Apslēptā dzīve (A Hidden Life) (2019) Terensa Malika (Terrence Malick) filma ir par Austrijas zemnieka un dievbijīgā katoļa Franča Jēgerštatera (Franz Jagerstätter) dzīvi, kurš Otrajā pasaules karā pretojies hitleriskajam režīmam. Kad Francis saskaras ar nāvessoda izpildes draudiem, viņa garu uztur dzīvā, nelokāmā ticība un mīlestība pret sievu un bērniem. Filma veidota, iedvesmojoties no grāmatas "Francs Jēgerštaters: Vēstules un piezīmes no cietuma", kuru rediģēja Jēgerštatera biogrāfiste Erna Puca.
Pāvests Benedikts XVI 2007. gada jūnijā izdeva apustulisko aicinājumu, pasludinot Jēgerštateru par mocekli. 2007. gada 26. oktobrī kardināla Hosē Saraiva Mārtiņa rīkotajā ceremonijā Jaunajā katedrālē Lincā Franci Jēgerštateru iecēla svētīgo kārtā. Viņa svētku diena ir viņa kristību diena, 21. maijs.
Filmas pirmizrāde notika 72. Kannu kinofestivālā 2019. gada 19. maijā. Filma tika demonstrēta Vatikāna filmu bibliotēkā 2019. gada 4. decembrī, un Maliks personīgi klātesošos iepazīstināja ar filmu, ko viņš dara ļoti reti. Divi pāvesti (Two popes) (2019) Stāsts par vienu no dramatiskākajām varas tālāknodošanām pēdējo 2000 gadu laikā. Vīlies un neapmierināts ar Baznīcas nosprausto virzienu, 2012. gadā kardināls Bergoljo (Džonatana Praisa izpildījumā) lūdz pāvestam Benediktam XVI (tēlo Entonijs Hopkins) atļauju doties pensijā. Tā vietā, sastopoties ar skandālu un paša šaubām, pāvests Benedikts XVI izsauc uz Romu savu sūrāko kritiķi un vēlāko pēcteci, lai tam atklātu noslēpumu, kas varētu satricināt Katoliskās Baznīcas pamatus. Aiz Vatikāna mūriem "cīniņā" sastopas tradīcijas un progress, vaina un piedošana, un šie divi atšķirīgie vīri nonāk konfrontācijā katrs ar savu pagātni, lai rastu kopīgo pamatu nākotnei. Režisora Fernando Meirelles filma balstīta Entonija Makkārtena tāda paša nosaukuma lugā, bet Entonija Hopkinsa un Džonatana Praisa aktierdarbi, tāpat kā E.Makkārtena scenārijs, saņēmuši augstus kritiķu novērtējumus un Amerikas Kinoakadēmijas, Zelta Globusa un BAFTA Film balvu nominācijas. Pieejama Netflix. Par Dieviem un cilvēkiem (Of Gods and Men) (2010) Filma balstāsuz patiesu stāstu par Alžīrijas klanos dzīvojošiem mūkiem, kurus 1996. gadā nolaupīja unnogalināja islāmistu fundamentālisti. Runājot par septiņiem 1996. gadā Alžīrijā nogalinātajiem Tibirīnas mūkiem, brālis Žans Pjērs Šūmahers, kuram izdevās palikt dzīvam, intervijā franču laikrakstam Le Progrès sacīja: “Moceklība ir mūsu mīlestības un uzticības pārbaudījums”. Pirms gandrīz 22 gadiem, naktī no 26. uz 27. martu, tika nolaupīti septiņi trapistu mūki. Gandrīz divus mēnešus par viņu likteni nekas nebija zināms. Parīzes Dievmātes katedrālē dega septiņas svecītes. Ticīgie lūdzās un gaidīja brāļu atbrīvošanu. Taču maijā pienāca ziņa, ka sagūstītie ir nogalināti. Brālis Šūmahers bija viens no diviem mūkiem, kuram izdevās izdzīvot. Kad apmēram 20 bruņoti vīri ielauzās klosterī, viņš palika nepamanīts. Pēc daudziem gadiem šis reliģiskā ordeņa loceklis liecināja, ka kopš tā laika nemitīgi lūdzas par savu brāļu slepkavu atgriešanos. Režisors Ksavjē Bevuā. A Man for All Seasons (1966) Sv. Tomass Mors bija neiespējams vistiešākajā šī vārda nozīmē. Viņš turas pie savas ticības un sirdsapziņas un atsakās publiski atzīt un pasludināt Henriju VIII par Anglijas baznīcas galvu, lieliski apzinoties, ka par šādu nostāju var tikt notiesāts un sodīts. Cilvēks, kurš nevienā situācijā neatsakās no pārliecības jeb, kā par seru Tomasu Moru rakstīja Roterdamas Erasms, - “vīrs jebkurai stundai” (omnium horarum hominem) (“Muļķības slavinājums”, 1509). Filma „A man for all seasons” 1966. gadā ieguva vairākas Amerikas Kinoakadēmijas balvas t. sk. “Oskaru” par labāko filmu, “Oskaru” par labāko aktierspēli galvenajā lomā un “Oskaru” par labāko režiju. Turklāt filmā redzēsiet zvaigžņu plejādi – Polu Skofīldu, Orsonu Velsu, Robertu Šovu un Džonu Hērtu (kuram pieder rekords miršanā uz ekrāna). Henrijs V (Henry V) (1989) Šī oskarotā filma, kas ir V.Šekspīra lugas adaptācija, apspēlē kara un miera, brālīguma un līderības, manipulācijas un paļāvības tēmas. Taču šis ir arī zaudētāja stāsts, jo Lielbritānijas karaspēks reālajā, vēsturiskajā kaujā pret Francijas karapulkiem bija ievērojamā mazākumā (1 pret 5). Misija (The Mission) (1986) Roberts De Niro un Džeremijs Aironss spoži notēlojuši šajā filmā par jezuītu misionāriem, kas evaņģelizē 18. gadsimta Dienvidamerikas iedzimtajiem iezemiešiem. Filma nominēta septiņiem “Oskariem” un vinnējusi Zelta palmas zaru (Palme d’Or) - galveno Kannu kinofestivāla balvu. Filmai brīnišķīgo mūziku komponējis Ennio Morrikone. Mēs bijām kareivji (We Were Soldiers) (2002) Lai gan vardarbīgas un nežēlīgas, kara ainas šajā filmā precīzi attēlo notikumus, kas mainīja Vjetnamas kara gaitu. Filma, kurā galveno lomu atveido Mels Gibsons, ataino vīrus, kuri uzticējuši un upurējuši savas dzīves Dievam, valstij un saviem brāļiem. Liberating a Continent: John Paul II and the Fall of Communism (2016) Sv. Jāņa Pāvila II apustuliskais ceļojums uz Poliju 1978. gadā nesa cerību kontinentam, kuru bija sadalījis Padomju Savienības “dzelzs priekškars”. Filma ir stāsts par reāliem cilvēkiem, reālām dzīvēm, reālām konsekvencēm, sekām un reālu lūgšanu spēku. For Greater Glory: The True Story of Cristiada (2012) 1920. gados Meksikas katoļticīgie tika pakļauti vajāšanām no pašu valsts valdības puses, piespiežot viņus cīnīties par savu dzīvību un tiesībām praktizēt katoļticību. Daudzi šajā konfliktā gāja bojā mocekļu nāvē, tai skaitā vēlāk kanonizētie cīnītāji. Filmas sižets par reliģisko brīvību vēl aizvien ir spēcīgs, jo kristieši visā pasaulē joprojām tiek vajāti. Maikls Kolinss (Michael Collins) (1996) Vispirms viņš nospēlēja holokausta varoni Oskaru Šindleru, pēc tam attēloja īru varoni Maiklu Kolinsu – aktieris Liams Nīsons spoži spīd šajā biogrāfiski vēsturiskajā filmā par īru revolucionāru, kareivi un politiķi, kurš 20. gadsimta sākumā cīnījās par Īrijas neatkarību no Apvienotās Karalistes. Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai divās kategorijās, kā arī Nīsons un filma ieguva galvenās balvas Venēcijas kinofestivālā. Katiņa (Katyń) (2007) Noteikti savā skatāmo filmu sarakstā iekļaujiet “Katiņu”. Šī filma, kas nominēta un saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā “Labākā fima svešvalodā” , vēsta par Padomju varas zvērībām un asiņaino slaktiņu pret poļiem Katiņas mežā Otrā pasaules kara laikā, tai skaitā par masu slepkavībām un to piesegšanu, slēpšanu. Lai gan filmas varoņi ir izdomāti, tajā atainotie Padomju varas nodarījumi ir īsti. Bekets (Becket) (1964) Pītera O’Tūla un Ričarda Bērtona tēlojums ir izcils šajā klasiskajā filmā par attiecību šķelšanos karaļa Henrija II un sv. Tomasa Beketa starpā, kas pakāpeniski izveidojās, Beketam saglabājot uzticību un saistību ar Katolisko Baznīcu. “Becket” saņēma 11 “Oskara” balvas nominācijas, ieskaitot “Labākā filma” un divas nominācijas kategorijā “Labākais aktieris galvenajā lomā” (kaut arī ne O’Tūls, ne Bērtons tā arī neieguva “Oskaru”, tomēr tā bija jau 14 reize, kad abi kopā bija nominēti aktiermākslas balvai, taču to nevinnēja.)
L a t v i e š u f i l m a s.
“Dvēseļu gans” – portretfilma par dekānu Jāni Bratuškinu “Dvēseļu gans” - veidota kā piemiņas filma par dekānu, katoļu priesteri, Jēkabpils Goda pilsoni Jāni Bratuškinu. Filmas radošā grupa – režisore Inga Nestere, tekstu autore Aleksandra Ugrika, skaņu operators Ģirts Spēlmanis, aizkadra balss Agnese Vasermane. Filmu finansēja Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Filmu var noskatīties šeit. “Mariušs” – dokumentālā filma par poļu misionāru Latvijā Filma ir stāsts par katoļu priesteri, poļu tautības misionāru Mariušu Kempu. Latvijā, Liepājas diecēzē Mariušs kalpoja no 2002. līdz 2019. gadam. Dokumentālais stāsts tapis gada laikā, filmējot priesteri dažādās dzīves situācijās. Filmā redzami kadri no priestera ikdienas Latvijā, no dzimtās puses, semināra un viņa pirmās draudzes, kurā kalpojis, kā arī no svētceļojuma “Liepāja-Aglona”, kuru viņš organizēja un vadīja vairākus gadus. Pats Mariušs stāsta par savu ceļu uz priesterību.
Filma tapusi 2005. gadā un to veidoja Līga Pinne, Elēna Griščenko un Māris Lagzdiņš. Filmu var noskatīties šeit. Segvārds Vientulis (2014) Filma „Segvārds vientulis" vēsta par katoļu priestera Antona Juhņeviča traģisko likteni, kurš iesaistījās nacionālo partizānu cīņā pēckara Latgalē. Sekojot galvenā varoņa Antona Juhņeviča dzīves pēdējo gadu notikumiem, filma atklāj faktus par Latvijas okupāciju un nacionālās pretošanās kustības darbību Latgalē. Režisors un scenārija autors Normunds Pucis. | 
