Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Advents: Svētais Jāzeps kopā ar savu svēto sievu iet uz Betlēmi
19.12.2021 pl. 08:01

Svētais Alfonss Liguori (1696–1787)

“Un arī Jāzeps [..] nogāja [..], lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta” (Ascendit autem et Joseph [..] ut profiteretur cum Maria desponsata sibi uxore prægnante (Lk 2, 4-5))

Dievs bija jau iepriekš nolēmis, ka Viņa Dēlam jāpiedzimst nevis Jāzepa mājā, bet gan kalnu alā, lopu stallī, pašā nabadzīgākajā un sāpīgākajā veidā, kādā bērns vien var piedzimt; un tādēļ saskaņā ar šo Viņa lēmumu Cēzars izdeva ediktu, kurā bija noteikts, ka ļaudīm jāiet un jāpierakstās katram savā pilsētā, no kuras nākusi tā dzimta.

Kad Jāzeps izdzirdēja šo pavēli, viņš bija ļoti satraukts par to, vai viņam Jaunavu Mariju ņemt līdzi vai tomēr atstāt mājās, jo viņai jau tuvojās dzemdību laiks. Mana sieva un mana kundze, viņš sacīja viņai, no vienas puses, es nevēlos atstāt tevi vienu, bet no otras puses, ja es ņemšu tevi līdzi, mani ļoti nomoka domas par visu, ko tev nāksies izciest šī garā ceļojuma laikā un vēl tik bargos laikapstākļos. Mana nabadzība neļaus nodrošināt tevi ar tām ērtībām, kas tev nepieciešamas. Taču Marija atbild viņam un cenšas iedrošināt ar šādiem vārdiem: “Mans Jāzep, nebaidies. Es iešu ar tevi. Kungs mums palīdzēs.” Gan pēc dievišķās iedvesmas, gan tāpēc, ka labi zināja pravieša Mihas pravietojumu, viņa zināja, ka dievišķajam Bērnam japiedzimst Betlēmē. Tāpēc viņa paņēma līdzi autiņus un citus, iepriekš sagatavotos, nožēlojamos apģērbus un devās Jāzepam līdzi. Un arī Jāzeps nogāja, lai pierakstītos ar Mariju.

Iedomāsimies tagad visu to veltīšanos, dievbijību un svētās sarunas, ko šī ceļojuma laikā savā starpā veda šie divi svētie dzīvesbiedri: par žēlastību, labestību un mīlestību, par dievišķo Vārdu, kuram pavisam drīz jādzimst un jāierodas pasaulē cilvēku atpestīšanai. Iedomāsimies arī to slavēšanu, svētīšanu, pateicību un mīlestības un pazemības darbus, ko šie divi lieliskie svētceļnieki veica savā ceļā. Šī svētā Jaunava, kura tūlīt kļūs par māti, protams, ļoti cieta [sāpes] tik garajā ceļā pašā ziemas vidū un pārvietojoties pa tik nelīdzeniem ceļiem; taču viņa izcieta to mierā un mīlestībā. Viņa upurēja Dievam visus šos pārbaudījumus, būdama vienota ciešanās ar Jēzu, kuru viņa nesa savās miesās.

Ak, vēlreiz apvienosimies arī mēs paši un iesim līdzi Marijai un Jāzepam mūsu dzīves ceļojumā; un kopā ar viņiem lai mūs pavada Debesu Karalis, kurš ir piedzimis grotā un pirmo reizi parādās pasaulē kā zīdanis, bet kā visnabadzīgākais un vispamestākais bērns, kāds jebkad starp cilvēkiem ir dzimis. Un lūgsim Jēzum, Marijai un Jāzepam, lai šajā ceļojumā piedzīvoto ciešanu nopelnu dēļ viņi mūs pavadītu tai ceļā, ko mēs mērojam uz mūžību. Ak, cik svētīti mēs būtu, ja dzīvē un nāvē turētos viens pie otra un mūs vienmēr pavadītu šie trīs lieliskie ceļabiedri!

Veltīšanās un lūgšana

Mans dārgais Pestītāj, es zinu, ka šajā ceļojumā Tevi pavadīja Debesu eņģeļu pulki, bet kurš virs zemes jelkad pavadīs Tevi? Tev bija tikai Jāzeps un Marija, kura nesa tevi līdzi. Nenoniecini, ak, mans Jēzu, ka arī es eju ar Tevi. Nožēlojams nepateicīgais grēcinieks, kāds esmu bijis, tagad redzu visus pāridarījumus, ko esmu Tev nodarījis; Tu nonāci no Debesīm, lai būtu mans līdzbiedrs uz zemes, taču es ar saviem biežajiem pārkāpumiem esmu nepateicīgi Tevi pametis! Kad atceros, ak, mans Glābēj, ka savu nolādēto tieksmju dēļ esmu bieži attālinājies, novērsies no Tevis un atsacījies no Tavas draudzības, es gribu nomirt aiz bēdām. Bet Tu esi nācis pasaulē piedot man; tāpēc, es Tevi lūdzu, piedod man tagad, jo es no visas savas dvēseles nožēloju to, ka tik bieži esmu uzgriezis Tev muguru un pametis Tevi. Es apņemos un ceru, ar Tavu žēlastību, nekad vairs Tevi neatstāt un nešķirties no Tevis, mana vienīgā mīlestība! Mana dvēsele ir Tevī iemīlējusies, ak, mans mīļotais Dieva Bērns! Es mīlu Tevi, mans mīļais Glābēj! Un tā kā Tu esi nonācis no Debesīm uz zemi, lai mani glābtu un izlietu pār mani savas žēlastības, es lūdzu no Tevis šo vienīgo žēlastību - neļauj man nekad vairs no Tevis šķirties. Pievieno mani sev,  skauj mani pie sevis, pieķēdējot mani ar savas svētās mīlestības saldajām važām. Ak, mans Dievs un Pestītāj, un kuram gan būtu tik pārmēru liela sirds, ka tas gatavs pamest Tevi un dzīvot bez Tevis, kaut arī tam atņemta Tava žēlastība? Vissvētākā Māte, es nāku tevi pavadīt šajā ceļojumā; bet tu, ak, mana Māte, nepārstāj man palīdzēt manā ceļojumā uz mūžību. Palīdzi man vienmēr, bet jo īpaši tad, kad atradīšos savas dzīves nobeigumā un tuvu tam brīdim, kurš būs izšķirošais, vai turpmāk vienmēr būšu ar tevi, lai mīlētu Jēzu Debesīs, vai būšu uz mūžiem tālu no tevis, lai ienīstu Jēzu ellē.  Mana Karaliene, glāb mani ar savu aizlūgumu, un lai es mīlētu tevi un mīlētu Jēzu mūžīgi, laikā un mūžībā. Tu esi mana cerība, es visu ceru uz tevi.

"The Aesthetical Works of St. Alphonsus De Liguori.
Volume IV – The Incarnation, Birth and Infancy of Jesus Christ"