Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Lūgšana un žēlsirdības darbi – ceļš, kas mūs ved pie Jēzus
01.12.2020 pl. 16:29
“Tuvība” un “modrība” bija divi atslēgas vārdi, kuriem pievērsās pāvests pirmajā Adventa svētdienā, Svētā Pētera bazilikā celebrējot Euharistiju kopā ar jaunajiem kardināliem.

Svētie Raksti runā par Kunga tuvumu un aicina mūs būt nomodā, lūdzoties un darot žēlsirdības darbus. “Kad Baznīca pielūdz Dievu un kalpo tuvākajam, nedzīvo naktī”, sacīja Francisks.

Svētais tēvs iesāka Adventa laiku, svinot Euharistiju kopā ar 11 kardināliem, kuri ieradās Romā uz konsistoriju. Taču kardinālu kolēģijā kopumā tika uzņemti 13 kardināli. Advents ir laiks, kad jāpiemin Dieva, kurš nonāca pie mums, tuvums – sacīja pāvests. Pirmais ticības solis pastāv tanī, ka mēs sakām Kungam, ka Viņš mums ir vajadzīgs, ka mums ir vajadzīga Viņa klātbūtne. Dievs sevi neuzspiež, Viņš grib būt mums tuvs un Viņš mums piedāvā savu klātbūtni. Mums vajadzētu nenogurstoši atkārtot, sakot, lai Viņš nāk. Francisks norādīja, ka iesākot katru jauno dienu, mēs varam teikt: “Nāc, Jēzu!” Mēs varam to teikt pirms katras tikšanās, mācībām, darba un lēmumu pieņemšanas, kā arī svarīgos brīžos un pārbaudījumu momentos.

Mēs saglabāsim modrību tad, ja piesauksim Kungu. Mums visu laiku ir jābūt nomodā. Kļūda, ko mēs savā dzīvē pieļaujam, ir tā, ka esam izklaidīgi ar tūkstoš dažādām lietām un nepamanām Dieva klātbūtni. Tādā veidā pastāv risks, ka varam pazaudēt pašu galveno – brīdināja pāvests.

“Neskatoties uz to, ka mēs piedzīvojam tumsu un pagurumu, nezaudēsim drosmi!”

Nakts paies, Kungs, kurš par mums nomira pie krusta, celsies augšā. Būt nomodā nozīmē to gaidīt – skaidroja Svētais tēvs. Tas nozīmē neļauties mazdūšībai, bet dzīvot cerībā.

“Ja jau mēs tiekam gaidīti Debesīs, tad kādēļ dzīvot ar laicīgām pretenzijām?”

Kādēļ sevi mocīt, dzenoties pēc kripatiņas naudas, slavas, panākumiem – pēc visām šīm lietām, kas paiet? Kādēļ zaudēt laiku, žēlojoties par nakti, ja mūs gaida dienas gaisma? – jautāja pāvests.

Homīlijas turpinājumā Francisks brīdināja, lai sargājamies no remdenuma miega. Viņš atzina, ka ir grūti palikt nomodā. To jau parāda apustuļi ar savu piemēru. Parasti mēs esam pakļauti diviem riskiem – remdenumam un vienaldzībai. Pirmais uznāk tad, kad aizmirstam pirmo mīlestību un ejam uz priekšu pēc inerces, nedomājot vairs ne par ko citu kā tikai par to, lai varētu mierīgi dzīvot – skaidroja pāvests. Taču bez šīs mīlestības uz Dievu dedzības, mēs kļūstam remdeni, pasaulīgi. To varam pārvarēt ar ticību, jo ticība ir remdenības pretstats. Ticēt nozīmē dedzīgi ilgoties pēc Dieva, drosmīgi turpināt atgriešanās ceļu, uzdrošināties mīlēt, vienmēr iet uz priekšu.

“Ticība nav nomierinošais līdzeklis tam, kurš ir stresains. Tā ir degoša uguns.”

Tādēļ Jēzus vairāk par visu ienīst tieši remdenumu (sal At 3, 16). Turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka, lai mēs nekļūtu remdeni, mums ir jālūdzas. Lūgties nozīmē iedegt nakts tumsā gaismu. Pateicoties lūgšanai, Dievs var mums būt tuvs. Tādēļ lūgšana atbrīvo no vientulības un sniedz cerību. Lūgšana ir mūsu dzīvības skābeklis.

Atgriežoties pie vienaldzības miega, pāvests atzina, ka tad, kad kļūstam vienaldzīgi, mums ir tendence par visu sūdzēties, justies upura lomā. Kad mēs riņķojam tikai ap sevi un savām vajadzībām, tad mūsu sirdī iestājas tumsa. Šķiet, ka šodien šī nakts tumsa ir apņēmusi daudzus – tos, kuri visu pieprasa sev, bet par citiem neinteresējas.

Pretinde vienaldzības miegam ir modrība tuvākmīlestībā. Pāvests uzsvēra, ka, ja mēs nemīlam savu tuvāko, ja mums nav tuvākmīlestības, mēs nevaram būt kristieši. Kādam var likties, ka līdzjūtības jušanai, palīdzības sniegšanai, kalpošanai nav nekādas jēgas. Francisks atgādināja, ka, īstenībā, tās ir vienīgās lietas, kas vainagojas ar uzvaru, jo tādējādi mēs vēršamies uz nākotni, uz Kunga dienu, kad viss būs pagājis un paliks tikai mīlestība. Mēs tuvojamies Kungam ar žēlsirdības darbiem – viņš uzsvēra.

Žēlsirdības darbi ir ceļš, kas ved mūs uz satikšanos ar Jēzu. Kad Baznīca pielūdz Dievu un kalpo tuvākajam, nedzīvo naktī. Noslēgumā Svētais tēvs lūdzās, lai nāk Kungs Jēzus un ļauj mums sajust vēlmi lūgties un vajadzību mīlēt.

Vaticannews.va
Foto: Vatican Media