Iesākot dievkalpojumu, Svētais tēvs sacīja: Šodien ir Starptautiskā ģimenes diena. Lūgsimies par ģimenēm, lai tajās vairojas Kunga Gars, mīlestības, cieņas un brīvības gars. Apustuļu darbu grāmatā (sal. 15, 22-31) lasām, ka daži no farizeju sektas, kas bija pieņēmuši ticību, prasīja, lai pirmie kristieši tiek apgraizīti un ievēro Mozus likumu. Tādējādi tie ienesa ticīgajos nemieru un uztraukumu. Tāpēc apustuļi, apspriedušies, nolēma neuzlikt jaunajiem Baznīcas locekļiem nekādas citas nastas kā tikai pašu nepieciešamāko. Skaidrojot šo fragmentu, pāvests atzina, ka Baznīcas pirmsākumos bija gan miera laiki, gan vajāšanu laiki, gan arī satraukuma un apjukuma laiki. No pagānisma atgriezušies kristieši, kuri ieticēja Jēzum un saņēma Kristību, bija priecīgi. Viņi bija saņēmuši Svēto Garu. Viņi pārgāja pa taisno no pagānisma kristietībā. Turpretī daži jūdu kristieši domāja, ka tā nedrīkst būt, ka vispirms tiem jākļūst labiem jūdiem un tikai tad kristiešiem. Un pagānu kristieši to nesaprata. “Kā? Vai tad mēs būtu otrās šķiras kristieši?” Viņi bija apjukuši. Francisks atgādināja, ka jūdu kristieši bija pārāk cieti, stingri. Jau Jēzus farizejiem bija pārmetis viņu pārāk lielo stingrību. Šie ļaudis bija “ideoloģiski”, viņi bija vairāk kā dogmatiski, likumu un dogmas viņi sašaurināja līdz ideoloģijai, reliģiju padarīja par priekšrakstu reliģiju un tādējādi atņēma Gara brīvību. Farizeju sekotāji bija cieti ļaudis, kuriem bija svešs Evaņģēlija prieks – norādīja Svētais tēvs. Pāvests uzsvēra, ka tur, kur valda pārāk liela stingrība, tur nav Dieva Gara, jo Dieva Gars ir brīvības gars. Šāda stingrība nav no labā Gara, jo tiek apšaubīta Kristus Augšāmcelšanās nesavtīgā jeb brīvā dāvana. Šie cietie ļaudis lika uz spēles pestīšanu, ko par velti saņēmām. Attaisnošana tiek dota par brīvu – atgādināja Francisks. Kristus nāve un augšāmcelšanās ir par brīvu. Par to nav jāmaksā, to nevaram nopirkt. Tā ir dāvana. Minētajā pirmajā lasījumā lasām, ka apustuļi apspriedās un nosūtīja satrauktajiem pagānu kristiešiem vēstuli, kurā rakstīja: “Jo Svētais Gars un mēs nolēmām jums neuzlikt nekādu citu nastu kā tikai šo nepieciešamo…” Tajā bija uzskaitīti daži morāli norādījumi, lai palīdzētu izvairīties no kristietības jaukšanas ar pagānismu. Beigās lasām, ka šie kristieši priecājās par saņemto mierinājumu. Viņi bija satraukti, bet tagad atkal priecīgi. Stingrība ienes tevī nemieru – norādīja pāvests. Tu sāc uzdot jautājumus: Vai es to labi izdarīju? Varbūt es to slikti izdarīju? Tie ir skrupuļi – viņš sacīja. Turpretī evaņģēliskās brīvības gars tev nes prieku, jo tas bija tieši tas, ko Jēzus mums atnesa ar savu augšāmcelšanos. Attiecības ar Dievu, ar Jēzu tevi neved pie tā, lai tu teiktu: “Es tev daru to, bet tu man dod to.” Tās būtu “komerciālas” attiecības. Tā būtu tirgošanās. Taču mūsu attiecībām ar Jēzu jābūt nesavtīgām attiecībām. “Jūs esat mani draugi,” saka Kungs. “Es jūs nesaucu par kalpiem, bet par draugiem. Nevis jūs mani izvēlējāt, bet es jūs izvēlēju”. Noslēgumā Francisks aicināja lūgties, lai Kungs mums palīdz atšķirt evaņģēliskās brīvības augļus no neevaņģēliskās stingrības rezultātiem, un lai atbrīvo mūs no ikviena nemiera, ko atnes tie, kuri ticību, ticības dzīvi aprobežo ar kazuistiskiem priekšrakstiem, bezjēdzīgiem nosacījumiem. Svētais tēvs paskaidroja, ka ar to viņš domā, protams, nevis baušļus, bet gan patiešām bezjēdzīgus priekšrakstus. Lai Kungs mūs atbrīvo no šī stingrības gara, kas dara nebrīvus – viņš vēlēja. Vaticannews.va | 
