Francisks atgādinaja, ka šodien arī mēs esam aicināti sekot Jēzum, kurš, ejot uz Jeruzalemi, iegāja Jērikā. Tur Viņu sagaidīja liels ļaužu pūlis, kuru vidū bija arī kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks, kas nodarbojās ar nodokļu iekasēšanu no saviem tautiešiem, citiem vārdiem runājot, kalpoja svešai varai. Viņš bija bagāts nevis tādēļ, ka godīgi veica savu darbu, bet tādēļ, ka ņēma «kukuli». Tas radīja ļaužu nepatiku pret viņu. Evaņģēlija autors norāda, ka Zahejs gribēja redzēt Jēzu, nevis tikties ar Viņu, jo bija ļoti ziņkārīgs. Viņš vienkārši gribēja redzēt cilvēku, par kuru visi runāja, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, viņš uzkāpa kokā. Jēzus, pienācis pie koka, paskatījās uz augšu un ieraudzīja tur sēžam muitnieku. Pāvests skaidroja, ka pirmais viens otru ierauga nevis Zahejs, bet Jēzus, kurš starp cilvēkiem, kas Viņam ir blakus, meklē tieši muitnieka seju. Kunga žēlsirdīgais skatiens mūs sasniedz ātrāk, nekā mēs spējam apzināties, ka mums ir vajadzīga pestīšana. Ar savu maigo skatienu Dievišķais Mācītājs veic Jērikas grēcinieka atgriešanās brīnumu. Jēzus viņu aicina, sauc viņu vārdā, sakot: «Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā». Jēzus viņam neko nepārmet, nelasa «sprediķi», bet vienkārši skaidro, ka Viņam vajag apstāties šajā namā, jo tāda ir Tēva griba. Neraugoties uz ļaužu kurnēšanu, Jēzus ieiet publiskā grēcinieka namā. “Arī mēs bieži nesaprotam šādu Jēzus rīcību. Tomēr nicināšana un atmešana grēcinieku vēl vairāk nocietina ļaunumā, ko tas vērš pret sevi un pret kopienu. Dievs nosoda grēku, bet mīl katru grēcinieku. Viņš iet un meklē, lai atgrieztu to uz pareizā ceļa. Tam, kurš nekad nav sajutis Dieva žēlsirdības pieskārienu, ir grūti saprast Jēzus žestu un vārdu nozīmi. Zahejs to saprata”, teica Svētais tēvs. Jēzus sirsnība un uzmanība izmaina šī cilvēka domāšanas veidu. Vienā mirklī apzinās, ka viņa dzīve ir dzīšanās pēc mantas, apzogot savus brāļus. Tāpēc muitnieku visi nicina. Kad Kungs ir viņa namā, viņš sāk skatīties uz dzīvi ar citu skatienu. Atklājot Dievu, kas ir Mīlestība, mēs kļūstam spējīgi mīlēt citus cilvēkus. “Jēzus uzņemšana un rūpes par Viņu šajā cilvēkā pilnībā izmaina domāšanas veidu. Viņš sāk apzināties, cik niecīga var būt dzīve, kas koncentrēta tikai uz naudas iegūšanu, un, ka, aplaupot citus, var saņemt tikai nicinājumu. Tas, ka Kungs ir viņa namā, nozīmē, ka viņš uz visu sāk skatīties ar citu skatienu, pat ar nelielu maigumu, ar kādu Jēzus uz viņu skatījās. Izmainās arī viņa attieksme pret naudu un tās izmantošanu: ņemšanas žestu nomaina došanas žests. Patiešām, muitnieks nolemj pusi savas mantas atdot nabagiem un četrkāršot atlīdzību tiem, kurus bija apkrāpis. Zahejs no Jēzus uzzina, ka ir iespējams mīlēt nesavtīgi. Līdz šim viņš bija skops, tagad kļūst dāsns; viņam patika krāt mantu, tagad to priecīgi izdala. Satiekot Mīlestību un atklājot, ka, neraugoties uz saviem grēkiem, ir mīlēts, viņš kļūst spējīgs mīlēt arī citus, padarot naudu par solidaritātes un vienotības zīmi.” Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
