Jānis Pujāts ir dzimis Nautrēnu draudzē “Pujātos” 1930. gada 14. novembrī. Mācījās Rēzeknes 1. vidusskolā, Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā.
Pēc ordinācijas priesteris Jānis strādāja vairākās draudzēs Latgalē. Kopš 1958. gada strādā Rīgas baznīcās, vēlāk arī Garīgajā seminārā. Priesteris iegūst lielu apustuliskā administratora, bīskapa Julijana Vaivoda ievērību kā dedzīgs, garīdznieka darbu mīlošs un čakls dvēseļu gans. Kā tādu bīskaps Vaivods viņu nozīmē priesterības kandidātu audzināšanas darbā, ko viņš priekšzīmīgi veica. 1979. gadā bīskaps nozīmē priesteri Jāni par savu ģenerālvikāru. Kad 1983. gadā pasliktinās kardināla Julijana Vaivoda veselība, priesteris Jānis Pujats uz šo ģenerālvikāra amata pamata kļūst par faktisko Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes lietu kārtotāju. Viņam vienmēr ir bijusi viena vēlme - izdarīt pēc iespējas vairāk laba Baznīcai.
Septiņdesmitajos gados, strādājot Garīgajā seminārā, riskēdams ne tikai ar savu darbu, bet arī ar brīvību, priesteris Jānis Pujats pavairoja katehismu, un klusām, bez atlīdzības to nogādāja prāvestiem. Vēlāk izdevās dabūt oficiālu atļauju lūgšanu grāmatas drukāšanai.
Pēc Vatikāna II koncila reformām, priesteris Jānis iesaistījās liturģisko tekstu tulkošanā un reformas iedzīvināšanā mūsu Baznīcas provincē. 1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II iecēla priesteri Jāni Pujatu par Rīgas arhibīskapu metropolītu. Arī tagad, jau kā arhibīskaps viņš turpināja dedzīgi kalpot Dievam un Baznīcai. Tika dibinātas jaunas draudzes un būvētas baznīcas. Organizēta pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā. Aglonas bazilika un tās apkārtne tika iekārtot tā, lai svētceļnieki varētu pulcēties un lūgties svētvietā. Arī šī dedzība tika atalgota ar daudzām atzinībām. 1998. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu aizklāti iecēla par kardinālu noslēpumā ("In Pectore"). 2001. gadā to realizēja dzīvē. Saņemta arī Trīs Zvaigžnu ordenis un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas II šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni. 2010. gadā kardināls devās pelnītā atpūtā. Tā ir atpūta no ieņemamā amata, bet ne no sakramenta, ko viņš saņēma pirms 70 gadiem. Kardināls turpina realizēt savu priesterisko aicinājumu kalpojot Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca.
Kā viņš pats izteicās savā 90 dzimšanas dienā, pagājušā gada novembrī, tad nekad, ne mirkli nav nožēlojis, ka ir kļuvis priesteris un dzīvi veltījis kalpošanai Dievam, Baznīcai un cilvēkiem.
Lai Dievs, kurš aicināja savu uzticīgo kalpu priesteru kārtā, apveltī cienījamo jubilāru ar tām žēlastībām, kas visvairāk nepieciešamas. | 
.jpg)