Katoļu Baznīca Eiropas Savienībā (ES), ko pārstāv ES dalībvalstu Bīskapu konferenču prezidenti, vēlas nosūtīt cerības vēstījumu un aicinājumu uz solidaritāti Eiropas institūcijām un dalībvalstīm šajā krīzē, kas mūs ir pārņēmusi. Ar šo vēstījumu mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos celt Eiropu, kas mūsu kontinentā ienesa mieru un labklājību, un atbalstīt tās pamatvērtības - solidaritāti, brīvību, cilvēka cieņas neaizskaramību, demokrātiju, tiesiskumu, vienlīdzību un cilvēktiesību aizsardzību un attīstību. Eiropas Savienības dibinātāji bija pārliecināti, ka Eiropu kaldinās tās krīzes. Mūsu kristīgajā ticībā uz augšāmcēlušos Kungu ceram, ka Dievs visu, kas notiek, var vērst par labu, pat to, ko mēs nesaprotam un kas var šķist slikts, un šī ticība ir mūsu cerības un universālās brālības īstais pamats. Kā katoļu Baznīca Eiropas Savienībā kopā ar citām māsām Baznīcām un ekleziālajām kopienām mēs vēstījam un liecinām par šo ticību un kopā ar citu reliģisko tradīciju pārstāvjiem un labas gribas cilvēkiem cenšamies veidot universālu brālību, kas nevienu neizslēdz. Ticība aicina mūs iziet no sevis un ieraudzīt otrā, it īpaši tajā, kas cieš un ir nostumts mūsu ceļa malā, brāli un māsu, kā arī būt gataviem atdot savu dzīvību par viņiem. Pandēmija, kas mūs ir skārusi pēdējos mēnešos, ir iedragājusi daudzus mūsu agrākos drošības garantus un ir atklājusi mūsu ievainojamību un savstarpējo atkarību. Visvairāk ir cietuši vecākā gadagājuma cilvēki un nabadzīgie cilvēki visā pasaulē. Uz šo krīzi, kas mūs pārsteidza nesagatavotus, Eiropas valstis sākotnēji reaģēja ar bailēm, slēdzot iekšējās un ārējās robežas, dažas pat atsacījās dalīties ar citām valstīm ar visvairāk nepieciešamajiem medicīnas līdzekļiem. Daudzi no mums bija noraizējušies par to, ka arī pati Eiropas Savienība kā ekonomisks, politisks, sociāls un kultūras projekts ir apdraudēts. Tad mēs sapratām pāvesta Franciska vārdu patiesumu: ka atrodamies vienā laivā, un varam izglābties tikai paliekot kopā. Eiropas Savienība ar jaunu apņēmību sāka vienotā veidā reaģēt uz šo dramatisko situāciju. Tā parādīja savu spēju no jauna atklāt tās dibinātāju garu. Atgūšanās no COVID-19 instrumenti un Eiropas Savienības palielinātais budžets 2021.–2027. gadam, par ko vienojās Eiropas Padomes sanāksmē šā gada jūlijā un par kuru pašlaik notiek sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu, cerams, atspoguļos šo garu. Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga ne tikai no ekonomikas un finansēm, bet arī no kopības gara un jaunas mentalitātes. Šī krīze ir garīgas atgriešanās iespēja. Mēs nedrīkstam vienkārši veltīt visus spēkus, lai atgrieztos pie "agrākās normalitātes", bet mums šī krīze ir jāizmanto, lai radikāli mainītos uz labo. Šis brīdis liek mums pārdomāt un pārstrukturēt pašreizējo globalizācijas modeli, lai garantētu apkārtējās vides aizsardzību, atvērtību dzīvībai, rūpes par ģimeni, sociālo vienlīdzību, cieņu pret strādājošajiem un nākamo paaudžu tiesības. Pāvesta Franciska enciklika “Laudato si’” ir kā kompass, lai veidotu jaunu civilizāciju. Savā jaunajā enciklikā “Fratelli tutti”, kas pirms dažām nedēļām tika parakstīta uz svētā Asīzes Franciska kapa, viņš aicina visu cilvēci uz vispārēju brālību un sociālo draudzību, neaizmirstot arī tos, kas ir nostumti malā, ir ievainoti un cieš. Katoļu sociālās mācības principi, tostarp, cilvēka cieņa, solidaritāte, kā arī izvēle par labu nabadzīgajiem un ilgtspējība, var būt ceļvedis atšķirīga ekonomikas un sabiedrības modeļa veidošanai pēc pandēmijas.
Solidaritāte ir Baznīcas sociālās mācības pamatprincips, un tā ir Eiropas integrācijas procesa centrā. Tā ir jāuztver ne tikai kā iekšējo resursu pārdale kohēzijas politikas ietvaros, bet gan kā "darīt kopā" un "būt atvērtiem integrēt ikvienu", īpaši tos, kas ir atstumti. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka vakcīnai pret COVID-19, kad tā tiks izstrādāta, ir jābūt pieejamai visiem, pirmkārt, visnabadzīgākajiem. Roberts Šūmans skaidroja, ka tautām, kas nebūt nav pašpietiekamas, ir jāatbalsta vienai otra, un, ka solidaritāte ir pārliecība, ka ikvienam ir jāatzīst un praktiski jāīsteno visu cilvēku savstarpējā atkarība. Šūmans apvienoto Eiropu uzskatīja par pasaules universālās solidaritātes pirmtēlu, kurā nav šķirošanas vai izslēgšanas. Šī iemesla dēļ Šūmana deklarācija uzsvēra Eiropas īpašo atbildību par Āfrikas kontinenta attīstību. Saskaņā ar šiem mērķiem mēs aicinām palielināt humāno palīdzību un sadarbību attīstības veicināšanai, kā arī novirzīt militāros izdevumus veselības un sociālajiem dienestiem. Eiropas solidaritātei steidzami būtu jāsasniedz arī bēgļi, kuri necilvēcīgos apstākļos dzīvo bēgļu nometnēs un kurus nopietni apdraud vīruss. Solidaritāte ar bēgļiem nenozīmē tikai finansējumu, bet arī Eiropas Savienības robežu atvēršanu, katrai dalībvalstij proporcionāli. Eiropas Komisijas iesniegto Eiropas migrācijas un patvēruma paktu var uzskatīt par soli, kas rūpīgi jāizvērtē, lai noteiktu kopīgu un taisnīgu Eiropas politiku migrācijas un patvēruma jautājumā. Baznīca jau ir izteikusies par bēgļu uzņemšanu, ņemot vērā dažādus migrācijas veidus (gan regulāro, gan neregulāro), piemēram, tie, kas bēg no kariem un vajāšanām, un tie, kas emigrē ekonomisku vai vides apsvērumu dēļ, kā arī, paturot prātā ar drošību saistītos jautājumus. Tomēr mēs uzskatām, ka pastāv daži starptautiski tiesību principi, vērtības un pienākumi, kas ir jāievēro vienmēr, neatkarīgi no iesaistīto cilvēku stāvokļa. Šie darbības principi un vērtības ir Eiropas identitātes pamats, un to izcelsme rodama tās kristīgajās saknēs. Mēs arī rosinām atvieglot migrantu pārvietošanos, lai tā būtu droša un likumīga, kā arī veidot humānās palīdzības koridorus bēgļiem, kas tiem ļautu droši nokļūt Eiropā un tikt uzņemtiem, aizsargātiem, atbalstītiem un integrētiem. Šajā ziņā ir lietderīgi sadarboties ar Baznīcas institūcijām un privātajām apvienībām, kas jau darbojas šajā jomā. Eiropa nevar un nedrīkst pagriezt muguru tiem, kas nāk no kara zonām vai vietām, kur cieš no diskriminācijas vai nevar dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Pandēmijas laikā daudzās dalībvalstīs Baznīcai izšķirošs jautājums ir ticīgo reliģijas brīvības ievērošana, jo īpaši brīvība pulcēties, lai veiktu kulta darbības, stingri ievērojot sanitārās prasības. Tas kļūst vēl acīmredzamāks, ja paturam prātā, ka žēlsirdības darbi dzimst un sakņojas dzīvā ticībā. Mēs apliecinām savu labo gribu uzturēt dialogu starp valsts un Baznīcas autoritātēm, lai atrastu labāko veidu, kā saskaņot nepieciešamo ierobežojumu ievērošanu un reliģijas un kulta brīvību. Bieži tiek teikts, ka pēc šīs krīzes pasaule būs savādāka. Tomēr no mums ir atkarīgs, vai pasaule būs labāka vai sliktāka, vai mēs no šīs krīzes iziesim kļuvuši solidārāki vai nē. Šajos pandēmijas mēnešos esam bijuši liecinieki daudzām zīmēm, kas modina cerību - gan medicīniskā personāla darbs, gan veco ļaužu aprūpe, gan līdzjūtības un radošuma žesti, kurus īsteno draudzes un ekleziālās kopienas. Daudziem šajos grūtajos mēnešos ir nācies nest ievērojamus upurus, atsakoties no tikšanās ar tuviniekiem un nespējot būt tiem tuvu vientulības un ciešanu brīžos, dažreiz pat mirstot. Lieldienu svētdienas vēstījumā “Urbi et Orbi” pāvests Francisks īpaši pievērsās Eiropai, atgādinot, ka "pēc Otrā pasaules kara kontinentam izdevās atdzimt un pārvarēt pagātnes sāncensību, pateicoties konkrētam solidaritātes projektam". Pāvestam ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai "šī sāncensība nepieaug spēkā, bet lai visi cilvēki uzskata sevi par vienas ģimenes daļu un atbalsta viens otru. Šodien Eiropas Savienībai ir jāsaskaras ar gadsimta izaicinājumu, no kura būs atkarīga ne tikai tās, bet arī visas pasaules nākotne." Mēs apliecinām visiem tiem, kas vada Eiropas institūcijas un dalībvalstis un sekmē viņu darbu, ka Baznīca ir jūsu pusē mūsu kopīgajos centienos veidot labāku nākotni mūsu kontinentam un pasaulei. Mēs atbalstīsim visas iniciatīvas, kas nostiprina Eiropas patiesās vērtības. Mēs ceram, ka spēsim izkļūt no šīs krīzes stiprāki, gudrāki, vienotāki, solidārāki, vairāk rūpējoties par mūsu kopējām mājām, lai kļūtu par kontinentu, kas visu pasauli virza uz lielāku brālību, taisnīgumu, mieru un vienlīdzību. Mēs lūdzamies par jums visiem un no visas sirds dodam jums savu svētību. Lai Kungs mūs pavada mūsu svētceļojumā uz labāku pasauli! V.Em. Gualtiero Kardināls Bassetti, Perudžas-Pieves arhibīskaps, Itālija
V.E. Georg Bätzing, Limburgas bīskaps, Vācija
V.Em. Jozef Kardināls De Kesel, Mehelenas-Briseles arhibīskaps, Beļģija
V.E. Éric Marie de Moulins d’Amieu de Beaufort, Reimsas arhibīskaps, Francija
V.E. Stanisław Gądecki, Poznaņas arhibīskaps, Polija
V.E. Jan Graubner, Olomoucas arhibīskaps, Čehijas Republika
V.E. Gintaras Linas Grušas, Viļņas arhibīskaps, Lietuva
V.Em. Jean-Claude Kardināls Hollerich, S.J., Luksemburgas arhibīskaps, COMECE prezidents
V.E. Philippe Jourdan, Apustuliskais administrators, Igaunija
V.E. Czeslaw Kozon, Kopenhāgenas bīskaps, Dānija, Ziemeļvalstu Bīskapu konference
V.E. Dr. Franz Lackner, O.F.M., Zalcburgas arhibīskaps, Austrija
V.E. Eamon Martin, Armas arhibīskaps, Īrija
V.Em. Juan José Kardināls Omella Omella, Barselonas arhibīskaps, Spānija
V.E. José Ornelas Carvalho, S.C.I., Setubalas bīskaps, Portugāle
V.E. Aurel Percă, Bukarestes arhibīskaps, Rumānija
V.E. Christo Proykov, Sofijas Sv. Jāņa XXIII eparhālais bīskaps, Bulgārija
V.E. Želimir Puljić, Zadaras arhibīskaps, Horvātija
V.E. Sevastianos Rossolatos, Atēnu arhibīskaps, Grieķija
V.E. Charles Jude Scicluna, Maltas arhibīskaps
V.E. Youssef Antoine Soueif, Tripoles (Libāna) arhibīskaps (Maronītu), Kipra
V.E. Viktors Stulpins, Liepājas bīskaps, Latvija
V.E. Johannes H. J. van den Hende, Roterdamas bīskaps, Nīderlande
V.E. András Veres, Gijoras bīskaps, Ungārija
V.E. Stanislav Zore, O.F.M., Ļubļanas arhibīskaps, Slovēnija
V.E. Stanislav Zvolenský, Bratislavas arhibīskaps, Slovākija *COMECE ir Eiropas valstu bīskapu konferenču komisija pie Eiropas Savienības. |
