Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Pāvests Taizemē: "Sadarbība starp reliģijām ir neatliekams uzdevums cilvēces labā"
22.11.2019 pl. 13:05
Piektdienas, 22. novembra, pēcpusdienā pāvests devās uz Čulalongkorna universitāti – vissenāko un prestižāko Taizemes augstskolu. Šeit viņš tikās ar dažādu kristīgo konfesiju un reliģiju pārstāvjiem.

Universitātē studē karaliskās ģimenes un citu elitāro ģimeņu piederīgie. Šo mācību iestādi XX gadsimta sākumā nodibināja karalis Rama VI un nosauca to sava tēva Ramas V Čulalongkorna vārdā, kurš daudz tika darījis Taizemes attīstības labā. Tauta karali mīlēja arī par to, ka viņš atcēla verdzību. Šodien Čulalongkorna universitātē ir 19 fakultātes.

Pateicies par viesmīlību universitātes vadībai, mācībspēkiem, studentiem, kā arī klātesošajiem kristīgo konfesiju un reliģiju līderiem, pāvests atzīmēja, ka pirms 102 gadiem, tālajā 1897. gadā karalis Čulalongkorns apmeklēja Romu un tikās ar pāvestu Leonu XIII. Tā bija pirmā reize, kopš audiencē tika pieņemts valsts galva no zemes ar nekristīgu tradīciju. Pakavējoties pie karaļa Čulalongkorna daudzajiem nopelniem, tai skaitā verdzības atcelšanas, pāvests uzsvēra, ka arī šodien droši ejot pa dialoga un savstarpējas sapratnes ceļu, brālīga gara vadītiem ir jācenšas darīt gals daudzajām mūsdienu verdzības formām. To vidū Francisks īpašu uzmanību pievērsa cilvēktirdzniecībai.

Svētais tēvs atgādināja, ka sadarbība starp reliģijām ir neatliekams uzdevums mūsdienu cilvēces labā. Pasaule atrodas komplicētu problēmu priekšā, tādu kā ekonomiski finansiālā globalizācija, kura atstāj smagas sekas uz vietējo sabiedrību attīstību. Straujais progress, kas šķiet veicinām labāku pasauli, tai pašā laikā sadzīvo ar civilajiem konfliktiem – konfliktiem par migrantiem, bēgļiem, badu, karu, ar mūsu kopējā nama destrukciju. Tāpēc pāvests aicināja reliģijas nepalikt vienatnē, izolācijā, bet respektējot citai citu, kopā meklēt jaunus veidus, kādos likt virzīties vēstures gaitai.

“Šie laiki prasa, lai uzceļam stiprus pamatus, kas balstās uz cilvēku personas cieņas atzīšanu, uz integrāla humānisma attīstīšanu, uz atbildīgu saimniekošanu, kas sargā dabas skaistumu un bagātības kā fundamentālas, eksistencei nepieciešamās tiesības,” atzīmēja Francisks. Viņš aicināja pievērst uzmanību ne tikai mums apkārt esošo nabadzīgo, atstumto, apspiesto, iezemiešu un reliģiskajām minoritātēm piederošo balsij, bet arī radīt iespējas kā strādāt kopā.

Pāvests vēlējās izcelt kādu taizemiešiem raksturīgu, “eksportēšanas” vērtu īpašību, proti, cieņu un rūpes par veciem ļaudīm. Tai pašā laikā viesis pievērsās arī jauniešu situācijai, atzīmējot, ka līdz ar pieaugošo tendenci diskreditēt vērtības un vietējās kultūras, lai uztieptu vienīgo modeli, nākas pieredzēt, ka jaunieši tiek pakļauti “homoģenēzei”, atmetot atšķirības, kas raksturīgas vietām, kurās viņi ir dzimuši, un pārvēršot viņus par manipulējamiem, sērijveida subjektiem. Tādējādi notiek kultūras iznīcināšana, un tas ir tikpat bīstami, cik bīstami ir iznīcināt augu un dzīvnieku sugas.

“Turpiniet palīdzēt jauniešiem atklāt sabiedrības, kurā viņi dzīvo, kultūras bagāžu,” aicināja Francisks, “palīdzēt viņiem atklāt pagātnes dzīvās bagātības, satikt savas saknes, ir īsta, mīlestības vadīta rīcība viņu priekšā, kas sekmēs viņu izaugsmi un lēmumus, ko viņi tiks aicināti pieņemt.” Pāvests norādīja, ka šai perspektīvā nozīmīga loma pieder universitātei. Pētījumi, zināšanas atklāj jaunus ceļus, lai mazinātu nevienlīdzību starp cilvēkiem, stiprinātu sociālo taisnīgumu, aizsargātu cilvēka cieņu, meklētu konfliktu mierīgu atrisinājumu un pasargātu resursus, kas nodrošina dzīvību zemei.

Svētais tēvs īpašā veidā pateicās Taizemes izglītības darbiniekiem un akadēmiķiem, kuri sniedz ieguldījumu, lai nodotu pašreizējām un nākamajām paaudzēm dažādas spējas un jo īpaši senču gudrību, kas ļaus piedalīties sabiedrības kopējā labuma veidošanā. Novēlējis dievišķo svētību klātesošajiem, viņu ģimenēm un tiem, kas gūst labumu no viņu kalpojuma, pāvests lūdza, lai viņi dod svētību arī viņam.

Vaticannews.va
Foto: Vatican Media