Kas ir sinode? Vārds “sinode” nāk no grieķu valodas vārda “σύνοδος”, kas nozīmē “sapulce”. Līdz šim bijām pieraduši dzirdēt par bīskapu sinodēm Romā. Dažkārt sinodes notiek arī vietējās Baznīcās. Romā sapulcējas bīskapi no visas pasaules un izskata kādu aktuālu Baznīcas jautājumu, un pēc sinodes tiek izdots pāvesta apustuliskais pamudinājums, kas ir sinodes darba apkopojums. Vietējā Baznīca uz sinodi pulcējas, lai apspriestu konkrētai vietai raksturīgus būtiskus jautājumus un pieņemtu arī kādu rīcības plānu. Sinodālais ceļš ir garāks process, kurā tiek iesaistīta visa Baznīca, lai pēc tam, apkopojot visu, kas risinājies vietējā Baznīcā, bīskapi varētu to pārrunāt Romā. Sinodālā ceļa mērķis ir mācīšanās ieklausīties otrā cilvēkā un garīgā pieredze, sadarbojoties ar Svēto Garu. Pāvesta vēlme ir, lai sinodē lielā mērā tiktu iesaistīti arī laji. Mūsu kopīgā piederība Baznīcai Daudzi bija satraukušies, kad no Vācijas sāka pienākt ziņas, jo tur vispirms šis ceļš tika iesākts. Arī pāvests Francisks vairākkārt atgādināja vācu bīskapiem, ka sinodālais ceļš nenozīmē mainīt Baznīcas mācību, bet: “Tas ir kopīgs ceļš Svētā Gara vadībā un ir iespējams, tikai līdzdarbojoties visai vispārējai Baznīcai.” Pāvests norāda, ka ir nepieciešams “sensu Ecclesiae (no latīņu. val. – Baznīcas izjūta), kas atbrīvo no dīvainībām un ideoloģiskām tendencēm”. Pāvests Francisks aicina mūs ceļā, kurā no jauna apzināmies savu piederību Baznīcai un pārdomājam mūsu kopīgo mantojumu, kas ir kristība. Sinodes dokumentos ir uzsvērts, ka esam – gan kā Baznīca, gan kā pasaule – lūzuma punktā. Dokumentos tika uzdots jautājums – kurp dodas Baznīca? Atbilde uz to jāmeklē ne tikai kādā diagnozē, ne tikai jāapmainās viedokļiem, bet vispirms ir jāieklausās Svētajā Garā. Sinode kā process Sinodālais ceļš iesākās 9. un 10. oktobrī Romā, bet 17. oktobrī – vietējo Baznīcu diecēzēs. Kārtējā bīskapu sinode, kuras temats ir “Uz sinodālu Baznīcu: kopība, līdzdalība un misija”, notiks 2023. gada oktobrī.
Lielākais jaunums ir tas, ka sinode no notikuma kļūst par procesu. Iepriekš sinode norisinājās kā sapulce, bet tagad tā attīstās šādās fāzēs: sagatavošanās, sapulcēšanās un ieviešana dzīvē. Pirmās fāzes uzdevums ir konsultēties ar Dieva tautu vietējā Baznīcā. Kādā no savām uzrunām saistībā ar sinodālo ceļu pāvests īpaši uzsvēra Dieva tautas sensu fidei (ticības intuīciju, izjūtu). Var pat teikt, ka tas ir šī pontifikāta galvenais temats. Daudzi interpretētāji taisnīgi runā par Baznīcu kā Dieva tautu, bet, pēc pāvesta domām, galvenā Dieva tautas īpašība ir sensu fidei. Tas ir tradicionāls doktrīnas skatpunkts, kas vijas cauri visai Baznīcas dzīvei: visi ticīgie nevar kļūdīties ticībā, pateicoties gaismai, kas nāk no Svētā Gara un ir dāvāta kristībā. Vatikāna II koncils saka, ka Dieva tauta līdzdarbojas Kristus pravietiskajā misijā. Tādēļ šī Dieva tauta ir jāuzklausa un, lai to klausītos, ir jādodas tur, kur tā dzīvo vietējā Baznīcā. Nosacījums, kas pavada šo konsultēšanos, ir sens, proti, “tas, kas attiecas uz visiem, ir visiem arī jāizdiskutē”. Nav runa par demokrātiju, populismu vai ko tamlīdzīgu. Baznīca ir Dieva tauta, un šī tauta saņemtās kristības spēkā aktīvi piedalās Baznīcas dzīvē un misijā.
Var šķist, ka pirmā – sagatavošanās fāze – nav sinodālā ceļa daļa. Realitātē bez šīm konsultācijām nebūtu sinodālā ceļa, jo atpazīšana, kas jāveic Baznīcas ganiem otrajā fāzē, balstās tieši uz to, kas tiks saklausīts no Dieva tautas. Runa ir par divām darbībām, kas ir cieši saistītas. Sinodes “Instrumentum laboris” (darba dokuments) tiks izstrādāts, balstoties uz šo divu darbību – Dieva tautas uzklausīšanas un Baznīcas ganu atpazīšanas – pamata. Šīs atpazīšanas kulminācija ir sapulcēšanās sinodē, kurā apkopos Bīskapu konferenču atpazīšanas augļus. Sinode nav parlaments Nedrīkst aizmirst, ka galīgais atpazīšanas uzdevums tiek uzticēts bīskapiem, kuri pulcēsies sinodē. Kāds var nodomāt – atkal viņi visu izlems pēc sava prāta, klerikālisms turpinās un vara paliek viņu rokās! Tomēr nedrīkst aizmirst divus nosacījumus. Pirmo nemitīgi atgādina pāvests: sinode nav parlaments. Otrais: Vatikāna II koncils saka, ka bīskapi ir “vietējās Baznīcas vienotības avots un pamats”. Bīskapam pieder atpazīšanas funkcija, kas saistīta ar viņa kalpojumu Baznīcā.
Sinodālā ceļa spēks ir konsultāciju un atpazīšanas cieši saistītā procesā. Tajā ir pāri plūstošs avots, kas var vest uz sinodalitātes, sinodālas Baznīcas un bīskapu sinodes attīstību. Šodien mēs vēl to nevaram zināt, bet, jo tālāk dodas ceļā, jo vairāk var iemācīties. Būsim pārliecināti, ka šī sinodālā ceļa pieredze mums daudz ko iemācīs un atklās, lai sinodalitāti ievestu mūsu dzīvē. Foto: pr. Pauls Kļaviņš Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē iepazīstina ar "Sinodālā ceļa" norisi diecēzēs "Nāc", Nr. 122 | 
