Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Svētie – mūsu ceļabiedri. Sv. Gregors no Narekas, priesteris un Baznīcas mācītājs.
03.11.2020 pl. 20:17

Priesteris Vjačeslavs Bogdanovs

Sv. Gregors no Narekas ir šobrīd pēdējais izsludinātais Baznīcas mācītājs, kura jauno titulu 2015. gadā pasludināja pāvests Francisks. Eiropā šis svētais ir maz pazīstams.

Viņš bija mūks, mistiķis un dzejnieks, kurš dzīvoja un darbojās Armēnijā. Ne velti armēņi svēto Gregoru no Narekas uzskata par vienu no savas tautas izcilākajām personībām un varoņiem. Svētais ar savu kalpošanu lika pamatus armēņu kristīgajai domāšanai un uztverei, piešķirot tai virzienu. Jāpiebilst, ka Armēnija ir pirmā valsts, kura kristietību pasludināja par savas valsts un tautas reliģiju. Pastāv uzskats, ka svētais Gregors no Narekas ir Austrumu “Dante”.

Dzīve un darbība

Visticamāk, svētais Gregors ir dzimis ap 950. gadu Armēnijas vēsturiskajā Ančevačikas reģionā. Viņa tēvs bija rakstnieks un arī bīskaps, tādēļ var teikt, ka Gregors izauga literātu ģimenē, kas atstāja savu iespaidu uz visu viņa dzīvi. No senākajiem šī svētā dzīves aprakstiem varam uzzināt, ka viņam bijuši divi brāļi – Jānis un Īzāks. Ir pat zināms Gregora skolotāja vārds – Ananija no Narekas, kurš bija Gregora mātes radinieks un arī Narekas klostera abats. Šajā X gadsimtā dibinātajā klosterī iestājās arī Gregors. Tajā laikā klosterī atradās slavena skola, kurā tika studēti Svētie Raksti un Baznīcas tēvu darbi. Klosterī un skolā Gregors pavadīja visu savu dzīvi, augot un pilnveidojoties gan garīgi, gan intelektuāli. Tur tika sasniegtas svētuma un misticisma virsotnes, bet savas zināšanas un atklāsmes dziļumus Gregors apkopoja dažādos teoloģiskos un mistiskos sacerējumos. Svētais aktīvi līdzdarbojās tā laika dogmatiskajos disputos, cīnoties pret dažādu sektu maldiem. Bieži vien šādu cīņu dēļ Gregoru nepatiesi nomelnoja vai apsūdzēja kā herētiķi. Tomēr jau šīszemes dzīves laikā Gregoru uzskatīja par svēto un brīnumdarītāju, par vīru, kam Dievs devis plašas zināšanas un apveltījis ar dziļu garīgumu. Tiek uzskatīts, ka Gregors šīszemes dzīves gaitas pabeidza ap 1005. gadu, bet 1003. gadā viņš pabeidza savu galveno dzīves darbu – “Žēlabu grāmatu” (2017, “Jumava”). Gregors tika apbedīts turpat Narekas klosterī, svētās Sanktutas baznīcā. Svētceļojumi uz viņa kapu sākās tūlīt pēc apbedīšanas un viņa godināšana armēņu tautā saglabājās arī pēc 1071. gada traģēdijas, kad Armēniju sev pakļāva turki. Daudzu karu un nemieru dēļ gan pats klosteris, gan svētā Gregora kaps tika iznīcināti.


Narekas klosteris būvēts 10. gadsimtā un bija viens no ievērojamākajiem klosteriem Armēnijā.
Foto: Barevarmenia.com

Sv. Gregora rakstiskais mantojums

Par sevi svētais Gregors nav daudz uzrakstījis, bet, kā tiek uzskatīts, viņa spalvai pieder sacerējumi par svēto krustu, Dievmāti, svētajiem apustuļiem, Nisibes Jēkabu, kā arī ap divdesmit himnu un odu, komentārs “Dziesmu dziesmai” un vēstules. Pastāv šaubas, tomēr tiek uzskatīts, ka svētais Gregors no Narekas uzrakstījis komentārus Ījaba grāmatai, lūgšanu par patiesās ticības ieliešanos un tikumu, homīliju par sirdsapziņas izmeklēšanu, dažādas lūgšanas, uzrunas par mūžības tēmu un komentāru “Tēvs mūsu” lūgšanai. Viņš augsti tiek vērtēts gan par savām teoloģiskajām atziņām un domām, gan dzeju. Svēto Gregoru no Narekas nereti uzskata par tikpat spožu “zvaigzni” kā sv. Jāni Zeltmuti, sv. Sīrijas Efrēmu vai sv. Gregoru Apgaismotāju. Svētā Gregora darbi caurstrāvo visu armēņu tautas reliģisko dzīvi un kultūru; dzeju, glezniecību, mūziku, hagiogrāfiju, liturģiju.

Narekas Gregoru var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem svēto sakramentu pārdabiskās iedarbības sargātājiem. Viņa mācībā skaidri saskatāma cīņa pret dažādiem sektantiem, kuri sludināja maldīgus uzskatus, kaut arī apgalvoja, ka atgriežas pie kristietības pirmavotiem, atmetot hierarhiju, sakramentus, Baznīcu un tās liturģiju. Gregors ļoti bieži runāja par tuvākmīlestības praktizēšanu, akcentējot garīdznieku sniegto sakramentālo palīdzību, par Baznīcas vidutājību, uzsverot arī Dieva žēlastības un cilvēka iekšējās dzīves nozīmīgumu. Sv. Gregora atziņas dogmatikā koncentrējas uz Vissvētākās Trīsvienības noslēpumu. Cilvēka dvēselē viņš saredzēja Vissvētākās Trīsvienības tēlu. Īpašu vietu sv. Gregors ierādīja Vissvētākajai Jaunavai Marijai – Panhagijai – “Visa svēta”. Viņš ir ļoti dāsns attiecībā uz Marijai veltītajiem tituliem: Kunga Māte, Dieva Māte; viņš slavē Viņas šķīstību, izskaidrojot Viņas eņģeliskās dabas nevainīgumu, sakot, ka Marija no Dieva rokām izgājusi kā nevainīgā. Daudzas lūgšanas, kuras Gregors no Narekas ir veltījis Jaunavas Marijas godam, ir vienas no visskaistākajām lūgšanām Dievmātei.

Svētā Gregora misticisms atšķiras no citu mistiķu pieredzes – viņš skaidri izjūt grēka pretīgumu, saredz Dieva transcendenci, runā par cilvēka ierobežotību Dieva priekšā, apgalvojot, ka cilvēku valodā nav iespējams par Dievu un cilvēku izteikt visu. Sv. Gregors atgādina, ka Dieva žēlastība ir obligāta cilvēka atpestīšanai.

Kā uzskata Narekas Gregors, teoloģija māca ne tik daudz runāt par Dievu, kā Viņu uzrunāt. Viss, ko mācījis šis svētais vīrs, pieder vispārējās Baznīcas dārgumiem, tā ir tīra maize un tīrs ūdens, ar kuru visās zemēs var mieloties visos laikmetos. Viņa darbi šī vārda patiesajā nozīmē ir dārgumu krātuve gan teologiem, gan filozofiem, gan mistiķiem un ikvienam ticīgajam. Visa armēņu Baznīcas liturģija ir piepildīta ar Narekas Gregora sacerētajiem tekstiem, it īpaši ar viņa sacerētās “Žēlabu grāmatas” lūgšanām. Pavisam kopā ir 95 lūgšanas, kas ir kā cilvēka dvēseles sarunas ar Dievu.

Svētā Narekas Gregora lūgšana:

“Es nāku pie Tevis, svētā Dieva Māte. Tevi Visaugstākais Tēvs stiprināja un apgaismoja, Tevi sagatavoja un svētīja Svētais Gars, kas nāca un palika pār Tevi, Tevi izgreznoja Dēls, kas iemājoja Tevī: pieņem šo lūgšanu un noliec to Dieva priekšā. Tevis vienmēr atbalstīts un Tavas labvēlības piepildīts, pie Tevis patvērumu un gaismu atradis, es dzīvošu Kristum, Tavam Dēlam un mūsu Kungam. Esi mana sargātāja, aizlūdz par mani. Tāpat kā es ticu Tavai neizsakāmajai šķīstībai, es ticu arī, ka Tu labvēlīgi pieņemsi šos manus vārdus un lūgumus. Un tā tas arī būs, mūsu Kunga Māte, ja manos nedrošajos meklējumos Tu mani uzņemsi, es piederu Tev! Manos meklējumos un nemieros Tu mani nomierināsi, Tu, kura esi mierinājums, manu netikumu sajukumu pārveidosi par mieru, kas pati esi miera devēja. Manu rūgtumu darīsi saldu, Tu, kas esi saldais maigums. Tu manu nešķīstību aizvāksi, Tu, kura jebkuru samaitātību esi uzvarējusi.”

"Nāc", Nr.115
Foto: sv. Gregora no Narekas statuja Vatikāna dārzā