Dievs ir skaistums, labums un neizsmeļamā patiesība. Francisks norādīja, kā mēs varam pieņemt Dievu, kas ir Mīlestība. Svētais tēvs norādīja, ka šai dienai veltītais Evaņģēlija fragments (sal. Jņ 3, 16-18) mums atklāj Dieva mīlestības pret pasauli un visu Viņa radību noslēpumu. Īsajā sarunā ar Nikodēmu Jēzus stādās priekšā kā tas, kurš piepilda pasaules atpestīšanas darbu. Viņš saka: “Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu viendzimušo Dēlu.” Šie vārdi apliecina, ka triju dievišķo Personu – Tēva, Dēla un Svētā Gara darbība ir viens vesels mīlestības plāns, kas ir orientēts uz cilvēces un visas pasaules glābšanu – skaidroja pāvests. Tas ir mūsu pestīšanas plāns. Turpinājumā Francisks atzina, ka pasauli iezīmē ļaunums un samaitātība. Mēs esam grēcinieki. Dievs radīja labu un skaistu pasauli, bet tad tajā ienāca grēks. Tādēļ Dievs varētu iejaukties, lai tiesātu pasauli, iznīcinātu ļaunumu un sodītu grēciniekus. Taču Viņš mīl pasauli, neskatoties uz tās grēkiem. Dievs mīl katru no mums arī tad, ja mēs kļūdāmies un attālināmies no Viņa. Dievs Tēvs tik ļoti mīl pasauli, ka, lai to glābtu, dāvā to, kas Viņam ir visdārgākais – savu viendzimušo Dēlu, kurš atdod savu dzīvību par cilvēkiem, ceļas augšā, atgriežas pie Tēva un kopā ar Viņu sūta Svēto Garu. Tātad, Trīsvienība ir Mīlestība, kas ir pasaules pilnīgā rīcībā, lai tai kalpotu, kas grib glābt un radīt no jauna. “Domājot šodien par Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu, domāsim par Dieva mīlestību! Un būtu skaisti, ja mēs justos mīlēti. Dievs mani mīl! – lai šī ir tā sajūta, kas mūs šodien pavada.” Kad Jēzus apgalvo, ka Tēvs atdeva savu viendzimušo Dēlu, mēs neviļus iedomājamies Ābrahamu un viņa dēlu Izāku, kuru viņš bija gatavs salikt upurī (sal. Rad 22, 1-14). Lūk, Dieva mīlestības “mērs bez mēra” – sacīja pāvests, norādot, ar kādu maigumu un žēlsirdību Dievs atklājās Mozum. Tikšanās ar šo Dievu, kurš ir žēlīgs, lēns dusmās, uzticīgs un bagāts žēlastībā, iedrošina Mozu iestāties Kunga priekšā savas tautas labā. Francisks atgādināja, ka šīs dienas svētki ir mums adresēts aicinājums atkal ļauties Dieva skaistuma savaldzinājumam. Dievs ir skaistums, labums un patiesība. Viņš ir arī pazemīgs un mums tuvs. Viņš kļuva Miesa, lai ienāktu mūsu dzīvē, mūsu vēsturē, lai tādējādi katrs cilvēks varētu Viņu satikt un iemantot mūžīgo dzīvo. Un pieņemt šo Dievu-Mīlestību, kas dāvā sevi Kristū, ļaut Viņam sevi satikt un uzticēties Viņam, nozīmē ticēt – uzsvēra pāvests. Tā ir kristīgā dzīve. Mīlēt Dievu, satikt Viņu, meklēt Viņu. Pie tam Viņš pirmais mūs meklē un iziet mums pretī. Svētais tēvs novēlēja, lai Jaunava Marija, Trīsvienības mājoklis, palīdz mums ar atvērtu sirdi pieņemt Dieva mīlestību, kas ir mūsu prieka avots un kas piešķir jēgu mūsu soļiem šajā pasaulē, vienmēr tos orientējot uz mūsu galamērķi, proti, debesīm. Vaticannews.va | 
