Noklausījies dažu ģimeņu liecības, Francisks sacīja: “Sāciet ar savu reālo situāciju, izejot no tās, mēģiniet iet kopā: kopā kā laulātie, kopā savā ģimenē, kopā ar citām ģimenēm, kopā ar Baznīcu. Es domāju par Labo samarieti, kurš satiek uz ceļa ievainoto cilvēku, pieiet pie viņa, uzņemas par viņu rūpes un palīdz viņam turpināt ceļu. Es gribētu, lai tieši tāda jums būtu Baznīca! [Lai tā būtu Labais samarietis, kas pieiet jums klāt un palīdz jums turpināt savu ceļu un spert ‘papildu soli’, lai cik tas būtu mazs”. Pāvests atgādināja, ka laulāto mīlestība nav tāds ceļš, ko būtu jāveic vienatnē, bet gan kopā ar Kungu. Atsaucoties uz Luidži un Serenas teikto, kuriem bija bail laulāties, viņš uzsvēra, ka “ģimenes dzīve nav neiespējamā misija”. “Mēs varam teikt”, viņš turpināja, “ka tad, kad vīrietis un sieviete iemīlas, Dievs sarūpē viņiem dāvanu – laulību. Brīnišķīga dāvana, kas slēpj sevī dievišķās mīlestības spēku. [Šī mīlestība ir] stipra, ilgtspējīga, uzticīga, spējīga atjaunoties pēc katras neveiksmes vai vājības. Laulības nav formalitāte. Mēs nelaulājamies, lai piekabinātu sev katoļu ‘etiķeti’, lai paklausītu kādai normai, vai tāpēc, ka to prasa Baznīca; mēs laulājamies tāpēc, ka gribam balstīt savu laulību uz Kristus mīlestības, kas ir stipra kā klints”. Svētais tēvs atgādināja, ka visi var iet svētuma ceļu, un atzina, ka katra cilvēka un katras ģimenes dzīves sastāvdaļa ir krusts. Tomēr pat slimības un nāves krusts nespēj iznīcināt ģimeni un izraut no laulāto sirdīm mieru. Pāvests arī uzsvēra, ka piedošana dziedē visas brūces. Ja laulāto attiecības kāda iemesla dēļ tiek sarautas, tā ir traģēdija, kuras priekšā nevaram palikt vienaldzīgi. Īstenībā neviens nevēlas “īstermiņa” mīlestību vai mīlestību “uz noteiktu laiku”. Tāpēc tad, kad grēki un cilvēciskās vājības satricina laulību, mēs ļoti ciešam. Taču pat vētrās Dievs redz, kas notiek mūsu sirdī – atgādināja Francisks. Viņš pieminēja viesmīlību un otra uzņemšanu, sakot, ka, ja tā trūktu no ģimeņu puses, tad sabiedrība kļūtu auksta un neapdzīvojama. Runājot par reliģiskajām un kultūras atšķirībām, kādas ir sastopamas arī ģimenēs, pāvests sacīja: “Dzīvojot ar to, kurš ir citādāks, mēs mācāmies būt ģimenē brāļi un māsas. Mēs mācāmies tikt pāri domstarpībām, aizspriedumiem, nepieļaut noslēgšanos un kopā veidot kaut ko cēlu un skaistu, izejot no tā, kas mums ir kopīgs”. 10. Pasaules ģimeņu tikšanās kulminācijas punkts būs Svētā Mise, ko pāvests celebrēs sestdien pulksten 18.30 (pēc Itālijas laika) Svētā Pētera laukumā. Iepriekš tā bija plānota pulksten 17.15, taču lielā karstuma dēļ, kāds šajās dienās ir pārņēmis Romu, tā pārcelta uz nedaudz vēlāku laiku. Svētdien pāvests kopā ar visas pasaules ģimenēm skaitīs lūgšanu “Kunga eņģelis”. Vaticannews.va
Foto: Ģimeņu festivāls Vatikānā (Vatican Media) | 
