Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Sv. Jāzepa parādīšanās Francijā
06.08.2021 pl. 15:47
Jau daudzkārt esam dzirdējuši, ka sv. Jāzeps ir nerunīgs. Svētajos Rakstos nav neviena Jāzepa dialoga ar Mariju vai Jēzu. Evaņģēlijos viņam veltīti tikai 26 panti. Viņu piemin tikai Lūkass un Matejs. Maz vai gandrīz nemaz neesam dzirdējuši par sv. Jāzepa parādīšanos Francijā, mazā Provansas pilsētiņā Kotiņjakā (Cotignac), kur viņš izsaka dažus vārdus.

Tieši tur 1660. gada 7. jūnijā franču ganam – jauneklim parādījās Svētais Marijas un Jēzus Aizbildnis. Gaspārs Rikārs (Gaspar Ricard) ganīja ganāmpulku Besijona (Bessillon) pakalnā. Bija tveice, un jauneklis bija ļoti noguris un slāpju nomocīts. Tad kādā brīdī viņš ieraudzīja vīrieti, kurš norādīja uz lielu laukakmeni un teica: “Es esmu Jāzeps. Pacel šo akmeni un padzeries.”

Gaspārs šaubījās. Akmens bija liels, tā ka to varētu izkustināt tikai vairāki cilvēki (tās pašas dienas vakarā astoņi vīri ar grūtībām to paveica). Tomēr viņš paklausīja un pastūma akmeni, zem kura atklājās strautiņš. Trīs stundas vēlāk tas pārvērtās par ūdens pārpilnu avotu. Kopš tā laika uz šo vietu plūst cilvēki un piedzīvo dziedināšanu.

Svētā Jāzepa parādīšanās vietā divus mēnešus vēlāk tika ielikts pamatakmens oratorijai, kura tika pabeigta tā paša gada beigās un iesvētīta 1663. gadā. Šajā svētnīcā kalpoja filipīņu priesteri no sv. Filipa Neri Oratoriāņu kongregācijas, tomēr Franču revolūcijas laikā no 1789. līdz 1799. gadam, piedzīvojot sabiedriskās un reliģiskās dzīves izmaiņas, filipīņu priesteriem vajadzēja pamest šo oratoriju un blakus uzcelto klosteri. Oratorija tika nopostīta, bet blakus esošais klosteris laika gaitā sagruva.

Svarīgi piebilst, ka netālu (aptuveni 3,5 km) no brīnumainās sv. Jāzepa parādīšanās vietas simts gadus agrāk parādījās Žēlastības Dievmāte (Verdaja uzkalnā). Tieši ar viņas aizbildniecību tika izlūgts Francijas karalis Ludviks XIV. Šajā Dievmātes parādīšanās vietā 1661. gada 19. martā ieradās izlūgtais karalis, kas pasludināja sv. Jāzepa svētkus par valsts svētkiem. Karalis veltīja Franciju Vissvētākās Jaunavas aizbildniecībai.

Šodien Žēlastības Dievmātes svētnīcā kalpo sv. Jāņa brāļi, bet sv. Jāzepa parādīšanās vietā kalpo sv. Jāzepa, Marijas Līgavaiņa, māsas, kuras pieder Argentīnā izveidotajai Mater Dei (Dieva Mātes) kongregācijai.

Žēlastības Dievmātes un sv. Jāzepa parādīšanās vietas aizvien piesaista svētceļniekus, kuri labprāt turp dodas. Avots līdz šim brīdim nav izžuvis, kaut arī no brīnumainās parādīšanās ir pagājuši gadsimti.

Abās svētvietās var rast mieru, kā arī iespēju individuālai un kopīgai lūgšanai un šajā sv. Jāzepa gadā iemantot atlaidas, pieņemot svētos sakramentus.

Līdzīgi kā Gaspārs, esam izslāpuši, un mūsu dzīvē ir daudz lielu “laukakmeņu”, kas mūs nospiež un no mums slēpj mūžīgās dzīves ūdens avotu”. Lūgsim sv. Jāzepu, lai norāda arī ikvienam no mums žēlastības avotu, kas remdētu mūsu slāpes. Sv. Jāzepa vēstījums vienkāršajam franču ganam ir vienkāršs: jāuzticas un jāpastumj akmens, kaut arī cilvēciski šķiet, ka tas ir neiespējami un neracionāli. Lieliem darbiem ir nepieciešams pirmais solis, grūtību uzņemšanās un vēršanās pie Dieva.

Kaut arī pirms gadsimtiem sv. Jāzeps Kotiņjakā pateica tikai dažus vārdus, tomēr tajos bija daudz ietverts. No jauna viņš ar visu savu personu norādīja uz To, kurš ir “dzīvā ūdens avots”.

Sv. Jāzeps kā klusējošs pavadonis Dievmātei vēl ir parādījies Īrijas nacionālajā svētvietā Knokā 1879. gadā un pēdējā parādīšanās reizē Fatimā 1913. gadā. Abas šīs parādīšanās ir Baznīcas apstiprinātas.

Materiālu sagatavoja Liepājas diecēzes bīskaps
Viktors Stulpins
"Nāc", Nr.121