Libāna ciedrs simbolizē varenumu, cēlumu un nemirstību. Tieši tādēļ to izmantoja Salomona svētnīcas būvniecībā (sal. 1Ķēn 6, 18). Cipresei piemīt tiekšanās augstu pret debesīm, tā paliek vienmēr zaļojoša (sal. Os 14, 9). Mandeļkoks, ebreju valodā szaked veidots no darbības vārda ‘palikt nomodā’, tāpēc Izraēlī saukts par nomoda koku. Koka ziedi piesaka pavasara atmošanos, jo tie uzplaukst vēl pirms lapu parādīšanās un izskatās kā ziemas miegu pārtraucis koks. Koks atgādina Kunga palikšanu nomodā, lai piepildītu apsolījumu (sal. Jer 1, 11). Olīvkoka klātbūtne tiek uzskatīta par svētības zīmi (sal. At 8, 7-10), tā dzīves ilgums sasniedz piecus, pat sešus gadu simtus, tam piemīt blīva koksne. Koka lapas tiek izmantotas ārstniecības nolūkos pret saaukstēšanos, kā arī asinsspiediena un cukura līmeņa regulēšanai organismā. Savukārt olīvu eļļa kā vienīgā tika izmantota reliģisko ceremoniju norisē (sal. Izc 30, 22-28). Palma ir skaistuma apžilbinošs koks. Septiņu dienu svinētos Sukot jeb Telšu svētkos par piemiņu Izraēļa tautas ceļošanai tuksnesī, palmu zarus izmantoja provizorisko telšu būvēšanai (sal. Lev 23, 40). Papele, ietērpta sudrabotā mizā, ir padevīga koka materiāls (sal. Os 14, 6-7). Ozols ir ļoti izturīgs kokmateriāls, Rakstos minēts kā Kunga atklāsmes vieta Ābrahamam, tāpēc tiek dēvēts par svētības koku (sal. At 11, 29-31). Pūpoli ir ļoti daudzveidīgi (sal. Is 44, 3-4). Sikomora – ļoti augsts koks, labi ieredzēts koksnes un augļu dēļ. Valdīja viedoklis, ka nav iespējams šo koku izraut ar saknēm, pārstādīt. Sikomoras koksne ir maiga, tomēr sīksta, tiek izmantota bistes un mēbeļu veidošanai (1Ķēn 10, 27). Jāzeps, galdnieks no Nācaretes un taisnīgs vīrs, pazina šo koku dabu. Psalmu grāmata sākas ar dziesmu, kuras pirmais vārds sākas ar pirmo alfabēta burtu, bet pēdējais vārds ar pēdējo alfabēta burtu, proti, alef un taw. Tas ir pielīdzināms gudrības krātuvei, apmēram kā bieži lietotajā atziņā – no A līdz Z. Psalmā minēts par diviem ceļiem. Tas ceļš, kuru iet taisnīgs cilvēks, ved uz laimi, ko simbolizē koks ar zaļām lapām. Evaņģēlija Jāzeps tiek saukts par “taisnīgo vīru”, kurš “līdzinās kokam, kas stādīts ūdeņu malā, kas atnes augļus īstajā laikā un kam nenovīst lapas; viss, ko viņš dara, viņam labi izdodas. Tā neiet bezdievim, tā neiet; tie ir kā pelavas, ko aiznes vējš” (Ps 1, 3-4). *1855. gada 15. jūnijā pāvests Pijs IX marta mēnesi mudināja veltīt sv. Jāzepa godam, līdzīgi kā maija mēnesis bija veltīts Dievmātes godam un jūnija mēnesis - Vissv. Jēzus Sirds godam. Kaut gan sv. Jāzepa godināšana marta mēnesī aizsākās jau agrāk - 1810. gadā, Romā. Šajā, pāvesta Franciska izsudinātajā, sv. Jāzepa gadā marta mēnesī veltīsim laiku pārdomām par mūsu Pestītāja audžutēvu, Baznīcas un strādnieku aizbildni. Lai šis svētais, kurš Svētajos Rakstos nepasaka ne vārda, palīdz arī mums kļūt tuvākiem Dievam. Pārdomas no grāmatas "Józef, człowiek, który prowadzi do Boga" (Jāzeps, cilvēks, kurš ved tuvāk Dievam), autori: pr. Olinto Crespi, Fausto Negri. Ikdienas apceres par svēto Jāzepa marta mēnesī var lasīt šeit - Svētā Jāzepa gads. Katedrāle.lv | 
