Marka Evaņģēlijā, stāstā par Pēdējām Vakariņām, lasām, ka Jēzus ņem savās rokās maizi, to svētī, lauž un dod saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet, šī ir mana Miesa” (Mk 14, 22). Šādā vienkāršā veidā Viņš mums dāvā vislielāko sakramentu – sacīja Francisks. Viņa žests ir dalīšanās žests. Jēzus parāda, ka dzīves piepildījums pastāv sevis atdevē, ka viscēlākā lieta ir kalpošana. Šodien mēs Dieva varenību atklājam Maizes gabaliņā, trauslumā, kas pārpilns ar mīlestību un dalīšanos – teica Svētais tēvs. Uzrunas turpinājumā viņš īpaši pievērsās šim vārdam “trauslums”. Jēzus kļūst trausls kā maize, kas tiek lauzta un pārvēršas drupačās. Taču tieši tur slēpjas tās spēks. Euharistijā trauslums ir spēks – uzsvēra pāvests. Runa ir par mīlestības spēku un spēku mīlēt to, kurš kļūdās. Jēzus mums dāvā dzīvības maizi naktī, kad tiek nodots. Brīdī, kad savā sirdī piedzīvo visdziļāko bezdibeni, Viņš mums dāvā vislielāko dāvanu. Māceklis, kurš ēd ar Viņu kopā, Viņu tūlīt nodos. Francisks atzina, ka tam, kurš mīl, vislielākās sāpes sagādā nodevība. Taču ko dara Jēzus? Viņš uz ļaunu reaģē ar labu. Viņš Jūdasa “nē” vārdam atbild ar žēlsirdības pilno “jā”. Viņš nesoda grēcinieku, bet atdod par viņu savu dzīvību. Kad mēs saņemam Euharistiju, Jēzus to pašu dara ar mums. Viņš mūs pazīst, zina, ka esam grēcinieki un daudz kļūdamies, bet Viņš neatsakās savu dzīvi savienot ar mūsējo. Viņš zina, ka mums tas ir vajadzīgs, tāpēc ka Euharistija nav svēto prēmija, bet grēcinieku Maize. Tāpēc Viņš mūs mudina: “Nebaidieties! Ņemiet un ēdiet”. Katru reizi, kad saņemam Dzīvības Maizi, Jēzus mūsu trauslumam piešķir jaunu jēgu – turpināja pāvests. Viņš atgādina, ka Viņa acīs esam vērtīgāki nekā vispār varam iedomāties. Viņš mums saka, ka priecājas par to, ka dalāmies ar Viņu savā trauslumā. Viņš mums atgādina, ka Viņa žēlsirdība nebaidās no tā, kas mūsos ir nožēlojams. Taču, jo īpaši, Viņš ar mīlestību dziedina mūs no katra mūsu trausluma, ko mēs vieni paši nevaram sadziedēt. Turpinājumā Francisks uzskaitīja dažādus mūsu trauslumus, no kuriem tiekam dziedināti. “Jēzus ļauj mums atbrīvoties no sarūgtinājuma, ko izjūtam pret kādu, kurš mums ir nodarījis ļaunu (vieni paši nespējam tikt no tā vaļā); Jēzus mūs dziedina no turēšanās pa gabalu no citiem un ieraušanās sevī (vieni paši nespējam tikt no tā vaļā); no gaušanās un žēlošanās, kas neļauj atrast mieru (arī no tā vieni paši nespējam tikt vaļā). Tas ir Viņš, kurš mūs dziedina ar savu klātbūtni, ar savu maizi, ar Euharistiju.” Euharistija ir efektīvs medikaments pret katru šādu noslēgšanos – atgādināja Svētais tēvs. Euharistija mūs dziedina, jo vieno ar Jēzu. Tā ļauj mums asimilēt Viņa dzīves veidu, Viņa spēju lauzt un dāvāt sevi brāļiem, uz ļaunu atbildēt ar labu. Euharistija mums piešķir drosmi iziet no sevis un ar mīlestību noliekties pār citu trauslumiem, kā to Dievs dara ar mums. Tāda ir Euharistijas loģika: mēs pieņemam Jēzu, kurš mūs mīl un dziedina no mūsu trauslumiem, lai mēs spētu mīlēt citus un palīdzēt viņiem viņu trauslumā. Lai Vissvētākā Jaunava, kurā Dievs kļuva Miesa, palīdz mums ar pateicīgu sirdi pieņemt Euharistijas dāvanu un pārvērst arī savu dzīvi par dāvanu – novēlēja pāvests. Vaticannews.va | 
