Svētais tēvs apliecināja, ka nekas nespēj stāties pretim Jēzus dziedinošajam spēkam. Izdziedinātā persona atsāk normālu ikdienas dzīvi, tūlīt domājot par citiem, nevis par sevi. “Un tas ir zīmīgi, tā ir patiesās “veselības” zīme!” norādīja Francisks. “Bija sestdiena. Ciemata ļaudis gaidīja norietam sauli un tūlīt, kad beidzās atpūtas laiks, viņi steidzās pie Jēzus, līdzi vedot visus slimos un apsēstos. Viņš tos dziedina, bet ļaunajiem gariem, kuri to pazina, aizliedz atklāt, ka ir Kristus” vēstīts Marka Evaņģēlijā (sal.1,32-34). Pāvests atzīmēja, ka jau no Jēzus darbības sākumiem redzam, ka priekšroku Viņš dod tiem, kuri cieš miesā un garā. Jēzus mācekļi bija Viņa darbības liecinieki. Taču Jēzus nevēlējās, lai viņi paliktu tikai vērotāji no malas. Viņš tos aicināja, iesaistīja, deva viņiem arī varu dziedināt slimos un izdzīt ļaunos garus (sal. Mt 10,1; Mk 6,7). Pāvests atgādināja, ka tas bez apstājas ir turpinājies un turpinās arī Baznīcas dzīvē. “Rūpēties par visa veida slimajiem Baznīcai nav “opcionāla aktivitāte”,” teica Francisks, “rūpēties par visa veida slimajiem ir Baznīcas misijas integrāla daļa, tāpat kā tas bija Jēzum.” “Šī misija ir nest Dieva maigumu cietošajai cilvēcei,” norādīja pāvests. Viņš atgādināja, ka pēc dažām dienām, 11. februārī, Baznīca atzīmēs Pasaules Slimnieku dienu. Francisks atzīmēja, ka “realitāte, ko ik dienas visā pasaulē pieredzam pandēmijas dēļ, šo vēsti, šo Baznīcas būtisko misiju, padara īpaši aktuālu. Ījaba balss, kas atbalsojas šīsdienas liturģijā, vēlreiz atgādina par mūsu cilvēcisko stāvokli, kuram ir tik augsta cieņa un kas tai pašā laikā ir tik trausls. Šīs realitātes priekšā rodas jautājums: kāpēc? Pāvests norādīja, ka Jēzus, Iemiesotais Vārds, uz šo jautājumu atbild nevis ar paskaidrojumu, bet gan ar mīlestības klātbūtni, kura noliecas, paņem aiz rokas, pieceļ – gluži tāpat, kā Viņš darīja ar Pētera sievasmāti. Pāvests teica: “Noliekties, lai pieceltu otru. Neaizmirsīsim, ka vienīgā likumīgā forma, vienīgais likumīgais veids raudzīties uz otru cilvēku no augšas ir tad, kad tu pasniedz savu roku, lai palīdzētu tam piecelties. Un tā ir misija, kuru Jēzus uzticēja Baznīcai. Dieva Dēls savu kundzību izrāda nevis no “augšas uz leju”, nevis distancēti, bet gan noliecoties, pasniedzot roku. Savu kundzību Viņš izrāda ar tuvību, maigumu, ar iejūtību. Tuvība, maigums, iejūtība ir Dieva stils. Dievs ir tuvs un Viņš tuvojas ar maigumu un iejūtību.” Pāvests atzīmēja, ka Evaņģēlijā bieži lasām, ka veselības, vai citu problēmu priekšā Jēzus “iežēlojās”. “Iežēlošanās, Dieva tuvība Jēzū, ir Dieva stils,” uzsvēra Francisks. Viņš pieminēja, ka šīsdienas Evaņģēlijs atgādina arī par to, ka šī iežēlošanās sakņojas intīmās attiecībās ar Tēvu. Pirms ausmas un pēc rieta Jēzus attālinājās un vienatnē nodevās lūgšanām. “No turienes Viņš smēlās spēku savai misijai, sludināšanai un dziedināšanai,” paskaidroja Svētais tēvs. Viņš aicināja lūgties, lai Jaunava Marija palīdz mums ļauties Jēzus dziedināšanai. Mums visiem tā ir nepieciešama vienmēr, lai mēs, savukārt, varētu liecināt par Dieva dziedinošo maigumu. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
