Tur bija klātesoši protestantu un pareizticīgo kopienu vadītāji, jūdaisma, budisma, islāma reliģijas un citu reliģiju pārstāvji. Viņi visi pulcējās kopā, lai lūgtos par karu un pandēmijas upuriem. Tikšanās temats bija: “Neviens nevar izglābties viens pats. Miers un brālība”. Francisks savā uzrunā uzsvēra, ka “miera bauslis ir dziļi ierakstīts reliģiskajās tradīcijās” (enc. Fratelli tutti (FT), 284). Tāpēc arī šī tikšanās kalpo reliģiskajiem līderiem un visiem ticīgajiem par pamudinājumu neatlaidīgi lūgties par mieru, nekad nenolaist rokas karu priekšā un ticības lēnprātīgajā spēkā darboties tā, lai pieliktu punktu konfliktiem – viņš sacīja. “Ir vajadzīgs miers! Vairāk miera!” viņš uzsvēra. “Mēs nevaram palikt vienaldzīgi. Šodien pasaule ir ļoti izslāpusi pēc miera. Daudzās zemēs [cilvēki] cieš no kariem”. Bieži vien tie ir aizmirstie kari, bet tie vienmēr izraisa ciešanas un nabadzību. Pastāv risks, ka pasaule, politika, sabiedriskā doma var pierast pie karu ļaunuma kā pie dabiska tautu vēstures līdzgaitnieka. “Neapstāsimies pie teorētiskām diskusijām, uzņemsim kontaktu ar ievainojumiem…. Pievērsīsim uzmanību bēgļiem, tiem, kuri ir cietuši no kodolradiācijas vai ķīmiskiem uzbrukumiem, sievietēm, kuras ir zaudējušas bērnus, sakropļotajiem bērniem vai tiem, kuriem ir atņemta bērnība”, mudināja pāvests (FT 261). Viņš piebilda, ka šodien karu ciešanas vēl vairāk palielina koronavīrusa pandēmija un daudzās zemēs pastāvošā neiespējamība saņemt nepieciešamo aprūpi. Konflikti aizvien turpinās un līdz ar tiem turpinās arī ciešanas un nāve. Karu izbeigšana ir visu politiķu neatliekamais uzdevums – atgādināja Francisks. Tā ir viņu atbildība Dieva priekšā. Katras politikas prioritāte ir miers – viņš uzsvēra. Dievs prasīs norēķinu tiem, kuri netiecās pēc miera vai veicināja saspīlējumus un konfliktus. Svētais tēvs atgādināja Kunga vārdus: “Liec savu zobenu atpakaļ vietā, jo ikviens, kas zobenu pacels, no zobena ies bojā” (Mt 26, 52). Tie, kuri vicinās zobenu, varbūt domādami, ka tādējādi varēs ļoti ātri atrisināt samilzušās problēmas, piedzīvos nāvi no zobena paši, viņu dārgie tuvinieki, viņu zemes. “Pietiek!” (Lk 22, 38), saka Jēzus, kad mācekļi pirms ciešanām Viņam parāda divus zobenus. “Pietiek!”: tā ir nepārprotama atbilde uz ikvienu vardarbību – uzsvēra pāvests. Šis Jēzus teiktais vārds “pietiek!” ir aizvien ļoti aktuāls. Pietiek ar zobeniem, ar ieročiem, ar vardarbību, ar kariem! 1965. gadā, uzstājoties Apvienotajās Nācijās, svētais Pāvils VI uzstājīgi teica: “Lai nekad vairs nebūtu kara!” Tā ir mūsu visu, labas gribas vīriešu un sieviešu, lūgšana – atzina Francisks. Tas ir visu miera meklētāju sapnis. Katra kara rezultātā pasaule kļūst sliktāka nekā tā bija iepriekš – viņš piebilda (sal. FT 261). Meklējot atbildes uz jautājumiem par to, kā apturēt konfliktus, atraisīt mezglus un samierināt kara kungus, pāvests norādīja, ka neviena tauta, neviena sociālā grupa nevarēs panākt mieru, drošību un laimi viena pati. Neviena. Koronavīrusa pandēmija mums sniedza svarīgu mācību, proti, ļāva apzināties, ka mēs esam pasaules mēroga kopiena, kas atrodas vienā laivā, kur no viena cilvēka ļaunuma cieš visi pārējie. Mēs sapratām, ka neviens nevar izglābties viens pats, ka mēs varam izglābties tikai visi kopā – uzsvēra Francisks (FT 32). Mēs izglābsimies visi kopā tikai tad, ja iesim viens otram pretī, veidosim dialogu, beigsim cīnīties, izlīgsim, samazināsim politisko un propagandas toni, iemīsim konkrētus miera ceļus (sal. FT 231). “Šovakar mēs esam kopā dažādu reliģisko tradīciju cilvēki, lai nodotu tālāk miera vēsti”, noslēgumā teica pāvests. Tas skaidri liecina, ka reliģijas negrib karu, gluži pretēji, tās nostājas pret tiem, kuri izmanto reliģijas vārdu vardarbībai, tās aicina visus lūgties par samierināšanos un rīkoties, lai brālība paver jaunas cerības takas. Ar Dieva palīdzību ir iespējams veidot miera pasauli un tādā veidā visiem kopā izglābties. Vaticannews.va
Foto: Vatican media | 
