Nākamā gada maijā Baznīca kanonizēs ticības mocekli Lācaru (1712-1752) no Indijas, kurš tiek saukts arī par Devasahajamu; Kristiešu doktrīnas kongregācijas dibinātāju, franču priesteri Cēsaru de Busu (1544-1607); Nabadzīgo māsu institūta dibinātāju, itāļu priesteri Luidži Mariju Palaccolo (1827-1886); Dievišķo aicinājumu apvienības dibinātāju, itāļu priesteri Džustinu Mariju Rusolillo (1858-1955); franču priesteri un trapistu mūku Šarlu de Fuko (1858-1916); Franciskāņu terciāru kopienas dibinātāju Mariju Frančesku no Jēzus (1844-1904) un Svētās ģimenes mazo māsu kongregācijas dibinātāju Mariju Domeniku Mantovani (1862-1934). Svētīgais Šarls de Fuko piedzima 1858. gadā Strasbūrā, Francijā, aristokrātu ģimenē. Aizvadīja bezrūpīgu bērnību un jaunību, bija tālu no Dieva. Šarls iestājās Militārajā akadēmijā un tika nosūtīts uz Alžīru, pēc tam uz Maroku. Tikšanās ar kādu priesteri viņam palīdzēja atklāt ticības skaistumu. Pēc atgriešanās Francijā viņš iestājās trapistu mūku kopienā. Šarls tika nosūtīts uz Sīriju, kur saņēma priestera svētības. Vēlāk pārcēlās uz Maroku, kur dzīvoja vientuļnieka dzīvi. Šarls de Fuko nomira tuksnesī, viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji. Šodien darbojas Jēzus Mazo māsu kopiena un Šarla de Fuko brālība. 2005. gada 13. novembrī Benedikts XVI pasludināja Šarlu de Fuko par svētīgu.
Šarls de Fuko uzskatīja, ka katram kristietim ir jābūt apustulim un ka ticību nevar savienot ar lepnību, godkāri un vēlmi, lai tevi ciena visa pasaule. Lai ticētu ir jābūt pazemīgam. Tāds viņš arī bija. Vaticannews.va | 
