Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Ko mēs meklējam?
24.12.2019 pl. 16:54

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests

Lielākajai daļai cilvēku Ziemassvētki ir priecīgs notikums. Tad mēs cits citu atceramies, ejam ciemos, apsveicam viens otru un novēlam gaišus un priecīgus svētkus. Tas, bez šaubām, ir patīkami, skaisti un svarīgi. Taču, aizmirstot šo svētku patieso nozīmi, mēs sajūtam tikai virspusēju prieku, kas ātri atnāk un tikpat ātri aiziet, laupot sev iespēju piedzīvot dziļu, pilnīgu un nepārejošu prieku, kas piešķirtu „garšu” mūsu dzīvei.

Ziemassvētku vēsts nav kaut kāds mīts, teorija vai pasaka ar laimīgām beigām, bet gan vienreizējs un neatkārtojams notikums, – vēsturiska patiesība un jaunas dzīves sākums. Dieva Dēls ir atnācis šajā pasaulē, dzīvojis mūsu vidū, miris par mums un augšāmcēlies nevis tādēļ, lai dzīvotu vien Viņa mācekļu – kristiešu – piemiņā, bet gan tāpēc, lai Viņš pats dzīvotu mūsos, un Viņā mēs jau šeit, virs zemes, varētu baudīt dievišķās dzīves prieku.

Kristus dzimšanas svētku liturģija mūs ieved Dieva bezgalīgajā mīlestībā, kas vispilnīgāk atklājas Jēzū Kristū. Viņā rodams prieks, miers, mīlestība, – tas pēc kā mēs visu laiku tiecamies un nemitīgi meklējam.

Evaņģēlijā mēs redzam, kā notikumus, kas saistīti ar Jēzus dzīves sākumu, iezīmē prieks. Kad eņģelis Gabriēls Jaunavai Marijai paziņoja, ka viņa kļūs par Pestītāja māti, pirmais tā sacītais vārds bija: „Priecājies!” (Lk 1,28) Jēzum piedzimstot, eņģelis ganiem vēstīja: „Redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lk 2,11) Arī gudrie no Austrumiem, kas meklēja jaunpiedzimušo jūdu Ķēniņu, ieraudzījuši zvaigzni, tika pāriplūstoša prieka pilni (Mt 2,10). Šī prieka pats būtiskākais iemesls ir sastapšanās ar Jēzu, kurš mūs mīl un pieņem tādus, kādi mēs esam.

Ziemassvētku liturģijas laikā vairākkārt tiek atkārtoti vārdi: „Šodien mums ir dzimis Pestītājs.” Tie nav tikai kāda rituāla vārdi. Viņš tiešām šodien vēlas piedzimt katra cilvēka sirdī, – arī tavā. Tieši tāpēc šiem svētkiem jākļūst par jaunu, daudz dziļāku un patiesāku Kristus atklāšanu tieši tavā dzīvē. Un šajā sakarā es vēlos ikvienam no mums uzdot trīs būtiskus jautājumus, kā arī norādīt atbildes.

Pirmais jautājums: „Vai tu jau esi atklājis Kristu, kurš pats par sevi ir liecinājis sacīdams: Es esmu ceļš?” Jā, Jēzus ir mūsu ceļš, vienīgais un īstais ceļš, kas ved pie Debesu Tēva. Pa šo ceļu jāiet ikvienam, kas vēlas sasniegt pestīšanu. Mēs bieži stāvam krustcelēs un nezinām, kuru virzienu izvēlēties, kurp iet. Ir daudz maldīgu ceļu, daudz vieglu risinājumu, kā arī daudz neskaidrību. Mēs visi ilgojamies pēc patiesas laimes, taču lielākā šīs pasaules traģēdija ir tā, ka daudziem nekad neizdodas to atrast tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cilvēki to meklē tur, kur tās nav. „Katoliskās Baznīcas katehismā” ir teikts, ka pirms Kristus otrreizējās atnākšanas pasaulē parādīsies arī viltus reliģija, kura cilvēkiem piedāvās viņu problēmu šķietamu risinājumu par patiesības atmešanas cenu. Viltus reliģijas galējā izpausme ir antikrista izraisīta, tas ir, pseidomesiānisms, kad cilvēks godina pats sevi Dieva vietā (KBK, nr 675).

Šādos brīžos Jēzus mums jautā: „Ko jūs meklējat?” (Jņ 1,38) Vai mēs patiesi meklējam Dievu? Kādam pareizticīgo starecam jaunieši uzdeva jautājumu: „Kāpēc daudzi tik ļoti dievbijīgi cilvēki, kuri iet uz baznīcu, aizdedzina sveces pie ikonām, skaita lūgšanas un skūpsta krustus un svētbildes, tomēr kļūst nevis labāki, bet gan sliktāki?” Starecs sacīja: „Atbilde ir vienkārša – patiesībā viņi nemeklē Kristu un neilgojas pēc dzīvā Dieva!” Diemžēl, daudzi kristieši attiecas pret reliģiju kā maģisku burvja nūjiņu, kas atrisinās problēmas un nodrošinās nākotni. Daudz ir tādu, kuri, ejot uz baznīcu, grib saņemt tikai laicīgos labumus: veselību, veiksmi, labklājību, problēmu risinājumu, laimi. Diemžēl Baznīcas dzīvē pastāv kaut kas tāds, ko varētu nosaukt par garīgo hedonismu, garīgo alkatību vai skopumu. Mēs varam pat ilgoties pēc svētuma, lai iegūtu kaut kādu labumu sev, neilgojoties pēc svētuma Dieva mīlestības dēļ. Un tad mūsu ilgas kļūst savtīgas, pat grēcīgas. Cik gan viegli ir ilgoties pēc kaut kā cita, nevis Dieva!

Taču vienīgi Kristus, tikai Viņa Evaņģēlijs, Viņa piemērs, Viņa mācība ir drošs ceļš, kas ved uz pilnīgu un paliekošu laimi. Jēzus ne tikai norāda virzienu un māca mūs dzīvot, bet Viņš ņem mūs aiz rokas un pastāvīgi vada, ejot kopā ar mums. Viņš nesaka, kā mēs varam atrast ceļu, jo Viņš taču pats ir šis ceļš.

Otrais jautājums: „Vai tu jau esi atklājis Kristu, kurš ir patiesība?” Ikviens cilvēks ir izslāpis pēc patiesības par Dievu, par sevi, par dzīvi un par pasauli. Savā pirmajā enciklikā Redemptor hominis Jānis Pāvils II rakstīja: „Cilvēkam, kurš vēlas saprast sevi līdz galam ar visu sevī esošo nemieru, šaubām, un pat vājumu un grēcīgumu, ar savu dzīvi un nāvi jānāk pie Kristus” (RH, nr 10), jo Viņš ir patiesība!

Patiesību nevar nodot citiem tikai ar vārdiem, bet galvenokārt ar piemēru – ar patiesu kristīgas dzīves liecību, kas ir pats svarīgākais evaņģelizācijas veids un kam piemīt spēks piesaistīt cilvēkus ticībai un Dievam. Daudzi cilvēki ir teikuši: „Es mācu citiem patiesību”, bet vienīgi Kristus varēja sacīt: „Es esmu patiesība”, jo Viņš to īstenoja dzīvē.

Šajā priecīgajā Ziemassvētku laikā padomāsim: kādas ir mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem un kādu mīlestību mēs sniedzam cits citam? Kā izskatās mūsu satikšanās ar savu tuvāko ģimenē, darba vietā, kad apciemojam radus vai paziņas? Mūsdienu cilvēkam, neraugoties uz tehnikas sasniegumiem, ir aizvien mazāk laika, ko veltīt saviem tuvākajiem. Viena no mūsdienu ģimeņu problēmām ir plašsaziņas līdzekļu (arī interneta) neprātīga lietošana. Pateicoties sociālajiem medijiem, mēs varam veidot draudzības, solidaritātes un savstarpējās palīdzības tīklus, vārdu sakot, gūt no tiem labumu. Taču ir svarīgi, lai tie nekad neapdraudētu dzīvas savstarpējās attiecības, neieslodzītu mūs virtuālajā pasaulē un neatrautu no reālās saiknes ar citiem, no sevis atdeves citu labā. Ģimenēs būtu nopietni jāpadomā, vai nevajadzētu samazināt laiku, ko tās pavada, izmantojot šīs tehnoloģijas un vai nebūtu noderīgāk vairāk patiesi kvalitatīva laika veltīt attiecībām vienam ar otru un Dievu. Mēs taču savu prieku rodam citu cilvēku priekā. Kā sacīja žēlsirdības misionāre Māte Terēze no Kalkutas: „Dievs dzimst ikreiz, kad tu uzsmaidi brālim un sniedz viņam savu roku. Ikreiz, kad tu paliec klusumā, lai uzklausītu otru cilvēku. Dievs dzimst tad, kad tu sper soli pretī otram cilvēkam. Ikreiz, kad tu ceri kopā ar tiem, kas ir izmisuši, piedzīvojot fizisko un garīgo nabadzību. Dievs dzimst ikreiz, kad tu ļauj, lai Viņš mīlētu otru cilvēku caur tevi.” Tieši tas ir mūsu laimes noslēpums.

Un trešais jautājums: „Vai tu jau esi atklājis Kristu, kurš ir dzīvība?” Ikviens no mums vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mūs atdzīvina skaistie nākotnes plāni un lielās cerības. Taču neaizmirsīsim, ka patiesas dzīves pilnību mēs varam atrast vienīgi Kristū, kurš par mums nomira un augšāmcēlās. Tikai Kristus var piepildīt mūsu sirds visdziļākās ilgas. Tikai Viņš dāvā spēku un dzīvesprieku, neatkarīgi no ārējiem ierobežojumiem un šķēršļiem.

Mūsu dzīve tiek piepildīta nevis tad, kad mums pieder daudz, bet tad, kad daudz mīlam. Jēzus mācīja, ka mīlestība un kalpošana piešķir jēgu mūsu dzīvei un padara to skaistu un vērtīgu, jo zinām, kam esam to veltījuši. Mēs to darām Kristus vārdā, – Kristus, kurš pirmais mūs ir mīlējis un mums kalpojis. Vai ir kaut kas brīnišķīgāks par to, ka cilvēks prot mīlēt tā, kā mīlēja Kristus! Šāda mīlestība ir vislielākais labums un vislabākā kristīgās dzīves liecība, kas atver cilvēkus uz cerību tam, ka mīlestība ir stiprāka par naidu. Katrs no mums ir aicināts to vairot savā ikdienas dzīvē.

Ziemassvētku svinēšana atjauno mūsos pārliecību, ka Dievs mīl grēciniekus un ir patiesi klātesošs mūsu vidū. Dievs dod mums iespēju pieņemt Viņu un ļaut, lai Viņš mūs apgaismo, un ar savu žēlastību pārveido mūs par jauniem cilvēkiem. Aicinu visus svinēt Ziemassvētkus patiesi kristīgā garā un ar prieku apzināties, ka Dieva Dēls ieradās pasaulē, lai mūs glābtu.

Novēlu visiem prieka un mīlestības pilnus Kristus dzimšanas svētkus un Dieva žēlastībām bagātu 2020. gadu!

Foto: pixabay.com/invisiblepower