Kad brālis kļūdās, Kristus mūs aicina nevis viņu apsūdzēt vai tiesāt, bet “ķerties pie” viņa “atgūšanas pedagoģijas” metodes. Svētais tēvs mudināja mūs lūgties par otru cilvēku, nevis staigāt apkārt un stāstīt visiem par viņa trūkumiem vai kļūdām. Skaidrojot šai dienai veltīto Evaņģēlija fragmentu (sal. Mt 18, 15-20), Francisks norādīja, ka tajā ietvertajai Jēzus uzrunai ir “kopienas” jeb “ekleziāla” iezīme. To klausoties, mēs esam aicināti pārdomāt par kristīgās dzīves divējādo dimensiju. Kristīgajai dzīvei piemīt kopienas raksturs, kurā ietilpst prasība rūpēties par vienotības garu, par vienotību Baznīcā, un – personīga dimensija, kas nozīmē to, ka ir jāņem vērā un jārespektē katra indivīda sirdsapziņa. Turpinājumā Svētais tēvs pievērsās Jēzus pedagoģiskajai metodei – brāļa atgūšanai. Jēzus vienmēr cenšas atgūt, glābt. Pamācot brāli, kurš ir kļūdījies, tiek ieteiktas trīs norādes. Vispirms tiek teikts: “Aizrādi viņam, jums tikai divatā esot” (18, 15). Pāvests paskaidroja, ka tas nozīmē nevis iet un stāstīt visai pasaulei par viņa grēku, ne arī tiesāt viņu, bet diskrēti palīdzēt savam brālim apzināties, ko viņš ir izdarījis. To mēs paši nereti esam piedzīvojuši. Kad kāds mums aizrāda, sākumā mēs varbūt mazliet sadusmojamies, bet pēc tam esam pateicīgi par šo brālības un palīdzības žestu. Dažādu iemeslu dēļ mums nav viegli īstenot šo Jēzus ieteikumu. Dažreiz baidāmies, ka brālis vai māsa var slikti reaģēt, dažreiz mūsu starpā pietrūkst vaļsirdības. Tam var būt visdažādākie iemesli. Taču reizēs, kad to izdarījām, mēs jutām, ka tas bija tieši tas, ko gribēja Kungs. Tomēr var gadīties, ka, neraugoties uz maniem labajiem nodomiem, šis pirmais mēģinājums neizdodas. Šajā gadījumā nevajag padoties, bet meklēt atbalstu pie kāda cita brāļa vai māsas. Jēzus saka: “Ja [viņš tev] neklausīs, paņem sev līdzi vēl vienu vai divus, lai uz divu vai trīs liecinieku vārdiem balstītos visa patiesība” (18, 16). Tas ir Mozus likuma priekšraksts – turpināja Francisks. Pat ja varētu šķist, ka tā būtu vēršanās pret apsūdzējamo, tomēr, īstenībā, šāds solis kalpo tam, lai viņu pasargātu no viltus apsūdzētājiem. Taču Jēzus iet tālāk. Divi liecinieki ir vajadzīgi nevis tādēļ, lai apsūdzētu un tiesātu, bet lai palīdzētu. Un Jēzus ņem vērā, ka arī šāda pieeja var neizdoties. “Patiešām, arī ar divu vai triju brāļu mīlestību var nepietikt, jo viņš vai viņa ir stūrgalvīgi”, atzina pāvests. Šādā gadījumā Jēzus iesaka: “Saki Baznīcai” (18, 17). Ir situācijas, kad tiek iesaistīta visa Baznīca. Pret dažām lietām citi brāļi nevar palikt vienaldzīgi: lai atgūtu brāli, vajadzīga lielāka mīlestība. Taču dažreiz arī ar to var nepietikt. Jēzus saka: “Bet, ja viņš negribētu paklausīt pat Baznīcai, tad lai viņš tev ir kā pagāns un muitnieks” (turpat). Svētais tēvs paskaidroja, ka šie šķietami tik nicinošie vārdi, īstenībā, ir aicinājums “salikt” savu brāli Dieva rokās. Tikai Tēvs būs spējīgs parādīt mīlestību, kas būs lielāka par visu brāļu mīlestību kopā. Šī Jēzus mācība mums ir ļoti noderīga– turpināja pāvests. Piemēram, kad mēs redzam, ka kāds kļūdas, kādam paslīd kāja, parasti mēs skrienam un pastāstām to citiem. Mēs aprunājam. Taču aprunāšana nocietina kopienas sirdi. Tā grauj Baznīcas vienotību – viņš uzsvēra. Lielais apsūdzētājs ir velns, kurš vienmēr staigā apkārt un izplata nesmukas lietas. Viņš to tā dara tāpēc, ka ir melis, kurš grib graut Baznīcas vienotību, attālināt brāļus citu no cita. Jēzus savā mīlestībā pieņēma pagānus un grēciniekus, par ko sava laika pareizi domājošie ieļaunojās. Tātad, ieteiktā rīcība nav tiesāšana. Tas ir aicinājums atzīt, ka dažreiz mūsu cilvēciskie pūliņi var būt nesekmīgi un ka tikai Dievs var palīdzēt brālim ieklausīties savā sirdsapziņā un apzināties savu rīcību. Ja neizdodas, tad varam tikai paklusēt un lūgties par brāli un māsu, kas kļūdās, bet nekad neaprunāsim – mudināja Francisks.
Noslēgumā pāvests novēlēja, lai Vissvētākā Jaunava Marija mums palīdz padarīt brālīgo aizrādījumu par veselīgu ieradumu, lai tādējādi mūsu kopienās varētu atdzimt aizvien jaunas brālīgas attiecības, kas balstītos uz savstarpējas piedošanas un īpaši uz Dieva žēlsirdības neredzamā spēka. Vaticannews.va | 
