Adventa laiks nozīmē iesākto klātbūtni, paša Dieva klātbūtni, kurš nāk, lai glābtu cilvēci. Adventa laiks mums atgādina, ka Dieva glābšanas darbība pasaulē jau ir sākusies, bet tā ir joprojām atvērta un dinamiska līdz tās pabeigšanai. Tāpēc Advents tiek definēts kā gaidīšanas laiks. Dzīvot Adventu nozīmē iemācīties gudrību, kā gaidīt Dievu, kurš glābj. Nav labāka veida, kā saprast Adventu, par šo – iepazīties ar Svēto Rakstu lieciniekiem, kuri dzīvoja, būdami īsti gaidīšanas piemēri.
Viens no tiem ir pravietis Isajs, kas mūs pavada ceļā uz Ziemassvētkiem. Mēs lasām šīsdienas pirmajā lasījumā: “Tuksnesī gatavojiet Kunga ceļu! Taisnas dariet mūsu Dieva takas klajumā! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Tad atklāsies Kunga žēlastība un ikkatra miesa redzēs, ko ir teikusi Kunga mute.” Ir ļoti nozīmīgi, ka Marks, iesākot savu Kristus dzīves aprakstu, savu evaņģēliju, atsaucas tieši uz šiem vārdiem, – mēs par to varam pārliecināties šīsdienas Evaņģēlija fragmentā. Lai labāk saprastu Evaņģēlija nozīmi, ir jāpievēršas pravieša Isaja liecībai. Viņš, kā jau minējām, ir pirmais gaidīšanas laika liecinieks. Isajs dzīvoja 8. gadsimta vidū pirms Kristus dzimšanas un bija autoritatīva Jūdas valsts figūra. Viņš piedzīvo sastapšanos ar Dieva noslēpumu Jeruzalemes tempļa kontekstā (sal. Is 6). Dieva varenība apgaismo un piepilda templi, un pravietim tiek atklāta nepieciešamība zināt, kā ticībā gaidīt pestīšanu. Dievs nāk, un Viņa sirdī ir cilvēku pestīšana – un pravietis tiek aicināts darīt sevi par šīs pestīšanas “instrumentu”. Mazo Jūdas valsti drīz apdraud kaimiņos esošo karaļvalstu politiskā un militārā loģika; Izraēlai ir tikai ticība un spēja paļauties uz Dievu, kas glābj un atbrīvo. Isajam ir jāpaziņo un jāsniedz liecība, pirmkārt, vīriem, kuri tolaik valdīja, un vēlāk visai tautai. Gaidot pestīšanu, neuzticoties saviem spēkiem un neskatoties uz to, kādas politiskās vienošanās ir veiktas, – Isajs Dievu pasludina “bez kompromisiem”, viņš pasludina Dievu, kurš prasa tikai “ticību”.
Otrais šī laika piemērotākais liecinieks ir Jānis Kristītājs. Atsauksim atmiņā to, ka Jāņa ārkārtējie dzimšanas apstākļi jau vēstīja par viņa misijas ārkārtējo raksturu: ““Kas gan no šī bērna iznāks?” Jo Kunga roka bija ar viņu.” (Lk 1, 66) Kunga roka patiešām bija ar Jāni, kurš kļuva par “liecinieku” ilgām pēc Kunga un Viņa atnākšanai. Tas, kā Marka evaņģēlijs mūs iepazīstina ar Jāni Kristītāju, ir iespaidīgi un atklāj šīs personas nozīmi gan teoloģiskā ziņā, gan tajā, ko tā vēsta par notiekošo. Izsakot “Dieva nabadzīgo” cilvēku ilgās ciešanas – jau ilgu laiku viņi ir lūguši Dievu, lai beidzot nāktu un piepildītos Viņa valstība, – Jānis tuksnesī sludina ar pilnīgu brīvību, viņš sagatavo ļaudis ar grēku nožēlošanas kristības zīmi un piedāvā šķīstīšanās ceļu, lai tiktos ar Dievu, kurš nāk.
Arī mēs piederam šiem Dieva nabagiem, ja pazemīgi meklējam, kā piepildīt savu tukšo dzīvi, ko bieži vien dzīvojam bez jēgas un izjūtam tukšumu. Tikai to apzinoties, varam saprast, ka īstenībā gaidām atpestītāju, kurš mūs atbrīvos no bezjēdzības. Tukšums, ko izjūtam, nav saistīts tikai ar jēgas meklēšanu, bet arī ar skumjām, kuras mūs pārņem, jo jūtam, ka neesam iekšēji brīvi no tik daudzām kārībām, kas mums liek zaudēt savu cilvēcisko cieņu; un ne tikai savu – šīs kārības ietekmē arī cilvēkus, ar kuriem esam kopā. Saskaņā ar Jāņa sludināto gaidīšana nozīmē “sagatavoties tam, lai satiktos,” – esot ar atjaunotu sirdi un ar šim tikšanās brīdim gatavu, modru garu. Arī svētais Pēteris mūs mudina šīsdienas otrajā lasījumā: “Tādēļ, mīļie, to gaidot, centieties, lai Viņš jūs atrastu mierā – neaptraipītus un nevainojamus.” Tas ir iespējams vienīgi tad, ja sekosim Isaja ieteikumam paļauties ticībā. Pastāvīga atgriešanās no grēka, tātad no iekšējas nebrīvības pieprasa līdzdarboties Dieva žēlastībai, kas mums tiek dota, lai mēs spētu sekot Kristum. Ar saviem spēkiem vien to nevaram – tad uzvar vecais cilvēks mūsos. Bet kopā ar Kristu es varu visu – ja tikai paļaujos uz Viņu un uz Viņa žēlsirdīgo mīlestību, kas vēlas, lai es tiktu glābts.
Un tieši tāpēc atkārtosim šīsdienas psalmu, sakot: “Dievs, rādi mums savu žēlsirdību!” – lai šie ir vārdi, kurus bieži atkārtojam šajā Adventa laikā! Mieramtuvu.lv
Foto: Pixabay/Innviertlerin |
