Grāmatā ar nosaukumu “Manas garīgās atdzimšanas gads” amerikāņu dzejnieks Džese Stjuarts cita starpā stāsta arī par savas ģimenes ieradumiem. Pirms viņa atgriešanās pie ticības katru gadu Kristus krustāsišanas dienā, Lielajā Piektdienā, visa ģimene strādāja dārzā, stādīdami dārzeņus. Reizēm sniegs klāja apsētos dārzus un iestādītie dārzeņi likās miruši zemē, līdzīgi kā Jēzus gulēja kapā - miris. Bet tad kādu dienu notika patiess brīnums. Pēkšņi mazi, tumši zaļi asni sāka spraukties ārā no melnās zemes. Pārdomās par ik pavasari notiekošo brīnumu autors vēlāk raksta: “Kā es varēju šaubīties par Kristus, Dieva Dēla, augšāmcelšanos, ja katru pavasari dabā novēroju augšāmcelšanās brīnumu!” Pareizticīgo Baznīcā Lieldienās ir interesanta tradīcija. Pēc visiem Lieldienu dievkalpojumiem ticīgie savā starpā apmainās ar līdzpaņemtajām un svētītajām olām par zīmi tam, ka visi klātesošie ņem līdzdalību šī lielā notikuma svinēšanā. Tāpat visi viens otram izsaka novēlējumus un sit svētītās olas. Kad ola plīst, tās īpašnieks sauc: “Kristus augšāmcēlies!”, bet otrs viņam atbild: “Patiesi augšāmcelies, Alleluja!”
Ola ir dzīvības simbols. Zem tās čaulas ir viss, kas ir nepieciešams, lai varētu rasties jauna dzīvība. Jaunā dzīvība attīstās, un vienā brīdī mazais cālēns pārplēš čaulu. Kristus, iznākot no kapa, paveica ko līdzīgu. Viņš bija miris un atkal atgriezās dzīvībā. Iznākot no kapa, sarāva nāves važas. Tādēļ mūsu pareizticīgajiem brāļiem olu sišana un čaumalu plīšana simbolizē nāves važu saraušanu un Kristus iznākšanu no kapa. Brāļi un māsas, Kristus augšāmcēlās! Priecāsimies! Nāve nevarēja uzveikt To, kurš ir pati Dzīvība. Augšāmcēlās, jo pats to apsolīja saviem mācekļiem. Augšāmcēlās, jo pats arī augšāmcēla citus un par sevi teica: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas man tic, kaut arī būtu miris, dzīvos.”(Jņ 11, 25) Augšāmcēlās, jo ir Dievs un mūsu Pestītājs.
Šodien mums ir vēl cits iemesls priecāties. Augšāmcēlies Kristus ne tikai garantē mums augšāmcelšanos nākotnē, pēc nāves, bet arī dāvā mums savu dievišķo spēku garīgai augšāmcelšanai un atdzimšanai, šeit un tagad - ŠODIEN! Ir dažādu veidu kapi, un daudz veidu ir arī augšāmcelšanai. Katrs no mums var saraut kapa važas – ŠODIEN -, jo katrs no mums var iesākt labāku un skaistāku dzīvi. Šīsdienas evaņģēlijā lasījām, ka agri rītā “Marija Magdalēna, kamēr vēl bija tumšs atnāca pie kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts”. Savā dievišķajā spēkā Kristus var novelt arī ļaunuma un grēka akmeni, kurš nomāc mūs un dara garīgi mirušus. Tieši šis Lieldienu laiks Baznīcā kopš seniem laikiem ir laiks, kad ticīgie tiek aicināti izpildīt vismaz minimālo pienākumu - vismaz reizi gadā pieiet pie grēksūdzes un vismaz Lieldienu laikā pieņemt sv. Komūnijā Augšāmcēlušos Kungu. Tas ir minimums, taču Kristus ar savu piemēru rāda, ka nevajadzētu palikt pie minimuma. Ciešot, nomirstot un augšāmceļoties Viņš gāja maksimuma ceļu - neskatoties ne uz ko, palika ciešā vienotībā ar Tēvu. Un tāpēc uzaicina arī mūs ik dienu cīnīties ar grēkiem, tos nožēlot un vienoties ar Viņu Sv. Komūnijā, lai, vienoti ar Viņu, mēs būtu vienoti arī ar Tēvu un Svēto Garu.
Katrs no mums, šeit klātesošajiem, varam atrast kaut ko līdzīgu kapakmenim, kas mūs nospiež un neļauj garīgi atdzimt. Dažiem šis akmens ir naids un skaudība. Citiem šis akmens ir egoisms, rūpes tikai par paša labumu. Vēl citiem šis akmens ir iedomība, alkatība, nešķīstība, dzeršana, zagšana, kā arī daudz citu veidu piesaistīšanās lietām, vietām un nodarbībām, kas viņu garīgo izaugsmi vai nu bremzē, vai vispār noslāpē. Tā kā Kristus savā dievišķajā spēkā augšāmcēlās no kapa jaunai dzīvei, Viņš vēlas, lai arī mēs darītu to pašu. Vēlas, lai, izmantojot Viņa dievišķo spēku, kuru dāvā mums šai Svētajā Misē un kurā piedalāmies, mēs augšāmceltos no mūsu grēku un ieradumu kapa. Viņš ir gatavs darīt brīnumus mūsu dzīvē, ja tikai mēs to atļausim.
Augšāmcēlies Kristus, kurš ir šeit klātesošs mūsu vidū, apliecina mums, ka, tāpat kā Viņš uzveica ļaunumu un nāvi, arī mēs varam uzveikt mūsu ļaunumu un nāvi, ja tikai atvērsim Viņam mūsu sirdis. Tādēļ šodien Kristus mums saka: “Nebaidies! Nebaidies no slimībām, skumjām, ciešanām, atstumtības un pat nāves! Nav tādas sāpīgas situācijas, no kuras savā dievišķajā spēkā es nevarētu tevi izglābt!”
Cīnoties ar dažādām problēmām, mūsdienu pasaulei ir nepieciešama šī priecīgā vēsts. Tai ir nepieciešami augšāmcelšanās liecinieki. Tai esam nepieciešami mēs visi. Tādēļ sauksim: “Kristus ir augšāmcēlies!” Sludināsim, ka mīlestība ir stiprāka par naidu. Dzīvība - par nāvi. Sludināsim, ka, tā kā Kristus ir augšāmcēlies, arī mēs augšāmcelsimies. Priecāsimies no visas sirds un stāstīsim visiem šo priecīgo ziņu: “Kristus ir augšāmcēlies!” Amen.
|
