Francisks izteica prieku, ka 2019. gadā uzsāktais pakts ir pelnījis lielu uzmanību. Tiek padziļināti tādi temati, kā personas cieņa un cilvektiesības, brālīgums un sadarbība, tehnoloģijas un integrāla ekoloģija, miers un pilsoņu pienākumi, kultūras un reliģijas. Pāvests atzīmēja, ka šis ir laiks, kurā visiem kopā jāmācās pārvarēt krīzi, jo krīze ir arī iespēju laiks, tā liek piecelties un izaugt, meklēt un iet jaunus ceļus. Francisks pieminēja mītu par Eneju, kurš uzvēlis plecos tēvu un paņēmis pie rokas dēlu, iziet no degošās pilsētas. Enejs izglābjas kopā ar tēvu, kurš simbolizē viņa vēsturi un dēlu, kas ir viņa nākotne. Šis stāsts ir ļoti noderīgs izglītības darbiniekiem, kas ir aicināti glabāt atmiņas par pagātni un tai pašā laikā pavadīt jauniešus pretim nākotnei. Pāvests atzīmēja, ka izglītība sakņojas pagātnē, taču nedrīkst apstāties. Tai ir jātiecas pretim nākotnei, kur senais un jaunais sajaucas un veido jauna humānisma kompozīciju. Francisks brīdināja, lai smeļoties no tradīcijas, nesāktu iet “atpakaļgaitā”, jo tas liek aizvērties gluži kā sektā, kur tiek atņemti apvāršņi. Pāvests uzsvēra, ka patiesa katoliska, kristīga un cilvēciska tradīcija ir nemitīga izaugsme. Uzrunājot izglītības darbiniekus, Svētais tēvs atzīmēja, ka šai laikā, kurā tehnoloģijas un konsumisms cenšas padarīt cilvēkus par patērētājiem, krīze kļūst par izdevīgu brīdi, lai no jauna vēstītu par cilvēka dzīves jēgu, par pasaules jēgu, lai atgūtu personas centrālo lomu, kas Kristū ir Radītāja tēls un līdzība. “Šo lielo patiesību esam aicināti nodot tālāk savās izglītības institūcijās. Jauno paaudžu priekšā mēs nedrīkstam noklusēt patiesību, kas piešķir jēgu dzīvei. Noklusēt patiesību par Dievu, lai respektētu to, kurš netic, izglītības jomā būtu tas pats, kas sadedzināt grāmatas, respektējot to, kurš nedomā, iznīcināt mākslas darbus, respektējot to, kurš neredz, vai mūziku, respektējot to, kurš nedzird,” apgalvoja pāvests. Vaticannews.va | 
