Svētais tēvs ir izjutis nepieciešamību izskaidrot dažas mūsdienu problēmas. Bez tam, Svēto Rakstu interpretāciju prasa jau pats Dieva Vārds, kas nemitīgi aicina pētīt to, ko nozīmē “būt cilvēkam”. Tieši cilvēkā Radītājs ir ielicis savu vislielāko bagātību. Cilvēka dzīve vienlaikus ir derības vēsture ar Dievu. Tikai saprotot, kas ir cilvēks, var pieņemt dievišķo darbu. Tātad, pāvesta mandāts neaprobežojās tikai ar bibliskās atbildes nodrošināšanu attiecībā uz dažiem antropoloģiskiem jautājumiem, bet prasīja iepazīstināt ar globālu Svēto Rakstu skatījumu uz cilvēka personu, viņa cieņu, attiecībām un likteni tā, lai šādā globālā skatījumā arī katrs atsevišķs jautājums varētu rast pienācīgu atbildi. Piecu gadu laikā, kas aizritēja studijās, Pontifikālā Bībeles komisija ir pievērsusi uzmanību arī metodoloģiskai lietu kārtībai. Tāpēc dokumenta otrā daļa ir veltīta visam Bībeles komunikatīvajam ceļam. Tas sākas no akurātas fundamentālo tekstu analīzes, kas vēstī par cilvēka aizsākumu, kā arī par katru no dažādiem tematiskajiem motīviem, kas tiek pasludināti programmas veidā. Tiek atgādināts par to, kas ir rakstīts Torā, ko ir runājuši pravieši un kas teikts Izraēļa gudrības tradīcijās, neaizmirstot Psalmus. Šis ceļš tiek turpināts līdz pat Atklāsmes piepildījumam Evaņģēlijos un Apustuļu vēstulēs. Pēc ievada, kurā izklāstīti daži fundamentālie paklausības Dieva Vārdam hermeneitiskie principi, dokuments iedalīts četrās nodaļās, pamatojoties uz Radīšanas grāmatas 2. un 3. nodaļas naratīvo sadalījumu. Pirmajā nodaļā cilvēks tiek skatīts savā Dieva radības realitātē. No vienas puses viņš ir veidots no “putekļiem”, tātad, pakļauts sairumam, bet no otras puses, apveltīts ar dievišķo “dvesmu” un tāpēc aicināts uz nemirstības likteni. Otrā nodaļa tēlo cilvēku “dārzā”, tātad, zemes virsū. Šeit atsevišķos tematos iedalīti iztika, darbs un attiecības ar citām dzīvajām būtnēm kā Dieva dāvanām, kuras tai pašā laikā nosaka cilvēka atbildību dievišķā plāna priekšā. Trešā nodaļa ir veltīta cilvēku ģimenei. Tās kodols ir meklējams laulāto attiecībās, no kurām izriet mīlestības saites starp vecākiem un bērniem, kā arī brāļu starpā. Tieši šai sekcijā tiek iztirzāti daudzi aktuāli jautājumi, tādi kā seksualitātes vērtība un tās nepilnīgās, vai aplamās formas, sabiedrības balstīšanās uz ģimeni, brālīguma ētika kā pretnostatījums vardarbībai. Ceturtajā nodaļā aplūkota tāda cilvēka vēsture, kurš nepaklausa Dieva plānam, taču tiek izglābts, pateicoties Kunga žēlsirdībai – tā, lai cilvēka gājums patiešām būtu “pestīšanas vēsture”. Dokumenta autori apzinās, ka tajā rodamā sintētiskā analīze nav pilnīga, lai akurāti varētu izprast tekstuālās analīzes un teoloģiskās sintēzes kvalitāti un dziļumu. Tiek pieļauts, ka atsevišķas personas tekstos varētu meklēt sava domāšanas veida apstiprinājumu, vai pat izolētus citātus, lai radītu polemiku, citi varbūt izlasīs tikai kādu lappusi, izrādot neapmierinātību ar dokumenta garumu. Taču komisijas locekļi novēl, lai šis dokuments kalpotu tiem, kuri to piemēros tālākā izpētē. Kā prezentācijas ceremonijā norādīja kardināls Luiss Ladarija, teksta mērķis ir “izjust to skaistumu, kā arī komplicētību, ko sniedz dievišķā Atklāsme attiecībā uz cilvēku”. Kardināls paskaidroja, ka skaistums liek apbrīnot Dieva darbu, bet komplicētība aicina to pazemīgi un nepārtraukti pētīt, padziļināt par to zināšanas un komunicēt tālāk. Vaticannews.va | 
