Daudzas zemes, ar kurām vēl pastāv attiecības, prasa karantīnas laiku atgriežoties, un svētceļniekus tas attur. Pie tam, pēdējo nedēļu laikā Izraēlā un Palestīnā ir ievērojami pieauguši inficēšanās gadījumi. No daudzām svētvietām Svētās Mises joprojām tiek pārraidītas tikai Internetā. Tomēr, kā atzīmē arhibīskaps Piccaballa, “tas nemazina lūgšanu intensitāti”. “Mēs atrodamies Austrumos, un Austrumos ir tradicionālā Baznīca, kur piedalīšanās liturģiskajās svinības tiek izjusta jo īpaši,” stāsta apustuliskais administrators. Draudžu prāvesti ir raduši alternatīvas lūgšanas formas, tie veic vizītes tur, kur ir iespējams, nodarbojas ar ģimeņu pārstāvju formāciju, lai tie varētu nest komūniju saviem mājiniekiem gadījumos, kad tos nevar apmeklēt priesteris. “Bez šaubām, lūgšana ir absolūti nepieciešams cilvēcisks un garīgs atbalsts,” apliecina tēvs Piccaballa. Svētajā Zemē nesen ir iesvētīti 11 priesteri un 18 diakoni, un tas liek cerīgi raudzīties nākotnē. Neraugoties uz grūtībām un šķelšanos, tai skaitā politisko, Kungs mūs svētī ar paaicinājumiem,” saka arhibīskaps. Koronavīruss ir iedragājis tūkstošiem Svētās Zemes ģimeņu, kas jau vairākus mēnešus atrodas bez darba, jo īpaši nabadzīgākajās Palestīnas un Jordānijas vietās. Baznīca tām steidzas palīgā ar Svētā Kapa bruņinieku ordeņa starpniecību. Ir atvērti punkti, kas izdala pārtiku un medikamentus, kā arī mācību materiālus skolēniem. Jeruzalemes latīņu rita patriarhāts rēķinās ar to, ka apmēram gadu dzīve Svētajā Zemē noritēs tieši tā, kā tā norit šobrīd. Ir skaidrs, ka svētceļnieku šai laikā nebūs tik daudz, kā iepriekš. Ceļot joprojām būs sarežģīti. Arī pēc pandēmijas beigām, būs jārēķinās ar daudz ko, ar ko nebija jārēķinās pirms tam. Taču, kā apliecina arhibīskaps Pjerbattista Piccaballa, tas, kas paliks nemainīgs, būs tikšanās ar Jēzu Kristu vietās, kas ir saistītas ar Viņa piemiņu. Vaticannews.va
Foto: Pixabay.com/Evgeni Tcherkasski | 
