Daudzās vietās pasaulē, kuras smagi skārusi šī pandēmija, katoļticīgie ir iemācījušies, ka Grēksūdzes sakraments – grēku nožēlas, izlīgšanas un Dieva žēlastības kanāls – ir kļuvis grūtāk pieejams. Izlīgšanas sakramenta saņemšanai ir vairāki praktiski nosacījumi. Penitentam ir jāizsūdz grēki priesterim, kurš kalpo Kristus personā, jāpauž patiesa nožēla un apņemšanās izvairīties no grēka, kā arī cieša apņemšanās laboties. Sakaņā ar Baznīcas noteikto kārtību šim sakramentam nepieciešama arī absolūcijas jeb piedošanas piešķiršana, ko paveic priesteris. Lai sakramentāla grēksūdze būtu derīga, šīm darbībām jānotiek vienkopus vienā vietā, kā Baznīca to ilgstoši ir mācījusi. Bet tā kā pandēmija turpinās, daži katoļi uzdod jautājumu, kāpēc viņi savus grēkus nevar izsūdzēt attālināti – pa telefonu, sarakstoties vai Skype tiešsaistē. Amerikas katoļu universitātes kanonisko tiesību profesora asistents pr. Džeims Bredlijs (James Bradley) sacīja ziņu aģentūrai Catholic News Agency (CNA), ka koronavīrusa pandēmija ir radījusi jaunu pastorālās palīdzības sniegšanas nepieciešamību, ar kuru pašlaik daudzi bīskapi un priesteri sastopas un cenšas tikt galā. Viņš sacīja CNA, ka īpaši šajā ārkārtējās situācijas laikā nākas sastapties ar ticīgo pastorālajām vajadzībām, un ka draudžu priesteri meklē jaunas pieejas, lai sniegtu saviem draudzes ticīgajiem garīgo palīdzību, tai skaitā sakramentālo. “Kanonisko tiesību normas skaidri nosaka: ticīgajiem ir tiesības uz Sakramentu saņemšanu, un Baznīcas kalpotājiem ir jādara viss iespējamais, lai tos viņiem tos nodrošinātu,” viņš sacīja. Priesteris Dž. Bredlijs norādīja uz katoļticīgo avotiem, kas atrodami tiešsaistē, taču brīdināja, ka jebkādām inovācijām garīgajā kalpojumā ir jābūt cieši saistītām ar izpratni un respektu pret sakramentu būtību. “Digitālās komunikācijas līdzekļi var palīdzēt un arī palīdz cilvēkiem padziļināt ticību, sevišķi, izmantojot katehēzes un vadot formāciju,” viņš sacīja. “Mēs redzam brīnišķīgus piemērus, kad internets ir labs evaņģelizācijas intruments. Mēs vēl vairāk to varam novērtēt tieši tagad, pašreizējās krīzes laikā, kad diecēzes un draudzes iedrošina un atbalsta savus ļaudis tiešsaistes kalpojumā.” “Vienlaikus sakramentu daba un būtība nav tikai juridiska. Likums regulē sakramentu svinēšanu, bet šie noteikumi izriet no pašu sakramentu būtības.” “Pontifikālā sociālo komunikāciju padome pasaka skaidri: ‘Virtuālā realitāte neaizvieto reālo Kristus klātbūtni Euharistijā, pārējo sakramentu sakramentālo realitāti un kopējo cilvēku kopienas lūgšanu. Internetā nav sakramentu; un pat reliģiskās pieredzes vai piedzīvojums, ko iespējams piedzīvot Dieva žēlastības dēļ, nav pietiekams, jo ir atdalīts no citu ticīgo mijiedarbības reālajā pasaulē.” Priesteris uzsvēra, ka ir robežas tam, ko var un ko nevar darīt tiešsaistē. Priesteris komentēja: “Grēksūdzes būtība, tāpat kā visiem sakramentiem, pieprasa personisku un ekleziālu satikšanos ar Jēzu Kristu, kurš ir Vārds, kas tapis Miesa. Virtuālā realitāte nekādi nevar aizstāt Iemiesošanās realitāti. Mēs varam padziļināt savu ticību, skatoties Svētās Mises tiešraidi, bet mēs visi zinām, ka tas nav tas pats, kas piedalīties tajā klātienē.” Tāpat viņš pieminēja arī papildus apsvērumus, kas jāņem vērā, apspriežot jaunās sakramentālās kalpošanas formas, proti, “Ir arī praktiskas dabas jautājumi, kas attiecas uz Grēksūdzes sakramenta būtību. Telefona zvans vai tikšanās tiešsaistes režīmā rada nopietnas bažas par privātumu, anonimitāti un drošību.” Latvijas draudzēs noskaidrot par Grēksūdzes sakramenta pieejamību var, sazinoties ar savas draudzes priesteri. Foto: Unsplash.com/Josh Applegate | 
