Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Miris pēdējais Tibirīnas trapistu mūks
23.11.2021 pl. 21:20
Saņemta ziņa no Rabatas arhidiecēzes un Mideltas klostera Marokā par 97 gadus vecā Tibirīnas trapistu mūka aiziešanu mūžībā. Brālis Žans Pjērs Šūmahers bija viens no diviem mūkiem, kuram 1996. gadā izdevās palikt dzīvam.

Moceklība ir mūsu mīlestības un uzticības pārbaudījums – liecināja brālis Žans Pjērs Šūmahers intervijā franču laikrakstam Le Progrès vairākus gadus pēc klosterī pieredzētās traģiskās nakts. Pirms 25 gadiem, naktī no 26. un 27. martu, Alžīrijā tika nolaupīti septiņi trapistu mūki. Gandrīz divus mēnešus nekas par viņu likteni nebija zināms. Parīzes Dievmātes katedrālē dega septiņas svecītes. Ticīgie lūdzās un gaidīja brāļu atbrīvošanu. Taču maijā pienāca ziņa, ka sagūstītie ir nogalināti. Brālis Šūmahers bija viens no diviem mūkiem, kuram izdevās izdzīvot. Kad apmēram 20 bruņoti vīri ielauzās klosterī, viņš palika nepamanīts. Šis reliģiskā ordeņa loceklis pēc tam liecināja, ka kopš tā laika nemitīgi lūdzās par savu brāļu slepkavu atgriešanos.

Šī gada 21. novembrī, Kristus Karaļa svētkos, Marokā mūžībā aizgājušais trapistu mūks reiz atzina, ka pēc notikušās traģēdijas ilgi centies izzināt, kāpēc viņa brāļus piemeklēja šāds liktenis, un kāpēc viņš tika saudzēts. Atbildi esot atradis kādas klostera priekšnieces vēstulē. Tajā rakstīts, ka no dažiem brāļiem tiek prasīts sniegt liecību, atdodot savu dzīvību, bet no citiem – liecināt ar savu dzīvi. Tibirīnas notikumi viņam lika saprast, ka moceklība ir mīlestības pārbaudījums. Par šīs kopienas dzīvi ir uzņemta filma „Cilvēki un dievi”. 2018. gadā pāvests apstiprināja dekrētu par laika posmā no 1994. līdz 1996. gada Alžīrijā naidā pret ticību nogalināto ordeņu locekļu, tai skaitā arī šo 7 Tibirīnas brāļu moceklību. Viņiem ir pavērts ceļš uz beatifikāciju. 2019. gada 31. martā Rabatas katedrālē izdzīvojušais mūks tikās ar pāvestu Francisku.

Žans Pjērs Šūmahers piedzima 1924. gadā Lotringas apgabalā. Otrā Pasaules kara laikā kopā ar citiem Elzasas un Lotringas jauniešiem tika iesaukts vācu armijā cīņai ar krievu karaspēku, taču saslimšana ar tuberkulozi viņu pasargāja no nokļūšanas frontē. Pēc kara viņš pievērsās reliģiskajai dzīvei. 1953. gadā tika iesvētīts par priesteri un pēc dažiem gadiem iestājās trapistu mūku ordenī. 1964. gadā viņu nosūtīja uz Alžīriju pievienoties Tibirīnas brāļu kopienai. Šajā Ziemeļāfrikas zemē, kur 90. gados plosījās pilsoņu karš, viņš bija Evaņģēlija liecinieks musulmaņu vidū vairāk nekā 30 gadu garumā.

Vaticannews.va