Savas valdīšanas laikā piedzīvojot lielus pārbaudījumus, Pijs IX spēku smēlās, lūdzot Vissv. Jaunavu Mariju, kuras Bezvainīgās ieņemšanas dogmu viņš izsludināja, kā arī sv. Jāzepu, viņas šķīsto līgavaini. Uz to Svētais tēvs aicināja arī visus ticīgos. Dažus mēnešus pēc Bezvainīgās ieņemšanas dogmas izsludināšanas, 1855. gada 15. jūnijā, pāvests Pijs IX marta mēnesi mudināja veltīt sv. Jāzepa godam, līdzīgi kā maijs bija veltīts Dievmātes godam un jūnijs – Vissv. Jēzus Sirds godam. Jāzepa godināšana martā aizsākās jau agrāk – 1810. gadā Romā. Trešdienu veltīšana sv. Jāzepa godam bija pazīstama jau XVII gadsimtā. Tās aizsākumi ir benediktīņu klosterī Šalonā (Chalon), Francijā. Liturģiskā gada laikā sv. Jāzepam bija arī vairāk nekā divas (kā tas ir tagad) svētku dienas. 23. janvārī jeb trešajā svētdienā pēc Epifānijas (Trīs Ķēniņu svētkiem) svinēja sv. Jāzepa saderināšanos ar Vissv. Jaunavu Mariju. 17. februārī – bēgšanu uz Ēģipti. Galvenie svētki bija 19. marts – sv. Jāzepa diena. Svētdienā pēc Lieldienām (Baltajā svētdienā) svinēja divpadsmitgadīgā Jēzus atrašanu svētnīcā. Sv. Jāzepa nāves dienu svinēja trešajā svētdienā pēc Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem. Pēdējā Adventa svētdienā svinēja Jāzepa un Marijas gaidīšanu uz Jēzus Dzimšanu. Trešajā svētdienā pēc Lieldienām svinēja sv. Jāzepa rūpju svētkus. Visi šie svētki ticīgajiem atgādināja par sv. Jāzepa uzticīgo personu. Bez tam bija sastopamas daudzas dievbijības formas, kas saistās ar sv. Jāzepu: vairākas litānijas, novennas, stundu dziesmas, un apdomāšanai tika piedāvāts iedziļināties sv. Jāzepa septiņās sāpēs un septiņos iepriecinājumos. Dzima arī daudzas brālības sv. Jāzepa godam, kas ik dienas centās dzīvot sv. Jāzepa klātbūtnē un sekojot viņa piemēram. Atbildot pāvesta Franciska aicinājumam, aicinu visās Liepājas diecēzes draudzēs ik trešdienu pēc Sv. Mises vai mājās lūgties sv. Jāzepa litāniju četros nodomos: - par Baznīcu – sv. Jāzeps ir Vispārējās Baznīcas aizbildnis; - par ģimenēm, jo viņš bija gādīgs sv. Ģimenes tēvs; - par strādājošajiem un tiem, kas meklē darbu, lai sv. Jāzeps strādnieks ir visiem atbalsts, - par aicinājumiem uz garīgo kārtu – priesterību un konsekrēto dzīvi. Visiem, kam tas ir iespējams, trešdienās piedalīties Sv. Misē, pieņemt sv. Komūniju, pēc nepieciešamības izsūdzot grēkus. Ja nav iespējams, tad mājās, izdarot sirdsapziņas izmeklēšanu, lūgties nožēlas lūgšanu “Es atzīstos” (kā Sv. Mises sākumā) un garīgās Komūnijas lūgšanu: Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi klātesošs Vissvētākajā Sakramentā. Es Tevi mīlu vairāk par visu, un es vēlos uzņemt Tevi savā dvēselē. Tā kā patlaban man nav iespējams Tevi pieņemt sakramentālā veidā, ienāc manā sirdī vismaz garīgi. Es vēlos būt pilnībā vienots ar Tevi; nekad nepieļauj, ka mani no Tevis kaut kas varētu šķirt. Mūsu diecēzē ir trīs dievnami sv. Jāzepa godam: Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle, Jūrkalnes un Silaiņu baznīcas. Pašreiz dzīvojam ārkārtējā situācijā un pulcēšanās ir ierobežota, tomēr aicinu šajā gadā ieplānot svētceļojumu (iespējams, ģimenes lokā vai privāti) uz šiem dievnamiem, lūdzoties gan mūsu kopējos, gan arī savos privātajos nodomos. Iepriekš noskaidrojot, kad šie dievnami ir vaļā un notiek Sv. Mise. 
Liepājas baznīca: 1747. gadā Liepājā tika uzcelta neliela mūra baznīca. Te katra mēneša trešajā svētdienā Vecpils prāvests svinēja Sv. Misi. Uzplaukstot pilsētai, pieauga arī katoļu skaits. Vecā baznīca kļuva par mazu. Tāpēc pr. E. Ropss no 1893. līdz 1896. gadam, iekļaujot veco baznīcu, uzbūvēja jauno – romāņu stilā no dzelteniem ķieģeļiem. 1911. gadā šo baznīcu konsekrēja sv. Jāzepa godam bīskaps Cirtovts. 1938. gadā, nodibinot Liepājas diecēzi, baznīca kļuva par katedrāli. 
Jūrkalnes baznīca: Jūrkalnē pirmo kapelu uzcēla reizē ar Alšvangas baznīcu 1623. gadā. Kad kapela novecoja, pēc skaita otro Jūrkalnes koka baznīcu uzcēla 1786. gadā. Tagadējo trešo Jūrkalnes baznīcu 1862. gadā sāka mūrēt paši draudzes locekļi. To iesvētīja Alšvangas prāvests J. Proņevičs sv. Jāzepa godam. 
Silaiņu baznīca: 1930. gadā Rīgas arhibīskapa kūrija jaunajai draudzei nopirka Silaiņu krogu. Tā bija sena koka ēka, kuras vienā zālē noturēja dievkalpojumus. Aiz minētās zāles bija telpa sakristejai. 1939. gadā Lēnu draudzes vikārs V. Kozlovskis nojauca veco krogu un no šiem materiāliem stāvbūvē uzcēla jaunu ēku, kuru iekšpusē pārdalīja gareniski uz pusēm. Vienā pusē bija telpas baznīcai, bet otrā divu istabu dzīvoklis ar virtuvi. Baznīca veltīta sv. Jāzepa godam. Bīskaps Viktors Stulpins Katedrāle.lv | 
