Pēc Pūpolu svētdienas, kad pieminām Kristus svinīgo iejāšanu Jeruzālemē, iesākas Klusā nedēļa - pēdējās dienas pirms Lieldienām. Pirmdienā pieminām to, kā Jēzus, būdams savu draugu Martas, Marijas un Lācara namā, piedalās svinīgā mielastā, kas ir kā atvadu mielasts. Tāda nozīme bija arī svaidīšanai ar eļļām - “manas apbedīšanas dienai”, lai piepildītos pravieša Isaja teiktais par Dieva Kalpu, kurš “nezaudēs degsmi un nepagurs”, bet tiks upurēts par pasaules pestīšanu, kļūs “ļaudīm par derību un tautām par gaismu”. Vakara lūgšanas laikā var pasvētīt kādas smaržīgas eļļas par piemiņu Betānijas notikumam. Tēvs: Lasījums no sv. Jāņa evaņģēlija (Jņ 12, 1-11). Sešas dienas pirms Pashas Jēzus aizgāja uz Betāniju, kur dzīvoja Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no miroņiem. Un tur tie sarīkoja Viņam maltīti. Un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Jēzu sēdēja pie galda. Tad Marija paņēma mārciņu tīras, ļoti dārgas nardu eļļas un iesvaidīja Jēzus kājas, un tās slaucīja ar saviem matiem. Un māja piepildījās ar eļļas smaržu. Bet Jūdas Iskariots, viens no Jēzus mācekļiem, kurš vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem un tie nav izdalīti nabagiem?” Bet viņš to teica nevis tāpēc, ka tam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis un, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tajā tika ielikts. Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā, lai viņa to uzglabā manas apbedīšanas dienai! Nabagi taču allaž ir pie jums, bet Es neesmu pie jums vienmēr”. Daudzi jūdi uzzināja, ka Viņš ir tur. Un tie sanāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī redzēt Lācaru, kuru Viņš bija piecēlis no miroņiem. Tad augstie priesteri nolēma nonāvēt arī Lācaru, jo viņa dēļ daudzi nošķīrās no jūdiem un ieticēja Jēzum. T. Tas ir Kunga vārds. Visi: Slava Kristum. Tēvs lūdzas svētības lūgšanu T. Dievs, kurš darīji, ka Marija ar mīlestību iesvaidīja ar smaržīgām eļļām Jēzus kājas un matos tās slaucīja, kurš pamudināji dievbijīgas sievietes sagatavot smaržzāles un doties uz kapu, lai iesvaidītu Jēzus mirušās miesas, Tevi lūdzam svētī + šīs mūsu sagatavotās smaržīgās eļļas un dari, lai mēs, mīlestības vadīti rīkojoties, kļūtu par Kristus patīkamo smaržu Tev un, kopā ar Kristu uzveicot grēku un nāvi, izplatītu visur Evaņģēlija labo smaržu. Kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. V. Amen. Lūgumi T. Slavēsim pasaules Pestītāju, kurš mirstot pie krusta uzveica mūsu nāvi, bet augšāmceļoties atjaunoja mums dzīvību. Uzticēsim Viņam mūsu pazemīgās lūgšanas: V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. T. Pestītāj, dari, lai mēs ar gandarīšanu vēl vairāk vienotos ar Tavām ciešanām un sasniegtu augšāmcelšanās godību. V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. T. Lai Tava Māte, noskumušo Iepriecinātāja, ņem mūs savā patvērumā, ka mēs spētu nest mierinājumu, kuru paši smeļamies pie Tevis. V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. T. Palīdzi visiem ticīgajiem, lai pārbaudījumos būtu Tavu ciešanu līdzdalībnieki un ar savu dzīvi liecinātu par pestīšanas darbu. V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. T. Kungs, Tu pazemoji sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei pie krusta, - dāvā saviem kalpiem paklausības un pacietības dāvanu. V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. T. Dāvā visiem mirušajiem Tavas godības pilnās miesas cieņu un dari, lai mēs reiz kļūtu tās līdzdalībnieki. V. Kungs, svētdari ar Tavām Asinīm atpirkto tautu. (var pievienot ģimenei aktuālos lūgumus) Tēvs mūsu... T. Visvarenais Dievs, savu vājību dēļ mēs krītam grēkos, - dāvā mums jaunu dzīvi Tava vienpiedzimušā Dēla ciešanu nopelnu dēļ. Kas ar Tevi dzīvo un valda, vienībā ar Svēto Garu, Dievs, visos mūžu mūžos. V. Amen. Svētība Tēvs, izdarot kopā ar visiem krusta zīmi saka: + Lai Kungs mūs svētī, pasargā no visa ļaunā un ieved mūžīgajā dzīvē. V. Amen. Kristum, mūsu Pestītājam, arvien tuvāk pietuvojas sastapšanās brīdis ar ienaidniekiem. Pravietis Isajs Dieva Kalpa mutē ieliek pravietojuma vārdus, kuri piepildās pēc sešiem gadsimtiem Jēzus Kristus personā, kurš ne tikai atpestīja Izraēli, bet visas tautas “līdz pat zemes robežām”. Kristus paveica pestīšanas darbu, neskatoties uz vistuvāko cilvēku nodevību. Atdod savu dzīvību upurī. Nesalūzt pārbaudījuma priekšā, jo zina, ka visa piepildījums ir Viņa un arī mūsu uzvara un godība. “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts,”- vārdi izteikti Pēdējo Vakariņu namā Jūdasa nodevības un Pētera aizliegšanās naktī. Jēzus zina, ka Tēvs Viņam dāvās pietiekami daudz spēka, lai izturētu. Šī pati nakts, neskatoties ne uz ko, ļauj mums atkārtot kopā ar Pēteri: “Kungs, savu dzīvību es atdošu par Tevi?”. Vakara lūgšana ģimenē var noritēt sekojoši: Tēvs: Lasījums no sv. Jāņa evaņģēlija (Jņ 13, 21-33 un 36-38). Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, garā saviļņots, paziņoja, sacīdams: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: viens no jums mani nodos”. Mācekļi sāka skatīties cits uz citu, nesaprazdami, par kuru Viņš runā. Bet viens no mācekļiem, tas, kuru Jēzus mīlēja, bija piekļāvies Jēzus krūtīm. Tāpēc Sīmanis Pēteris pamāja, lai viņš pajautātu: “Kurš tas ir? Par kuru tiek runāts?” Un tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, Viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” Jēzus atbildēja: “Tas, kuram Es pasniegšu apmērcētu maizes gabaliņu”. Un Viņš, apmērcējis maizes gabaliņu, to padeva Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam. Un tajā pēc šī maizes kumosa apēšanas iegāja sātans. Tad Jēzus tam teica: “Ko darīsi, dari drīzāk!” Bet no tiem, kas bija pie galda, neviens nesaprata, kāpēc Viņš tā sacīja. Jo, tā kā pie Jūdasa bija naudas kase, tad daži nodomāja, ka Jēzus tam teica: “Nopērc to, kas mums vajadzīgs svētkiem!” vai arī - lai tas iedotu kaut ko nabagiem. Bet Jūdass, saņēmis maizes gabaliņu, tūlīt izgāja ārā. Bija nakts. Kad tas bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts un arī Dievs ir pagodināts Viņā. Bet, ja Dievs ir Viņā pagodināts, tad Dievs pagodinās arī Viņu pats sevī un pagodinās tūlīt. Bērniņi! Vairs īsu brīdi Es esmu pie jums. Jūs meklēsiet mani. Tomēr, kā Es teicu jūdiem, tā tagad saku arī jums: kur Es eju, tur jūs nevarat iet”. Sīmanis Pēteris Viņam sacīja: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus atbildēja: “Kur Es eju, tur tu nevari man tagad sekot, bet sekosi vēlāk.” Pēteris Viņam teica: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru sekot? Savu dzīvību es atdošu par Tevi!” Jēzus atbildēja: “Tu atdosi par mani savu dzīvību? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīsreiz būsi noliedzis”. T. Tas ir Kunga vārds. V. Slava Kristum. Lūgumi (skatīt iepriekšējā dienā līdz lūgšanai) T. Visvarenais, mūžīgais Dievs, dari, lai mēs, svinēdami mūsu Kunga Ciešanu noslēpumu, saņemtu Tavu piedošanu. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. V. Amen. Svētība (skatīt iepriekšējā dienā) Kristum pienākas gods un slava tādēļ, ka bija “paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. Noslēdzas Lielā Gavēņa laiks. Ir lielo dienu, kad Jēzus no nāves ieies dzīvībā, priekšvakars. Svētie Raksti runā par Dieva Kalpu (Is 50, 4-9), par Viņa ciešanām, kas ir pravietojums par Kristus ciešanām: “Savu muguru es pagriezu sitējiem un savu vaigu – plosītājiem.” Neraugoties uz gaidāmo nodevību, ciešanām un nāvi, Kristus lūdz sagatavot Lieldienu maltīti (Mt 26, 18-19). Tā kļūs par pestīšanas piemiņu, upuri un svinēšanu uz mūžīgiem laikiem visām paaudzēm. Vakara lūgšana ģimenē var noritēt sekojoši: Tēvs: Lasījums no sv. Mateja evaņģēlija (Mt 26, 14-25). Tajā laikā viens no divpadsmit, kas tika saukts par Jūdasu Iskariotu, aizgāja pie augstajiem priesteriem un teica: “Ko jūs gribat man dot? Un es jums nodošu Jēzu.” Un tie atvēlēja viņam trīsdesmit sudraba gabalus. Un no tā laika viņš meklēja izdevību, lai Jēzu nodotu. Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi piegāja pie Jēzus, sacīdami: “Kur Tu vēlies, lai mēs tev sagatavotu ēšanai Pashu?” Bet Viņš teica: “Ejiet pilsētā pie zināma cilvēka un viņam sakiet: “Mācītājs saka - mans laiks ir tuvu. Pie tevis Es svinēšu Pashu kopā ar saviem mācekļiem.” Un mācekļi izdarīja tā, kā Jēzus bija viņiem pavēlējis, un sagatavoja Pashu. Un, vakaram iestājoties, Jēzus ieņēma vietu pie galda kopā ar tiem divpadsmit. Un, tiem ēdot, Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums mani nodos.” Ļoti noskumuši, viņi cits pēc cita sāka jautāt: “Kungs, vai es tas esmu?” Bet Jēzus atbildot teica: “Tas, kurš ar mani mērc roku bļodā, mani nodos. Cilvēka Dēls gan aiziet, kā ar Viņu ir rakstīts, tomēr bēda tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam cilvēkam būtu labāk, ja viņš nebūtu piedzimis.” Bet Jūdass, kas Jēzu nodeva, atbildot sacīja: “Rabbi, vai tad es?” Viņš tam atbildēja: “Tas esi tu. (Kas to teici)”. T. Tas ir Kunga vārds. V. Slava Kristum. Lūgumi (skatīt iepriekšējā dienā līdz lūgšanai) T. Dievs, Tu vēlējies, lai Tavs Dēls caur nāvi pie krusta koka atbrīvotu mūs no sātana varas, dari, lai mēs uzticīgi Tev kalpotu un iemantotu augšāmcelšanās žēlastību. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. V. Amen. | 
