“Vakcīnu, kuru pētniecības un izstrādes procesā ir izmantotas no abortētajiem augļiem iegūtās šūnu līnijas, lietošana ir morāli pieņemama,” lasām Svētā Krēsla izdotajā dokumentā. Šajā pandēmijas laikā “visas par klīniski drošām un efektīvām atzītās vakcīnas var tikt izmantotas drošā pārliecībā”, ka šāda rīcība “nenozīmēs formālu līdzdalību abortā, kā rezultātā tika iegūtas vakcīnu izstrādāšanā izmantotās šūnas”. Ticības Mācības kongregācija izsakās tai piešķirtās autoritātes spēkā, lai atbildētu uz šajā jautājumā nereti izteiktiem pretrunīgiem spriedumiem un kliedētu cilvēku šaubas. Piezīmes “Par dažu Covid-19 vakcīnu lietošanas morāliskumu” autori atgādina trīs jau agrāk izdotos Svētā Krēsla dokumentus, kuros šis temats tiek aplūkots. Tā ir 2005. gadā Pontifikālās Dzīvības akadēmijas izdotā piezīme, 2008. gadā Ticības Mācības kongregācijas instrukcija Dignitatis Personae un vēl viena Pontifikālās Dzīvības akadēmijas piezīme, kas tika publicēta 2017. gadā. Šajās dienās parakstītajā dokumentā lasām, ka Ticības Mācības kongregācija “negrasās spriest par” pašreizējo Covid-19 vakcīnu “drošību un efektivitāti”, jo tas ir medicīnas pētnieku kompetences lauks, taču kongregācija koncentrējas uz šo vakcīnu lietošanas morālo aspektu. Tās uzdevums ir noskaidrot, vai vakcīnu, kas izstrādātas, izmantojot 20. gadsimta 60. gados abortos (starp citu, runa nav par spontānajiem abortiem) iegūto augļu šūnu līnijas, izmantošana ir morāliski pieņemama. Balstoties uz pāvesta Benedikta XVI apstiprināto instrukciju Dignitatis Personae, Ticības Mācības kongregācija runā par atšķirīgām morālās atbildības pakāpēm (diferencētā atbildība). Piemēram, runājot par morāliski nepieņemamā veidā iegūto šūnu līniju izmantošanu, to, kuri pieņem lēmumus par šādu izmantošanu, atbildība atšķirsies no tiem, kuriem šajā jautājumā nav nekādas teikšanas. Līdz ar to kongregācija nonāk pie slēdziena, atzīstot, ka tad, kad dažādu iemeslu dēļ nav pieejamas “ētiski nevainojamas” vakcīnas pret Covid-19, ir “morāli pieņemami” potēties ar tām, kurās ir izmantotas abortēto augļu šūnu līnijas. Ticības Mācības kongregācija šādu pieļaujamību pamato ar to, ka cilvēka, kurš potējas, līdzdalība aborta ļaunumā ir “attālināta” un morālais pienākums no tās izvairīties “nav saistošs”, ja atrodamies “nopietnu draudu” priekšā, kā tas ir šajā – SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19, izplatīšanās gadījumā. Līdz ar to ir jāņem vērā, ka “šajā gadījumā visas par klīniski drošām un efektīvām atzītās vakcīnas var tikt izmantotas drošā pārliecībā”, ka šāda rīcība “nenozīmēs formālu līdzdalību abortā, kā rezultātā tika iegūtas vakcīnu izstrādāšanā izmantotās šūnas”. Bez tam Ticības Mācības kongregācija brīdina, ka šāda veida vakcīnu izmantošanas morāliskā pieļaujamība īpašajos apstākļos nenozīmē aborta ne tiešu, ne arī netiešu leģitimāciju un pieņem, ka tie, kuri to izmantos, nostājas pret abortu. Turklāt šo vakcīnu izmantošana nedrīkst nozīmēt morālu piekrišanu abortēto augļu šūnu līniju izmantošanai. Tādēļ no farmaceitiskajām kompānijām un valsts veselības aģentūrām tiek prasīts, lai tiktu “izstrādātas, apstiprinātas, izdalītas un izsniegtas ētiski pieņemamas vakcīnas, kas nerada sirdsapziņas problēmas”. Dokumentā tiek arī atgādināts, ka, pat ja potēšanās parasti “nav obligāts morāls pienākums” un tādēļ “tai jābūt brīvprātīgai”, tomēr pastāv pienākums rūpēties ne tikai par savu veselību, bet arī par sabiedrības labumu. “Ja nav citu veidu, kā apturēt vai pat tikai novērst epidēmiju,” tad sabiedrības labuma vārdā “var tikt ieteikta vakcinācija – īpaši, lai pasargātu vājākos un saslimšanai pakļautākos” sabiedrības locekļus. Tiem, kuri sirdsapziņas iebildumu dēļ atsakās no vakcīnām, kas izstrādātas, izmantojot abortēto augļu šūnu līnijas, “pienākas pielikt visus pūliņus, lai, izmantojot citus profilaktiskos līdzekļus un atbilstoši uzvedoties”, izvairītos kļūt par infekcijas pārnēsātājiem un neapdraudētu vājāko un to cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar potēties, veselību. Vaticannews.va
Ilustratīvs foto: Unsplash.com/Daniel Schludi | 
