Šī divu minūšu garā filma ir par dzeju, sastrēgumiem, vecuma viedumu, saskanīgu laulāto kopdzīvi, sliktām laulībām, empātiju un labestību. Skatoties šo īsfilmu, uzreiz sapratīsiet, kāpēc tai pievērsta tik liela uzmanība (YouTube kanālā vien tai ir vairāk kā 2 miljoni skatījumu). 2019. gadā klajā nākusī īsfilma “Ceturtdienas tikšanās” (Thursday Appointment) ir skaisti aizkustinošs stāsts par kādu laulāto pāri, kuri brauc mašīnā pa pārpilnajām Teherānas ielām un viens otram skaita Hāfeza dzeju (red.: Hāfezs jeb Hādža Šamseldīns Muhameds Hāfezs Šīrāzi bija 14. gs. persiešu dzejnieks no Šīrāzas, kas atrodas tagadējā Irānā. Viņa sarakstītās gazeles jeb dzejoļi, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā, daudzina un pauž mīlestību, garīgumu un arī protestu, un joprojām ir populāras irāniešu vidū. Tās mūsdienās ieguvušas sakāmvārdu un aforismu nozīmi, bet Hāfeza dzeja atrodama katra irānieša mājās). Apstājoties pie luksofora, viņi pamana noskumuši meitenīti blakus stāvošā auto aizmugurējā sēdeklī. Bērna vecāki kaismīgi strīdās. Vecais vīrs redz laulāto pāri strīdamies, un tas atgādina viņam paša jaunību, ko pavadījis strīdos ar savu sievu. Veco ļaužu pāris, iekšējas dziņas un dzīves pieredzes mudināti, izdara ko tādu, kas daudz ko pasaka par viņu pašu laulību un par to, kā laulības dzīve var palīdzēt nogludināt strīdus, nomierināt un atjaunot mieru līdzcilvēkos. Sirmais kungs nodod jaunajiem ļaudīm ziedus, ko bija sarūpējis savai sievai, apsolīdams viņai, ka nākamreiz viņai sagādās vēl labākus. Tas reizē ir žests un līdzeklis izlīgšanai, mīlestībai un cieņai. Pārsteidzoši īsā, bet emocionālā filma parāda spēju pārvarēt robežas starp fizisko un garīgo pasauli un to, kā caur tradīcijām uzbūvēt kopienu. Šīs īsfilmas nozīme un dziļums ir neticams, ņemot vērā tās 2 minūšu ilgumu. Ļoti īsā laika sprīdī tā pasaka tik daudz par laulību kopdzīvēm (un to, kā izturēties pret savu partneri, neskatoties uz problēmām), tik daudz, ka acīs sariešas asaras. Atslēgu filmas vēstījumam var iedot arī cittautu tradīciju skaidrojums. Filmas nosaukums ir “Qarrar-e-Panjshannba” jeb “Ceturtdienas tikšanās”. Musulmaņu vidē ir pieņemts ceturtdienās apmeklēt kapsētu un lūgties par mirušajiem. Uz kapa tiek likti ziedi un citi kapsētā klātesošie tiek cienāti ar datelēm. Vecais vīrs ir ceļā, lai apciemotu savas sievas kapu. Mīlestība viņu starpā ir bijusi tik stipra, ka viņi vēl aizvien (garīgi) var sarunāties viens ar otru. Sirmgalve, kas mašīnā sēž viņam līdzās, ir viņa sievas gars. Viņi spēlē persiešu dzejas spēli, kur katram jācitē dzejolis, kas sākas uz burta, ar kur beidzas iepriekšējā spēlētāja citētā dzejas rinda. Dzejolis, kas izskan filmā, ir mīlestības poēma par cilvēcību un to, kā būt labestīgam pret visu dzīvo pirms mēs atstājam šo pasauli. 
| 
