dzimis no Dieva, tas negrēko, jo viņā paliek Dieva iedīglis”.” (Sth I–II q.70, a.1,c) Tātad ar garīgajiem augļiem ir jāsaprot Svētā Gara darbība, kas atklājas cilvēka darbos, kuri ietver sevī saldmes pilnību un dāvā šim cilvēkam garīgu prieku. Sv. Ambrozijs saka, ka “tikumiskie darbi ir augļi, jo nostiprina tā īpašniekus ar svētu un patiesu iepriecinājumu” (Sth I–II q.70, a.1,ad2). Cik ir Svētā Gara augļu? Šai ziņā nav pilnīgas vienprātības, pat Bībeles tekstos. Svēto Rakstu vulgātas tulkojumā, kuru lietoja sv. Toms, ir runa par divpadsmit Svētā Gara augļiem. Bībeles biedrības tulkojumā no oriģinālvalodām, kas parādījās 2012. gadā, aprobežojas ar deviņiem. Sv. Toms šajā jautājumā parāda paralēlo biblisko tekstu atšķirības, kurās parādās dažāds augļu skaits. Tā, piemēram, vēstulē romiešiem sv. Pāvils runā par vienu Svētā Gara augli: “Bet tagad, kad esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši par kalpiem Dievam, jūsu darba auglis ir svētums.” (Rom 6,22) Šis vienīgais auglis ir svētums vai svēttapšana. Kungs Jēzus līdzībā par graudu runā par trīskāršiem augļiem, proti, “simtkārtīgiem, sešdesmitkārtīgiem un trīsdesmitkārtīgiem” (Mt 13,8–23; Mk 4,20). Tā, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, nevaram noteikt konkrētu, vienu Svētā Gara augļu skaitu. Galu galā sv. Toms, atsaucoties uz sv. Augustīna viedokli, atzīst, ka klasiskajā tekstā (Gal 5, 22–23) sv. Pāvilam nebija tik svarīgi nosaukt konkrētu Gara augļu skaitu, bet viņš vēlējās norādīt, kas jādara, lai iedarbīgi pretotos "miesas darbiem". Tāpat arī šo pēdējo (miesas darbu) skaits nav pilnīgs, bet nosaukti tikai daži, kas bija visvairāk ievainojošie un visbiežāk sastopamie toreizējā pagāniskajā sabiedrībā. Tā sv. Pāvils Vēstulē galatiešiem “nosauca tikai tos un ne citus (augļus), jo tie vairāk izsaka vai nu prieku par labumiem, vai nu ļaunuma pārvarēšanu, kas, kā šķiet, atbilst augļa jēdzienam.” (S.th. I-II q.70, a.3, ad 4) Šiem augļiem sv. Pāvils pretstata ”miesas darbus”. Svētā Gara augļu ietekme uz garīgo dzīvi Pēc sv. Toma izklāsta, Svētā Gara augļi izraisa trejādas sekas: 1) ievieš kārtību cilvēka prātā; 2) sakārto viņa attiecības ar tuvākajiem; 3) ieved kārtību tajā, kas var apdraudēt cilvēka cieņu. Kārtību un harmoniju cilvēka prātā panāk Svētais Gars vispirms un galvenokārt caur mīlestību, kura, kā zināms, ir visas garīgās pilnības "saikne". Tādēļ starp Svētā Gara augļiem pirmajā vietā figurē tieši mīlestība. Galu galā šī mīlestība ir paša Svētā Gara, kurš ir Mīlestība, dāvāšanās. Viņš ir vislielākā “Dieva dāvana”. Šī dāvāšanās ir Svētā Gara personības būtiskākā un izcilākā īpašība. Tikai Svētais Gars kā personificēta Dieva Mīlestība var dāvāties saprātīgām radībām. To apstiprina Svētie Raksti, sakot: “Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs.” (Rom 5,5) Tieši Svētais Gars, mums dāvāts kā Dāvana, ir pirmais avots un vienlaicīgi visskaistākais cilvēka iekšējās harmonijas garīgais auglis jeb viņa garīgā brieduma un svētuma auglis. Līdz ar mīlestību dzimst garīgs prieks, kas ir pārdabiskās mīlestības sekas. Kas mīl, tas priecājas par vienotību ar mīlamo personu. Caur mīlestību Dievs vienmēr vienots ar mums un ir klātesošs mūsos saskaņā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (1 Jņ 4,16) Tā prieks ir nākamais un vērtīgākais Svētā Gara auglis, kas tiek dāvāts cilvēkam. Te nav runa par īslaicīgu un pārejošu prieku, bet par pastāvīgu prieku, kas pavada svētu cilvēku dvēseles. Šis prieks viņus nepamet nekad, pat ciešanās un moceklībā. Trešais lielais un pastāvīgais Svētā Gara auglis ir miers. Nevar piedzīvot pastāvīgu prieku, ja cilvēks nav brīvs no iekšēja un ārēja sajukuma. Neviens nevar pilnīgi priecāties par dārgu labumu, ja būs ārēji nemierīgs sliktu ārēju apstākļu vai ļaunu cilvēku dēļ. Ikviens, kas tiecas pēc vienīgā un visaugstākā labuma, nevar būt norūpējies par ārējiem apstākļiem, jo visu citu, izņemot Dievu, uzskata par neko. Laikraksts "Nāc", Nr. 110
Foto: Unsplash.com/Bruna Branco |
