Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Dvēseļu aprūpe kopā ar Grētu
02.06.2021 pl. 14:56
Viņa ir sieviešu dzimuma un ar četrām kājām – garīgās aprūpes palīdze kucīte Grēta. Viņai neizdvešot ne skaņas, tās saimnieks pastorālreferents jeb pastorālais konsultants* Pēteris Otens pastāsta, cik viegli viņi kopā atrod pieeju gan vecam, gan jaunam.

Kā tas darbojas – dvēseļu aprūpe kopā ar suni?

Pēteris Otens (Ķelnes Sv. Agneses draudzes pastorālreferents): Tas mums pašiem vēl jāatklāj, jo tamlīdzīgu piemēru nav necik daudz. Abi esam tādā kā pētnieciskā ekspedīcijā. Es teiktu, ka pastāv trīs jomas, kur suns ir svarīgs. Pirmā ir vispārīga kontaktu dibināšana. Kad esmu ar suni ceļā, ik pastaigā uzsākas divas trīs sarunas, kas bieži, protams, ir visai virspusējas.

Otrā vieta ir apmeklējumi. Esmu pasācis kopā ar Grētu apmeklēt cilvēkus, ja viņi piekrīt, ka man līdzi ir suns.

Trešā ir vispretrunīgākā, bet arī tajā virzienā mēģinu uzmanīgi taustīties – labprāt gribētu, lai sava loma Grētai būtu arī dievkalpojumā.

Bet kā tad cilvēki reaģē, kad garīgā sarunā klāt ir suns?

Otens: Lielākoties ņemu Grētu līdzi pie vecajiem ļaudīm. Tas pagaidām nav pārāk bieži, jo ne tik sen esam izgājuši apmācību. Ar suni jauki ir tas, ka nav jārunā visu laiku par vienu un to pašu, bet atvēlu stundas ceturksni, lai parotaļātos ar vecajiem cilvēkiem un Grētu. Tā taču arī ir komunikācija, tikai bez vārdiem.

Skaistākais, ka bieži situācija tūlīt mainās, gaisotne, noskaņojums kļūst citāds. Cilvēki atceras dažādus notikumus ar dzīvniekiem, ko ir piedzīvojuši. Grētu var, protams, paglaudīt, un tas rada omulīgu, sirsnīgu gaisotni. Tādā ziņā suns ir vienkārši lielisks.

Grēta jums bija jau pirms dvēseļu aprūpes asistenta izglītības iegūšanas. Kad jūs sapratāt, ka sunim varētu būt dotības tēlot asistenti? Droši vien to nevar jebkurš suns, vai ne?

Otens: Ideju man pasvieda sieva. Starp citu, viņa ir vainīga pie tā, ka mums ir suns. Pirms divarpus trīs gadiem pat prātā nenāca, ka man varētu būt suns, jo lielpilsētā es to nevarēju iedomāties. Tas izkristalizējās saskarsmē ar Grētu, kurai ļoti patīk cilvēki, viņa ir ziņkārīga, atvērta, zinātkāra un ātri mācās. Mana sieva reiz ieteicās: “Ja man būtu laiks, es labprāt ar suni aizietu uz veco ļaužu pansionātu.” Es iedomājos – ak, tad jau tas būtu vērtīgi arī dvēseļu aprūpē. Mazliet papētīju. Ir divi trīs kolēģi Vācijā, kam arī ir šāds suns. Sazvanījos ar viņiem, un tā viss notika.

Grēta ir bijusi klāt arī dievkalpojumā, bērnu dievkalpojumā. Kā tas bija? Kāda pieredze radās?

Otens: Arī tā bija taustīšanās. Vasarsvētkos tas bija ļoti jauki, tur ir runa par to, ka cilvēki runā dažādās valodās, bet vienalga cits citu saprot. To ar suni var superīgi izskaidrot, jo suns taču komunicē pavisam citādi nekā cilvēks. Viņam ir tikai ausis un galvenokārt aste, ar ko izteikt lietas. Bērniem varu parādīt, ka tas darbojas un ka ar suni var labi sarunāties un saprast, kaut arī tā ir pavisam cita valoda.

Un bērniem taču suns allaž ir kas lielisks…

Otens: Tieši tā!

Domradio.de
Foto: J.Schroer

* Romas katoļu draudzēs pastorālie konsultanti uzņemas pastorālos uzdevumus. Viņi var arī mācīt reliģiju vai aktīvi darboties pieaugušo izglītībā un darbā ar jaunatni. Dievkalpojumā viņi uzņemas arī liturģiskos uzdevumus. Viņi ir iesaistīti tādu baznīcas svētku sagatavošanā kā pirmā komūnija, iestiprināšana, kristības vai laulības. Turklāt var būt sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas speciālisti. Pastorālajiem konsultantiem parasti ir katoļu teoloģijas diploms vai maģistra grāds un Baznīcas, galvenokārt diecēzes iekšējās apmācības. Parasti viņi ir padoti prāvestam vai dekānam. Vācijā ši profesija nav pārstāvēta visās diecēzēs.