Šorīt ir, iespējams, viens no grūtākajiem sprediķiem, kuru jebkad esmu rakstījis vai teicis. Zināmā mērā esmu to vilcinājis, dzīvodams cerībā, ka man tik drīz tas nebūs jāsaka, bet jāatzīstas, ka šīs nedēļas notikumi mani no jauna ir nolikuši tajā vietā, kurā esmu spiests runāt par tām lietām, par kurām tik ļoti sāp sirds un par kurām labprāt ar jums šai rītā nemaz nerunātu, bet koncentrētos uz pavisam kaut ko citu. Viens no tuksnešu Tēvu lielajiem svētajiem, svētais Antonijs, jau trešajā gadsimtā, pravietojot par to, kas cilvēci sagaida nākotnē, ir sacījis šādus vārdus: “Nāks laiks, kad cilvēki kļūs neprātīgi un kad viņi redzēs kādu, kurš vēl nav tāds kļuvis, viņi tam uzbruks un sacīs – tu esi neprātīgs (traks), jo tu neesi kā viens no mums.” Un, lai arī negribētos sacīt, ka šis laiks ir pienācis, tomēr, vērojot, kā attīstās notikumi arī Latvijā, kuros galvenās personas ir viendzimuma attiecību ideoloģijas virzītāji un atbalstītāji, jāatzīst, ka sv. Antonija izteikumu var pilnībā attiecināt uz situāciju šodien. Tie, kas vēl nezināt vai esat palaiduši šo ziņu garām, atgādinu, ka šonedēļ Satversmes tiesa, interpretējot LR Satversmes 110. pantu, kurš nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības, ir mainījusi ģimenes jēdziena izpratni. Satversmes tiesas tiesneši, pamatojoties uz sociālo realitāti, kāda esot novērojama sabiedrībā, ir lēmuši, ka ģimene no šī brīža nav vairs tikai sociāla institūcija, kura izriet no personisku saišu pastāvēšanas starp personām, kā rezultātā tiek noslēgtas laulības starp vīrieti un sievieti, bet ka ģimene ir jebkuras attiecības, ja tās rodas faktiskas kopdzīves rezultātā, pat ja šī kopdzīve veidojas starp viena dzimuma cilvēkiem. Varbūt, ka pamanījāt arī to, ka tad, kad labklājības ministre Ramona Petraviča savā twitter kontā uzrakstīja, ka šāds Satversmes tiesas spriedums ir apdraudējums ģimeniskām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni, viņa komentāros saņēma naida pilnus izteikumus un apvainojumus, kuri bija viņas cieņu un godu aizskaroši. Daudzi no jums zināt, ka es esmu apliecinājis tajās reizēs, kad man ir vaicāts par viendzimuma pāru virzīto kopdzīves likumu, ka, manuprāt, pavisam skaidrs ir tas, ka šo cilvēku interese un rūpes nav tikai par to, lai sakārtotu juridiski attiecības, bet lai iegūtu tās privilēģijas, kuras valsts garantē cilvēkiem, kuri dzīvo laulībā. Ka aiz šīs LGBT (kas nozīmē – lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) aktīvistu virzītās iniciatīvas slēpjas ideoloģija... (..) Bet arī ar to vēl šiem viendzimuma attiecību aktīvistiem un atbalstītājiem nepietiek, jo tie vēlas par katru cenu panākt, lai GENDER jeb dzimumneitrālā ideoloģija tiek mācīta skolās un bērnudārzos ar mērķi, ko viņi, protams, nesaka, bet tas ir skaidrs – ievainot un iznīcināt dzimumidentitāti bērnos jau tad, kad tā vēl nav radusies un nostiprinājusies. Un ir skaidrs, ka tādā veidā tiek producēti šādas ideoloģijas sekotāji un piekritēji, nerēķinoties ar bērnu vajadzībām. Ja mēs šādus un līdzīgus jautājumus uzdotu šīs ideoloģijas piekritējiem un atbalstītājiem, tad viņi atbildētu šeit Latvijā ļoti izvairīgi, sakot, ka viņi tikai grib panākt, lai viņiem ir kaut kāda tiesiska aizsardzība, un tāpēc tiek virzīts kopdzīves likums. Bet, ja paskatāmies uz Eiropu, kur lielākajā daļā šie kopdzīves likumi ir pieņemti un viendzimuma attiecības tiek pielīdzinātas tālāk laulībai, sekojoši tālāk šiem cilvēkiem tiek piešķirtas tiesības adopcijām un surogātvecāku izmantošanai un vēl tiek dotas tiesības šo ideoloģiju mācīt skolā kā atsevišķu priekšmetu. Caur šāda LGBT priekšmetu skolās šīs ideoloģijas vadītāji konvertē savus sekotājus, ievainojot bērnu dabiskās identitātes veidošanos trauslajā, nenobriedušas identitātes apziņas vecumā, tā sakropļojot jaunu meiteņu un puišu dzīves jau bērnībā un jaunībā. Tā ir pasaule, uz kuras pusi mēs visi lēnām, pamazām, neatlaidīgi tiekam stumti, neskatoties uz to, ka tam lielākā sabiedrības daļa nav devusi savu piekrišanu. Tie, kuri esat draugi manā facebook lapā, varējāt lasīt šādu domu: “Latvijas Satversme ir kas vairāk kā valsts organizācijas statūts – tā ir latvju tautas vairākuma gribas izteikums par savas politiskās izteiksmes veidu un formu.” To sacījis Kārlis Vanags. Vai ievērojāt, ka Latvijas Satversme ir latvju tautas vairākuma gribas izteikums?! Kas notiek šodien? Šodien notiek dažādu minoritāru grupu interešu un gribas paaugstināšana pār latvju tautas vairākumu! Un kā tas notiek? Tas notiek ar visaugstākā likumdevēja Satversmes tiesas tiesnešu palīdzību, kas, balstoties nevis uz juridisku argumentāciju, bet uz apšaubāmu, neviena nepārbaudītu kaut kādu sociālu realitāti, pārkāpjot viņiem uzticētās pilnvaras, ar politizētu tiesas sprieduma palīdzību uz visiem laikiem deformē un degradē ģimenes jēdziena izpratni. Un esmu pārliecināts, ka tas ir tikai beigu sākums. Droši vien klausoties jums rodas vairāki jautājumi – nu pirmais, kādēļ mums par to ir jāsatraucas, jo daļa no pasaules jau dzīvo šādā realitātē, un tas taču “nenovēršami” sagaida arī mūs, kā to apgalvo LGBT ideoloģijas pārstāvji un to atbalstītāji. Kāds ticīgs brālis man rakstīja apmēram šādu argumentāciju: “Neiesaistīšos garās diskusijās par šo, bet mana vēlme ir, ka katram, vai hetero vai homoseksuālam cilvēkam, ir iespēja tikt pie Dievgalda, pie ģimenes un atzinības gan sabiedrības, gan baznīcas priekšā! Esmu par to, lai baznīca ir atvērta katram, kas tic Jēzum.” Un, kā noteikti arī jūs labi zināt, ka pat daudzas Baznīcas Eiropā ir pieņēmušas par pašsaprotamu, ka viendzimuma pāri var laulāties arī Baznīcā, ka viņi var darboties aktīvi draudzes dzīvē, nākt pie dievgalda, dzīvot tādu pašu ģimenes dzīvi, kāda ir vīriešiem ar sievietēm. Vēl vairāk, kā zinām, tepat Zviedrijā ikviens, ne tikai mācītājs, bet ikviens cilvēks, kurš izsakās par viendzimuma attiecībām kā tādām, kuras ir grēks Dieva priekšā, kā to var lasīt Svētajos Rakstos, var tikt ieslodzīts cietumā, bet ja jauns teologs neatzīst viendzimuma attiecības kā “normālas”, tad šādam cilvēkam nedod iespēju kļūt par mācītāju. Un jautājums, kuru es vēlos mums visiem pajautāt, ir, kādu mēs gribam redzēt Latviju pēc 5, 10 vai 15 gadiem? Vai tiešām mēs, kristīgi, ticīgi cilvēki, esam tik bezspēcīgi šīs neprātīgās nākotnes realitātes priekšā, kurā jau dzīvo miljoniem cilvēku pasaulē? Vai tiešām mēs novēlam saviem bērniem dzīvi, kurā viņu domāšana un identitāte tiks sakropļota pašā pamatā, klausoties skolas solā, ka tas, ka viņi ir zēni un meitenes, neko nenozīmē, ka viņi paši var izdomāt un justies, kā grib. Vai tiešām tas ir tas, ko vēlamies? Varbūt, vēl pirms uz to atbildam, atcerēsimies, ka tas, kas šobrīd notiek, šīs ideoloģijas rašanās, nav nekāds jaunums vai modernas sabiedrības kaut kāds “attīstības posms”. Ko tas viss nozīmē, vislabāk ir aprakstīts apustuļa Pāvila Vēstulē romiešiem 1. nodaļā, kurā varam lasīt šādus vārdus: “Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas, jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda, bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties, jo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies. Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi. Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām, tāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos. Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, – tie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības, aprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem, pilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi. Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.” To visu varam izteikt ļoti vienkāršā veidā, ka tas, ko šodien redzam pasaulē, ir sekas tam, ka cilvēki ir novērsušies no dievišķās patiesības. Novērsdamies no Dieva, cilvēki sevi noliek Dzīvā Dieva vietā, un, kā apustulis Pāvils raksta, viņu neprātīgās sirdis ir aptumšojušās un tie nodevušies kaunpilnai kaislei. Tik skaidrs un vienkāršs ir Dieva Vārds, no kura varam saprast, ka tās ir sekas cilvēku bezdievībai un samaitātībai un ka cilvēki, dzīvojot šādās bezdievības un samaitātības attiecībās, caur to padara nešķīstu un apgāna visu pārējo sabiedrību, kurā tie dzīvo. Jo šiem cilvēkiem nepietiek ar to, ka viņi paši ir ļāvušies samaitātībai, bet tie kā savās iekārēs iekarsuši meklē vēl citus, kurus varētu samaitāt un ievest savos tīklos, padarot nevainīgos, vēl sirdī nesamaitātos par savu laupījumu. Bet galvenais jautājums tomēr šodien ir un paliek, ko lai mēs ar visu to darām? Vai jānolaiž rokas, redzot, ka ļaunais netiklības gars ir radījis savu ideoloģiju un piekritēju armiju, lai izpostītu Dieva radīto kārtību, kas ir laulība un ģimene, kas ir vīriešiem un sievietēm no dzimšanas dāvātā un bioloģijas noteiktā identitāte? Vai redzot, kā tumsa nāk un ieskauj mūsu zemi un tautu, ir jādodas projām no tēvzemes, atstājot aiz sevis to, kas tiek iznīcināts un samaitāts, lai paši tādi nekļūstam? Apustulis Pāvils mūs brīdina Pirmajā vēstulē korintiešiem: “Nepievilieties: ļauna sabiedrība samaitā krietnus tikumus. Nāciet pie skaidra prāta, kā piederas, un negrēkojiet, jo daži starp jums ir pilnīgā neziņā par Dievu, to saku jums par kaunu.” Tādēļ, mīļie brāļi un māsas, nāk izšķirošais laiks. Mūsu ieroči, vairs nav tādi, kādi tie bija tad, kad Latvijas brīvība un neatkarība tika izcīnīta ar fiziskiem ieročiem rokās. Jo, ap. Pāvils atklāj mums, to, kas pasaulei apslēpts: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām, jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs.” Un šobrīd mums katram ir jāapzinās sava atbildība kā kristīgi ticīgam cilvēkam, ka tas ir tieši tāds pats aicinājums ikvienam no mums – būt iesaistītam garīgā cīņā pret šīs tumsas pasaules valdniekiem, kuru mērķis ir sakropļot un iznīcināt cilvēkā tā identitāti, kas mīl un pazīst Dievu. Ir cilvēki, kuri pārmet mums, ka Dievs mīl šos cilvēkus, kamēr mēs, kristīgi ticīgi cilvēki, izrādām nepatiku un nemīlestību pret tiem, kuri dzīvo viendzimuma attiecībās. Un tā nav patiesība nevienā, ne otrā apgalvojumā. Jā, Dievs mīl visus cilvēkus, un visiem grēciniekiem, visiem, arī homoseksuāļiem un lesbietēm, un visiem citiem dažādās kaislībās un atkarībās dzīvojošiem cilvēkiem Dievs Jēzus Kristus dēļ ir devis atgriešanās, grēknožēlas ceļu. Laulības pārkāpēju sievu, kuru gribēja sodīt ar nāvi, Jēzus izglāba un, to atlaižot, sacīja: ej un negrēko vairs. Jā, Dievs ir Žēlastības pilns pret katru grēcinieku, pret katru, kurš pretojas grēkam, kurš to apzinās un nožēlo un cīnās ar to, kā verdzībā tas atrodas. Un visi grēcinieki, kuri nāk pie dzīvas ticības uz Jēzu Kristu kā Glābēju un pieņem Viņa Upuri, kuri pieņem Kristus piedošanu un dziedināšanu, tiek aicināti nevis turpināt dzīvot apzinātā grēkā, bet atgriezties no tā un dzīvot svētu un Dievam patīkamu dzīvi. Klausieties, ko saka ap. Pāvils: “Es jūs aicinu, brāļi, Dieva apžēlošanās dēļ nododiet sevi pašus – tā ir jūsu apzinīgā kalpošana Dievam – kā dzīvu, svētu un Dievam tīkamu upuri. Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” Tāds ir svēttapšanas ceļš, kurā esam aicināti visi. Vai tiešām domājam, ka, dzīvojot grēkā, pat ja ticam Dievam, tapsim izglābti? Un šeit es domāju jebkurām apzinātā grēkā. Ja ticam, bet dzīvojam grēkā, mēs apbēdinām un zaimojam Dieva Svēto Garu un skaidri zinām, ka Jēzus to sacījis, ka tas, kurš zaimo Svēto Garu, tam netiks piedots ne šajā pasaulē, ne mūžībā. Vēl vairāk! Vai tiešām kāds iedomājas, ka, apgrēcinot ar viendzimuma attiecību ideoloģiju bērnus un vedot pazudināšanā jauniešus un pat pieaugušus cilvēkus, ka tāds cilvēks varēs pastāvēt Dieva priekšā un saņemt Mūžīgās Dzīvības dāvanu no Svētā Kristus rokām? Ja kāds tā domā, tad viņš vai viņa ir ļaunā gara apmānīti, un vai (bēda) katram, kurš baudīs no šo melu rūgtajiem augļiem. Jo Kristus ir sacījis: “Kas apgrēcina vienu no šiem mazākajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to noslīcinātu jūras dziļumā.” (Mateja ev. 18:6) Bet, protams, ka tie, kuri dziļi apzinās to, kādā kaislības atkarībā atrodas, kuri nes sevī cilvēku ļaunprātības augļus un sekas, bet vēlas to nožēlot un atgriezties uz Dieva patiesības un Dzīvības ceļa, ir vienmēr aicināti šeit Kristus draudzē, un mēs jūs uzņemsim ar vislielāko prieku, tāpat kā Dievs mūs kā grēciniekus visus ir apžēlojis un pieņēmis. Bet, tomēr, ko tad mēs darām šodien, kā lai mēs dzīvojam, sadzīvojam vai nesadzīvojam ar visu to, kas notiek un notiks šeit Latvijā? Jer. 29:11 Dievs saka savai tautai: Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību! Un jūs piesauksiet mani, iesiet un pielūgsiet mani, un es jūs uzklausīšu! Šodien mums, Kristus Baznīcai un ticīgajiem, ir jāapzinās, ka šo cīņu varam izcīnīt tikai mēs – ar lūgšanām, ar gavēņiem, ar ticības un Žēlastības pilnu dzīvi Dievā. Tas prasa no mums daudz lielāku apņemšanos, tas prasa no mums drosmi un visu, ko mēs spējam ticībā uz Kristu atdot Dievam, lai varam būt lietoti kā sāls un svētība mūsu tautai. Tas prasa no mums ne tikai dzīvot saskaņā ar Evaņģēlijā un Jaunajā Derībā skaidri izteikto Dieva Gribu, bet tas prasa iestāties par šo patiesību, to apliecināt un par to cīnīties, lietojot garīgus ieročus. Man Dievs ir licis sirdī, un es aicinu pievienoties jūs visus, kuri to sadzirdat kā gara aicinājumu, ka mēs katrs pēc savām spējām šajā laikā varam uzņemties īpašas lūgšanas un gavēni, un iestāties par mūsu zemi, tautu un valsti. Lai varam lūgt Dievam, lai Viņš ved pie dievišķas patiesības un skaidrības visus tos, kuriem ir Viņa dota vara lemt par to. Lai gavējam un lūdzam par to, lai paši varam pastāvēt dievišķās patiesības skaidrībā un netiekam ļaunā gara melu pievilti, un lai spējam atgriezties no tiem grēkiem, kuri jānožēlo un jāatstāj Dieva priekšā. Gavējam un lūdzam, lai Dievs svētī un šķīsta zemi no visām ļaunām slimībām, no gara, dvēseles un miesas slimībām un prāta neprātības, kurā paliekot zaudējam Viņa Žēlastības tuvumu un klātbūtni. Dievs ir tuvu. Un mums pieder Kristus Uzvara. To neaizmirsīsim, kad liekas, ka tumsa apņem mūsu tautu un valsti. Ja mēs paliekam Kristū un Kristus paliek mūsos, tad Viņa Gara Gaisma būs lielāka par jebkuru tumsu, un Kristus dāvās mums Viņa uzvaru un svētību, lai šai zemei un valstij un tautai nav jāiet bojā, tās ļaunprātības dēļ, kuru pret to vērpj netiklības un nešķīstības gari. Ja Dievs ir ar mums, tad kas būs pret mums! Lai gavēnī Dievam lūdzam, lai Viņš izgaismo katru tumsu un atņem spēku tiem, kuri par katru cenu cenšas atņemt cilvēkiem viņu identitātes visdārgāko dāvanu, kas Svētā Dieva radīta un piešķirta un ir nesusi cilvēcei tās turpinājumu un svētību. Lai Dievs svētī Latviju!
Amen Foto: Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudze |
