Jau vairāk nekā divdesmit dienas pāvests Vatikāna viesu nama kapelā celebrē rīta Euharistiju bez ticīgo piedalīšanās, taču tā tiek translēta tiešraidē, tādējādi dodot iespēju sekot tās norisei cilvēkiem visā pasaulē. Katru reizi Mises sākumā viņš aicina lūgties par ģimenēm, kurām pandēmijas dēļ šobrīd ir finansiālās problēmas, par to, lai ģimenēs valdītu miers, par visiem mediķiem, kuri šobrīd atrodas pirmajās līnijās, par dažādu nozaru darbiniekiem un apkalpojošo personālu, par garīdzniekiem, valdībām, kam jāpieņem izšķiroši lēmumi utt. Lielā gavēņa 5. nedēļas pirmdienas Svētās Mises ievadvārdi ir izvēlēti no 55. psalma, kurā atskan dziļš sauciens uz Dievu: “Apžēlojies par mani, Kungs, jo mani mīda; mani ienaidnieki mani visu laiku apspiež” (Ps 55, 2). Nolasījis šo antifonu, Svētais tēvs pievērsās cilvēkiem, kuri šobrīd ir izbijušies. Viņš aicināja: Šodien lūgsimies par tiem daudziem cilvēkiem, kuri nespēj reaģēt – par tiem, kuri šīs pandēmijas dēļ ir nobijušies. Lai Kungs palīdz viņiem piecelties, reaģēt, rīkoties par labu visai sabiedrībai, visai kopienai. Homīlijā pāvests runāja par Dieva taisnību un žēlsirdību, ko apraksta šīs dienas psalms: “Kungs mani vada, man nekā netrūks… Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā, es nebīšos ļaunuma, jo Tu esi pie manis” (Ps 23). Komentējot pirmo lasījumu (sal. Dan 13, 1-9. 15-17. 19-30. 33-62) un Evaņģēlija fragmentu (sal. Jņ 8, 1-11), Svētais tēvs pievērsās divām sievietēm, ko vīrieši grib notiesāt uz nāvi. Tā ir nevainīgā Zuzanna, kuras apsūdzētāji ir korumpētie tiesneši, un laulības pārkāpēja, ko apsūdz liekulīgie farizeji. Taču Dievs iztiesā taisnīgi Zuzannas lietu un atbrīvo viņu no samaitātajiem tiesnešiem, kuri paši tiek notiesāti, un piedod laulības pārkāpējai, atbrīvojot viņu no Rakstu mācītājiem un liekulīgajiem farizejiem. Šajā kontekstā pāvests aicināja mūs pateikties Dievam par to, ka spējam apzināties sevi kā grēciniekus, jo tādā veidā varam paļāvīgi vērsties pie Kunga un lūgt Viņa piedošanu. “Kungs mani vada, man nekā netrūks: zālainās ganībās Viņš dod man vietu, Viņš aizved mani pie ūdens, kas veldzē, manai dvēselei Viņš atjauno spēkus. Sava vārda dēļ Viņš mani vada pa taisnības ceļiem. Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā, es nebīšos ļaunuma, jo Tu esi pie manis. Tavs spieķis un gana rīkste liek man paļauties uz Tevi”. Šī psalma vārdos izteikto patiesību piedzīvoja abas minētās sievietes, kuras sākotnēji tika notiesātas uz nāvi. Viena – nevainīgā, otra – grēciniece. Pāvests paskaidroja, ka daži Baznīcas tēvi viņās saskatīja Baznīcas tēlu. Baznīca ir svēta, bet tās bērni – grēcīgi. Pirmajā lasījumā runa ir par tiesnešiem, kuri bija samaitāti, Evaņģēlijā – par farizejiem, kuri nebija samaitāti, bet bija liekulīgi. Pirmā sieviete lūdzas, izsaka savu paļāvību uz Dievu un Dievs nāk palīgā. Otrā, nabaga sieviete, zina, ka ir vainīga, ļoti nokaunas. Pāvests piebilda, ka, lai gan Evaņģēlijā tas nav teikts, bet noteikti arī viņa savā sirdī lūdzās un lūdza kādu palīdzību. Ko dara Kungs? Viņš iztiesā Zuzannas lietu taisnīgi, izglābj šo nevainīgo sievieti, bet laulības pārkāpējai piedod grēkus un pasargā viņu no nomētāšanas ar akmeņiem. Tālāk Francisks norādīja, ka korumpētos tiesnešus Kungs iznīcina, bet liekulīgajiem farizejiem palīdz atgriezties. Samaitātajiem Viņš nepiedod, jo samaitātais nav spējīgs lūgt piedošanu. – skaidroja pāvests. Viņš ir nevis paguris lūgt piedošanu, bet vienkārši viņš ir aizgājis pārāk tālu. Samaitātība viņam ir atņēmusi šo spēju kaunēties un lūgt piedošanu. Viņš ir pārāk drošs par sevi, iet “pāri līķiem”, izmanto cilvēkus, nostāda sevi Dieva vietā. Turpretī Evaņģēlijā aprakstītajiem ļaudīm Kungs dod laiku apdomāt un atgriezties. “Kurš ir bez grēka, lai pirmais met akmeni.” Un viņi, sākot ar vecākajiem, viens pēc otra pagriežas un aiziet projām. Laulības pārkāpējai Jēzus apliecina: “Arī es tevi netiesāju. Ej un negrēko vairs”. Abi scenāriji notiek tautas priekšā. Pirmajā gadījumā tauta slavē Kungu par Viņa taisnību, otrajā – ierauga, cik liela ir Dieva žēlsirdība. Noslēgumā pāvests mūs aicināja paskatīties uz sevi, ielūkoties sevī, lai saskatītu savus grēkus, kā arī – raudzīties uz Kungu, kurš ir taisnīgs un reizē ļoti žēlsirdīgs. Viņš aicināja nekaunēties par to, ka esam Baznīcas locekļi, bet kaunēties par to, ka grēkojam. Baznīca ir māte mums visiem – viņš atgādināja. Francisks arī aicināja pateikties Dievam, ka varam saskatīt savus grēkus, raudzīties uz Jēzu, saredzēt Viņa lielo žēlsirdību un paļāvīgi lūgt no Dieva piedošanu. Euharistijas svinības noslēdzās ar adorāciju un svētību ar Vissvētāko Sakramentu. Pāvests aicināja ticīgos, kuri sekoja līdzi Svētajai Misei tiešraidē, uz garīgo komūniju. Pirms atstāt kapelu, kas ir veltīta Svētajam Garam, tika ieskandināta senā mariāniskā lūgšana “Debesu Karaliene”. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
