Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Pāvests aicina lūgties par priesteriem un bīskapiem
21.09.2019 pl. 11:58
Piektdienas, 20. septembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests mudināja ticīgos lūgties par priesteriem un bīskapiem. Garīgajiem ganiem kārtējo reizi atgādināja, ka viņiem ir jābūt tuviem Dieva tautai. Pretējā gadījumā pastāv kāds risks.

Bīskapiem ir jābūt tuviem Dievam lūgšanā, tuviem saviem priesteriem, savstarpēji tuviem un, visbeidzot, tuviem Dieva tautai – sacīja Francisks, uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā esošos garīdzniekus un ticīgos lajus. Vakar viņš runāja par kalpojumu kā dāvanu, bet šodienas pārdomas grozījās arī ap naudu un izvairīšanos no tukšas pļāpāšanas un strīdiem – ap lietām, kas aizēno priestera un bīskapa kalpojumu. Kad priesteris, diakons vai bīskaps sāk piesaistīties naudai, viņš piesaistās ikviena ļaunuma saknei – brīdināja pāvests. Viņš atgādināja, ko šai sakarā saka apustulis Pāvils, un proti: "Visu ļaunumu sakne ir naudas kāre." (1 Tim 6, 2c-12) "Velns ienāk caur kabatām," piebilda Svētais tēvs.

Runājot par jau pieminēto četru veidu tuvumu, pāvests uzsvēra, ka bīskapa pirmais uzdevums ir lūgšana. Pirmkārt, gan bīskapiem, gan arī priesteriem un diakoniem, pateicoties lūgšanai, ir jāuztur tuvas attiecības ar Dievu. Lūgšana ir viņu spēka avots. Tā atmodina arī apziņu par to, ka kalpojums ir dāvana.

Otrkārt, bīskapiem ir jābūt tuvu saviem priesteriem un diakoniem, kuri ir viņa vistuvākie līdzstrādnieki. Šai sakarā viņš sacīja: "Skumji, ja bīskaps aizmirst par saviem priesteriem. Skumji dzirdēt priesterus, kuri žēlojas, sakot: 'Es zvanīju bīskapam, man viņu ir jāsatiek, jārunā ar viņu, bet sekretāre pateica, ka viss jau ir pilns trīs mēneši uz priekšu un nevar pieņemt…' Ja bīskaps apzinās, cik svarīgs ir šis kontakts ar priesteriem, un redz, ka kāds priesteris viņam šodien ir zvanījis, tad viņam, vēlākais, rīt vajadzētu atzvanīt, tāpēc ka priesterim ir tiesības zināt, ka viņam ir tēvs. Būt tuviem priesteriem. Un priesteriem jābūt savstarpēji tuviem. Lai nebūtu šķelšanos. Velns tur ienāk, lai šķeltu priesterus, lai šķeltu."

Tātad, treškārt, priesteriem ir jābūt savstarpēji tuviem, bet, ceturtkārt, viņiem ir jābūt līdzās Dieva tautai. Turpinājumā pāvests teica: "Otrajā vēstulē Pāvils sāk ar to, ka mudina Timoteju neaizmirst savu mammu un vecmammu, tas ir, neaizmirst, no kurienes esi nācis, no kurienes Kungs tevi paņēma. Neaizmirsti savu tautu, neaizmirsti savas saknes! Un tagad, tev kā bīskapam un priesterim vienmēr ir jābūt līdzās Dieva tautai. Kad bīskaps attālinās no Dieva tautas, tad nonāk ideoloģiju gaisotnē, kam nav nekāda sakara ar kalpojumu. Tad viņš vairs nav kalpotājs, bet ir kalps. Viņš ir aizmirsis dāvanu, kas ir nesavtīga dāvana, kas viņam tika dota."

Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja visiem ticīgajiem, ka viņi ir aicināti lūgties par bīskapiem un priesteriem – par "saviem vadītājiem", kuri tos vada pa pestīšanas ceļu. Viņš jautāja: "Vai jūs lūdzaties par saviem priesteriem, par prāvestu, par viceprāvestu, vai tikai viņu kritizējat?" "Par priesteriem un bīskapiem ir jālūdzas," uzsvēra Svētais tēvs, "lai mēs visi – pāvests ir bīskaps – prastu sargāt saņemto dāvanu, lai mēs, pateicoties šim tuvumam, neatstātu to novārtā".

Vaticannews.va
Foto: Vatican Media