Visas piecas māsas pievienojās vienai un tai pašai spāņu reliģiskā pontifikālā institūta kopienai Iesu Communio*, kas darbojas Burgosā, valsts ziemeļos. Pirmā bija Hordana (Jordán). Nākamajā gadā pievienojās Frančeska (Francesca) un Amada de Hesus (Amada de Jesús). Divus mēnešus vēlāk bija Rutas Marijas (Ruth María) kārta, kura ir vecākā no šīm piecām māsām. Visbeidzot, sešus mēnešus vēlāk kopienā ienāca arī Nasareta (Nazaret). Viņu reliģiskā kopiena publicēja video, lai iepazīstinātu ar piecu klostermāsu dzīvesstāstu. Savā liecībā Amada de Hesus saka: „Tas bija liels pārsteigums visiem, kad mūsu Kungs divu gadu laikā paaicināja mūs, piecas māsas, klosterdzīvei šajā kopienā.” Patiesībā viņas pat nebija savā starpā runājušas par savu reliģisko aicinājumu: "Mēs nezinājām par šīm slāpēm, kuras Svētais Gars mūsos uzjundīja." Māsa Nasarete domāja: “Tā nevar būt. Nevar būt tā, ka Dievs aicina mūs visas un uz vienu un to pašu kopienu, bet Viņš noteikti aicina mani, tāpēc kāds šeit melo, un tā neesmu es!” Amada piebilst: “Dievam ir savi plāni, un viņš zina laiku un vietu katrai personai.” Videoklipā māsa Amada de Hesus stāsta, ka kopš bērnības viņa ir izkopusi “ļoti vienkāršas attiecības” ar Dievu, bet aicinājums uz klosterdzīvi nebija tik vienkārši atklājams: „Kādā brīdī es zināju, ka Viņš grib mani sev, un, tikai padomājot par to, mani piepildīja prieks. Bet vienlaikus es domāju arī par to, ka aicinājums ietver arī atteikšanos būt sievietei, sievai un mātei. Tad es noliku sevi Viņa priekšā un lūdzu, lai viņš mani nesauc, lai man nebūtu no tā jāatsakās.” Viņa piedalījās sanāksmēs, ko Iesu Communio organizēja kopā ar savas draudzes locekļiem, kuru laikā klostermāsas dalījās pieredzē par “glābšanu un dziedināšanu”. Tajā laikā Amada mācījās par skolotāju, uzsvaru liekot uz speciālo izglītību, un tas atstāja iespaidu uz viņas personīgo dzīvi. Viņa stāsta: „Dievs bija šajos cilvēkos ar invaliditāti, un tādējādi ieguva no manis kā personības to labāko. No rīta studēju un domāju, kas nāktu par labu šim vai tam cilvēkam. Mēs esam radīti mīlēt un būt mīlēti, un Viņš ir mīlestības avots.” Kad viņa pamanīja, ka Jēzus aicina viņu pilnībā veltīties Viņam, Amada devās runāt ar institūta kopienas priori. "Man vajadzēja zināt, vai tas tiešām ir Viņš, un vai es to neesmu izdomājusi," viņa saka. Lai gan video tika publicēts augustā, ir pagājuši 13 gadi, kopš māsas kļuva par klostermāsām. Šodien Amada de Hesus paziņo: „Konsekrētās dzīves dāvana ir nesalīdzināma. Tagad es esmu šeit mīlestības dēļ uz Viņu un jūtu, ka Viņš mani ļoti mīl. Es saņemu lielu mīlestību no Viņa. ” Aleteia.org * - Iesu Communio ir kontemplatīva katoļu konsekrētās dzīves kopiena, kas dibināta Burgosā, Spānijā, 2010. gada 8. decembrī. Kopiena veltīta “jauniešu evaņģelizācijai un kontemplatīvajai dzīvei, klostermāsas īpaši sevi veltī lūgšanām un Vissvētākā Sakramenta adorācijai, viņas organizē vigīlijas un dažādas tikšanās, īpaši ar jauniešiem. Pirms Iesu Communio dibināšanas šīs klostermāsas kopienas dzīvi sāka kā klarises, dzīvojot konventā Lermā, Spānijā, ārpus Burgosas. Ap 1980. gadu kopienā bija tikai ap 20 klostermāsām, kuras visas bija vecāka gadagājuma sievietes, uz dzīvi kopienā 26 gadu laikā nebija jaunu aicinājumu. Ap to laiku kopienā iestājās viena 18 gadus jauna meitene. Vēlāk pēc tam notika dīvainas izmaiņas, proti, sāka parādīties jauni aicinājumi – sākumā iestājās viena vai divas jaunietes, bet vēlāk to skaits pieauga. Ap 2000. gadu kopienā bija jau 50 klostermāsas, bet 2010. gadā, kad Vatikānā tika saņemts apstiprinājums jaunās konsekrētās dzīves kopienas Iesu Communio darbībai un klostermāsas pilntiesīgi ieguva savu jauno ietērpu – džinsa auduma habitu un koka krustu, kopienā bija jau 177 klostermāsas, lielākoties jaunas sievietes līdz 35 gadu vecumam. Klosterdzīvei kopienā turpina pievienoties arvien jaunas meitenes, kuras vēlas veltīt dzīvi Jēzum un kalpošanai . | 
