Francisks aicināja klātesošos pārdomāt jautājumu, kādu pasauli gribam atstāt saviem bērniem un mazbērniem. Cilvēce ir globalizēta un savstarpēji savienota, taču aizvien pastāv nabadzība, valda netaisnības un nevienlīdzība – sacīja pāvests. Viņš norādīja, ka šodien pasaule cieš, jo pasliktinās klimatiskie apstākļi, daudziem trūkst pārtikas, liela daļa nevar saņemt nepieciešamo veselības aprūpi, izglītību un apmierināt citas pamatvajadzības. Līdz ar to, kādi būtu tie nosacījumi, lai konsultants, konsultantu koordinators, pieredzējis speciālists varētu palīdzēt izmainīt vai vismaz pielabot kursu? – jautāja Francisks. Kā būtu jānostāda savs darbs, lai varētu veidot apdzīvojamāku, taisnīgāku un brālīgāku pasauli? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, pāvests pievērsās trim aspektiem. Pirmais viņa ieteikums finanšu konsultantiem un pārējiem ekspertiem – apzināties, ka viņi var “atstāt kādu zīmi”. Otrais – uzņemties un īstenot savu “kultūras atbildību”. Francisks paskaidroja, ko viņš domā ar šādu atbildību. Trešais – “novērtēt atšķirības”. Sniedzot pirmo ieteikumu, pāvests norādīja, ka runa ir par labu zīmi, kas būtu virzīta uz integrālu cilvēka attīstību. Šie eksperti ar savām zināšanām, pieredzi un kompetencēm var palīdzēt uzņēmējiem, baņķieriem, menedžeriem, sabiedriskajiem administratoriem skaidrāk izprast kontekstu, labāk iztēloties nākotni un pieņemt lēmumus. Tātad, palīdzēt iepazīt, izzināt, lai palīdzētu izlemt. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja padomāt, kādu nākotni mēs gribam atstāt saviem bērniem un mazbērniem. Otrais ieteikums attiecas uz “kultūras atbildību”. Ar to pāvests domāja divas lietas: nodrošināt atbilstošu profesionālo kvalitāti, kā arī antropoloģisko un ētisko kvalitāti, kas ļautu minētajiem ekspertiem piedāvāt tādas atbildes, kas būtu saskaņā ar evaņģēlisko ekonomikas un sabiedriskās dzīves skatījumu, citiem vārdiem, saskanētu ar Baznīcas sociālo mācību. Svarīgi ir izvērtēt, kādas būs pieņemto lēmumu tiešās un netiešās sekas, kā tie ietekmēs darbību un vispirms jau pašu sabiedrību, cilvēkus un vidi. Runājot par trešo ieteikumu, pāvests atgādināja, ka visām institūcijām, uzņēmumiem, bankām, asociācijām un kustībām ir tiesības turēties pie savas identitātes un to attīstīt. “Kāds runā par «uzņēmējdarbības biodažādību» kā uzņēmuma brīvības garantiju un kā klientu, patērētāju, taupītāju un investoru izvēles brīvības nodrošinājumu; un arī kā par neaizstājamu stabilitātes, līdzsvara, cilvēciskās bagātības nosacījumu. Tas notiek dabā un var notikt arī ekonomiskajās «ekosistēmās»” - sacīja Francisks. Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās arī pēdējo 15 gadu globālajai krīzei un klātesošajiem uzsvēra, ka viņi un tie, kuri dara līdzīgu darbu, var šajā “smagajā un nedrošajā” laikā dot lielu ieguldījumu. Viņi var visu darīt ar “integrālu skatījumu”. Patiešām, cilvēka cienīgs darbs, rūpes par vidi, ekonomika utt. – tas viss ir savstarpēji saistīts. Miera jaunais vārds ir “attīstība sociālajā taisnībā” – atgādināja Francisks sava priekšgājēja, svētā Pāvila VI sacīto. Mūsdienu konsultants ir īpaši aicināts jauniem izaicinājumiem piedāvāt jaunus risinājumus, jo vecās shēmas bija tikai daļēji efektīvas – norādīja Francisks. Tāpēc konsultantiem jābūt “integrāliem”. Viņiem jābūt tādiem ekspertiem, kuri redz problēmu un to atrisinājumu kopsakarību. Noslēgumā pāvests uzsvēra, ka faktiski nekāda peļņa nevar būt likumīga, ja trūkst tāda skatījuma, kas būtu vērsts uz cilvēka integrālu attīstību, uz to, ka laicīgie labumi pieder visiem cilvēkiem, uz priekšrokas izrādīšanu trūkumcietējiem un mūsu kopīgā nama aizsardzību. Vaticannews.va | 
