Kas attiecas uz vakcīnām, ir vajadzīgi “tālredzīgi plāni”. Šiem jautājumiem pievērsās pāvests, pirmdien, 18. oktobrī, tiekoties ar Biomedicīnas fonda pārstāvjiem. Šis fonds ir bezpeļņas organizācija, kas darbojas Romā kopš 2015. gada, Opus Dei vadībā, ar mērķi veicināt zinātniskos pētījumus medicīnā. Svētais tēvs pauda prieku, ka tikšanās notiek tieši svētā Lūkasa liturģiskās piemiņas dienā. Tas ir viens no četru Evaņģēliju autoriem, pēc profesijas ārsts, kuru apustulis Pāvils sauc arī par “vismīļo ārstu” (Kol 4, 14). Francisks atzinīgi novērtēja fonda veikumu veselības aprūpes laukā un atgādināja, ka pirmajā vietā ir pats slimnieks un viņa vajadzības, un tad slimība. Šis personas centrālās vietas aspekts ir ne tikai aprūpes, bet arī studiju un pētnieciskā darba pamatā, jo tādā veidā nostiprinās vienots redzējums. Taču pat ja ir būtiski centrālajā vietā nostādīt cilvēka aprūpi, tomēr nedrīkst atstāt novārtā zinātni un pētniecību – atgādināja pāvests. “Aprūpe bez zinātnes ir tikpat tukša, cik bezvērtīga ir zinātne bez aprūpes”, viņš sacīja. Šie abi aspekti iet roku rokā, un tikai tādā veidā var panākt, ka medicīna kļūst par mākslu. Svētais tēvs norādīja, ka medicīna ir “māksla”. Tā ir māksla prast savienot zināšanas ar līdzjūtību, profesionalitāti ar žēlumu, kompetenci ar empātiju. Pats svarīgākais kritērijs, pēc kura veselības aprūpes darbinieki ir aicināti vadīties, ir mīlestība. Pāvests atgādināja, ka mīlestība attīstās un īstenojas tikai tad, kad strādājam kopā. Vārds “kopā” ir vienkāršs, taču reizē ļoti sarežģīts – īpaši šajā pandēmijas laikā. Tieši pandēmija parādīja to, cik svarīgas ir savstarpējās saites un sadarbība, lai kopīgās problēmas risinātu kopā. Ja tiek piedāvāti tikai “zinātnes produkti”, tie ir nekas vairāk par “plāksteriem”, kas nosedz rētas, bet neārstē tās pašos dziļumos – atzina pāvests. “Tas sakāms, piemēram, par vakcīnām,” viņš turpināja. “Steidzami jāpalīdz trūcīgākajām zemēm, taču to jādara ar tālredzīgiem plāniem”. Nedrīkst rīkoties steigas vadītiem – tikai lai labklājībā dzīvojošās tautas varētu justies drošībā. Līdzekļi jāizdala cienīgi, bet nevis kā tādas nabagdāvanas. Uzrunā Francisks vērsās ar aicinājumu ne tikai pie klātesošajiem Biomedicīnas fonda pārstāvjiem, bet visiem katoļticīgajiem veselības aprūpes darbiniekiem. “Mēs piedzīvojam īstu atmešanas kultūru”, viņš sacīja, “un tas ir zināmā mērā tas gaiss, ko elpojam. Tāpēc mums vajadzētu uz to reaģēt. Katrai veselības aprūpes struktūrai – īpaši ja tā ir kristīga – vajadzētu būt par vietu, kur persona tiek aprūpēta un par kuru varētu teikt: ‘Šeit redzam ne tikai ārstus un slimniekus, bet cilvēkus, kuri cits citu pieņem un cits citam palīdz. Šeit ir ar roku aizsniedzama personas cieņas terapija’. Un tā nemaz nav diskutējama lieta, bet par to vienmēr ir jāiestājas”. Pāvests mudināja klātesošos ar saviem darbiem apliecināt, ka nav nevienas dzīvības, kas būtu nevērtīga vai atmetama, jo neatbilst lietderīguma kritērijam vai peļņas prasībām. Svētais tēvs atzinīgi novērtēja ne tikai to, ka minētais fonds veicina pētniecību, bet arī palīdz trūcīgākajiem studentiem, kuri nevar atļauties samaksāt par studijām. Viņš aicināja izkopt veselības aprūpes kultūru, atzīstot, ka šis uzdevums nav viegls, taču tā ir īsta misija. Vaticannews.va | 
