Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Jezuīti nodibina jaunu provinci
27.04.2021 pl. 08:02

2021. gada 27. aprīlī ir dibināta jauna jezuītu province “Jezuīti Centrāleiropā”, tajā apvienojot jezuītus Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vienlaikus šis datums ir Pētera Kanīzija, izraudzītā provinces aizbildņa 500 gadu piemiņas diena.

Šī laika izaicinājumi

Provinces apvienošana notiek kā atbilde uz laika izmaiņām. Adolfo Nikolass, jezuītu ģenerālis, kas iniciēja šo procesu, skaidro to kā provinču struktūru atjaunošanu lai labāk spētu atbildēt uz sabiedrības vajadzībām un jezuītu misijas mērķiem, tādējādi esot vairāk klātesošiem un efektīviem.

Laika izmaiņas varētu skaidrot ļoti plaši, bet kā vienu no izaicinājumiem varētu minēt faktu, ka sarūk aicinājumu skaits un esošie – noveco. Jezuītiem visā pasaulē ir ļoti daudz dažādu projektu un institūciju, no kuriem redzamākās ir dažāda līmeņa skolas un universitātes. Sarūkošā jezuītu skaita dēļ ir jādomā par šo institūciju tālāknodošanu vai pārveidošanu, lai darbs, kas tiek veikts, tiktu turpināts arī bez jezuītu klātbūtnes.

Līdz ar to šajā situācijā, kad jezuītu skaits sarūk, tiek domāts arī par to, kā nodrošināt pilnvērtīgāku komunikāciju un resursu, pieredzes, zināšanu apmaiņu, lai sniegtu savstarpēju atbalstu misijas veikšanā. Viens no veidiem, kā to īstenot, ir apvienotu provinču veidošana (province ir jezuītu organizācija ģeogrāfiskās vienībās, kas bieži bijusi vienas valsts robežās, bet šobrīd tas mainās un sākotnējā ordeņa ideja, ka jezuīts var tikt sūtīts misijā neatkarīgi no ģeogrāfiskās piederības, atkal kļūst īpaši aktuāla). Šāda vieda apvienošanas notiek visā pasaulē, piemēram, Spānijā līdz šim bija 5 provinces, bet tagad tikai viena, arī Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīts līdzīgi tiek apvienotas provinces. Vienlaikus ir arī gadījumi, kur tiek veidotas jaunas provinces, kā, piemēram, Indijā.

Mūsdienu situācijā Baznīcas un līdz ar to arī jezuītu misijas veidiem ir jāmainās, pielāgojoties aktuālajām vajadzībām. Tādēļ jezuīti ir definējuši četrus galvenos virzienus, kuros cenšas darboties: (1) garīgums – palīdzēt cilvēkam dzīvot jēgpilnāku dzīvi, veidojot attiecības ar Dievu, (2) būt līdzās un palīdzēt sabiedrības atstumtajiem un novārtā atstātajiem, nabagiem, neaizsargātajiem, lai veicinātu taisnīgumu un izlīgšanu, (3) rūpes par kopējām mājām – zemi, (4) iet kopā ar jauniešiem, veidojot cerības pilnu nākotni. Katrā konkrētā vietā šie virzieni var tikt īstenoti dažādos veidos, pielāgojoties vietējam kontekstam.

Latvijas konteksts

Latvijā situācija ir citādāka nekā citviet Eiropā, jo šeit nav jezuītu pārvaldītu institūciju, tāpēc mazā lokālā jezuītu kopiena domā par to, kā esošajā situācijā kalpot vislabāk. Liela misijas daļa, atsaucoties arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča aicinājumam, ir garīgā vadība un rekolekcijas.

Garīgā vadība ir saruna ar uzticamu cilvēku, ko sauc par garīgo vadītāju, pavadītāju vai līdzgaitnieku ar mērķi palīdzēt cilvēkam apzināties Dieva klātbūtni viņa ikdienas dzīvē un dzīvot jēgpilnāku dzīvi. Savukārt rekolekcijas jeb retrīti vai jezuītu gadījumā – garīgie vingrinājumi – ir meditācijas, pārdomas, refleksijas kā garīgās, kristīgās dzīves prakse, kas vērsta uz Dieva meklējumiem, lēmumu pieņemšanu, jēgpilnu dzīvesveida veidošanu.

Jezuīti Latvijā (attēlā) to dara, organizējot dažāda veida rekolekcijas un formācijas programmas, cenšoties šo misiju attīstīt ar sadarbībā ar Euharistiskā Jēzus māsām no Līvāniem un Kristīgās Dzīves Kopienu. Sadarbība ar citām kopienām un lajiem un atvērtība uz ekumenisku sadarbību ir būtisks jezuītu darbības uzstādījums.

Papildus šī darba veikšanai izveidoti mediju projekti “Svētdienas doma”, “Eksperimentālās Sarunas”, kā arī tiek domāts par vēl dažu interneta vides projektu attīstīšanu. Tāpat jezuīti kalpo Mārupes “Ave Maria” draudzē, Svētās Marijas Magdalēnas draudzes dievkalpojumos angļu valodā, kā arī pie klostermāsām Ķīpsalā, Betānijas māsu klausterī, pie Kalkutas māsām un Nabadzīgā Bērna Jēzus māsām, nodrošinot garīgo aprūpi RARZI un pēc nepieciešamības aizvietojot priesterus dažādās Latvijas draudzēs. Starptautiskais projekts “Magis” (no latīņu val. “vairāk”, ar to domājot vairāk goda Dievam, kas ir domāts jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem) un kurā iesaistās arī Latvijā dzīvojošie jezuīti, piedāvā iespēju padziļināt garīgo dzīvi, iepazīt aicinājumu, iesaistīties kalpošanā un sastapties ar citu valstu jauniešiem.

Katrs no jezuītiem dara arī vēl citas papildus lietas no kurām dažus var minēt, piemēram, Tadeušs kalpo Neokatekumena kopienām un šīs kopienas garīgā semināra audzēkņiem kā garīgais pavadītājs, piedalās katolis.lv Baznīcas terminoloģijas vārdnīcas izstrādē, kā arī pēc vajadzības kalpo Latvijā dzīvojošo poļu katoļu kopienā. Savukārt Gintaras kopā ar Kalkutas māsām kā garīgais pavadītājs, bet arī izmanto savu mediķa pieredzi, lai aprūpētu klostera apmeklētāju brūces, kā arī kalpo Latvijā dzīvojošo lietuviešu kopienā Sāpju Dievmātes draudzē. Bet Jānis strādā pie sava doktora darba filozofijā par liberālisma un reliģijas attiecībām, sadarbībā ar Rīgas diecēzi un tās vajadzībām kultūras un garīguma centra “Kairos” izveides un būvniecības Jaunmārupē, kā arī ir viceprezidents Latvijas konsekrēto personu konferencē.

Jaunā province  

Sagatavošanās darbi jaunajai provincei ilga vairākus gadus un šobrīd tajā tiks apvienoti vairāk nekā 400 jezuīti no jau minētajām valstīm. Līdz šim šādas vairāku valstu apvienošanas nav notikušas, tādēļ projekts atradīsies attīstības procesā, izvērtējot, vai esošā forma un struktūra atbilst mūsdienu vajadzībām. Jaunās provinces ar tajā ietilpstošajām 34 kopienām un kopā 442 jezuītiem centrālā māja būs Minhenē, Vācijā un to vadīs provinciāls no Austrijas – Bernhards Burglers. Provinciāls ir provinces priekšnieks, kas parasti tiek iecelts uz 6 gadiem un kura galvenā funkcija ir rūpēties par provinces misiju un jezuītiem, kas ietilpst provincē. Taču viņa palīgi nāks no reģionāliem centriem, kas ir patreizējās provinces. Tā, piemēram, Baltijas reģiona padomnieks/konsultors būs tēvs Aldonas Gudaitis SJ, bet reģionālais priekšnieks būs līdzšinējais provinciāls Vidmantas Šimkunas SJ ar centru Viļņā.

Viens no veidiem, kā tas ietekmēs Rīgas kopienu, ir tīklošanās dažādu reģionu kontekstā un iespēja iepazīt citu valstu pieredzi un zināšanas – līdz šim Jānis Meļņikovs piedalījās kopienu priekšnieku sanāksmēs un garīgumam veltītajās tikšanās reizēs. Šobrīd tiek domāts par jezuītu organizēto brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu Latvijā. To, vai būs vēl kādas izmaiņas, kas ietekmētu Rīgas misiju, šobrīd nevar paredzēt, bet ir iespējams, ka kopiena varētu kļūt vēl internacionālāka nekā līdz šim. Vēl viens jaunums, kas sakrīt ar šo apvienošanās laiku, ir fakts, ka, pabeidzot studijas Romā, latviešu jezuīts Ivars Juhņēvičs tika ordinēts par diakonu un atgriezīsies Latvijā.

Izmaiņas vizuālajā identitātē jau ir notikušas - ar logo un nosaukumu nomaiņu. Juridiski Latvijā kopiena ir dibināta kā “Jezuīti Latvijā” un pagaidām tā tas turpināsies juridisko funkciju dēļ. Tomēr tagad apvienotās kopienas būs viena province ar nosaukumu “Jezuīti Centrāleiropā”, tāpēc logo ir vienots, taps vienota mājaslapa, kā arī komunikācija notiks ar šo jauno tēlu. Logo ir stilizēta saule un tās vidū IHS – vārda “Jēzus” rakstības grieķu valodā pirmie trīs burti.   

Par jezuītiem

Jezuīti ir reliģisks katoļu ordenis, ko 1540. gadā dibināja sv. Ignācijs no Lojolas  kopā ar draugiem. Tas apvieno vairākus tūkstošus vīriešus ar mērķi palīdzēt dvēselēm. Provinces aizbildnis Pēteris Kanīzijs (1521-1597, apbedīts Frīburgā, Šveicē) ir nīderlandiešu izcelsmes jezuīts, kas darbojās vāciski runājošajās zemēs, dibinot universitātes un ar savu mācīšanu un sludināšanu darbojās kontrreformācijas kustībā, katoļu ticības skaidrošanā, kas tajā laikā notika Vācijā. Latvijā Kanīzijs ir pazīstams ar savu katehismu, kas bija pirmā latviski rakstītā grāmata. Un viņa vārdi, kas, raksturojot situāciju Vācijā, tika rakstīti vēstulē uz Romu, arī šodien runā spēcīgi: “Godīga ticības skaidrošana būtu daudz efektīvāka nekā polemiski uzbrukumi reformatoriem.”

"Jezuīti Centrāleiropā"