Par Vatikāna II koncila sasaukšanu paziņoja pāvests Jānis XXIII 1959. gada 25. janvārī Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā. 1961. gada 25. decembrī viņš izdeva bullu Humanae salutis, ar kuru tika noteikts, ka koncila atklāšana notiks 1962. gadā. Tajā pašā Ziemassvētku dienā viņš vērsās pie visas pasaules ar Vatikāna Radio starpniecību, lai paziņotu par gaidāmo koncila atklāšanu un dotu svētību “Urbi et Orbi”. Jānis XXIII sacīja: “Jā, mīļotie bērni! Vatikāna II koncils, kas šorīt tika svinīgi pasludināts ar bullu "Humanae salutis", būs iespēja visiem visa kristīgā ganāmpulka ganiem, kuriem ar sirsnīgu uzmanību sekos arī nekatoļi un nekristieši, atgriezties uz šiem romiešu pakalniem, kur gans, kurš ir Pētera pēctecis, ieņem tā vietu, kuru sauc par episcopus animarum nostrarum (mūsu dvēseļu bīskapu)”. Kopš paziņošanas par koncila sasaukšanu bija pagājuši trīs gadi. 1962. gada 2. februārī motu proprio formā izdotajā apustuliskajā vēstulē “Consilium” svētais Jānis XXIII jau noteica konkrētu koncila atklāšanas datumu. Tas notiks 1962. gada 11. oktobrī. Mēnesi pirms atklāšanas, 1962. gada 11. septembrī, Radiovēstījumā visas pasaules ticīgajiem pāvests teica: “Visu katoliskās, svētās un svētītās… Baznīcas bērnu acīs un sirdīs mirdz Ekumeniskā koncila lielās gaidas…”. Tā paša gada 4. oktobrī Jānis XXIII ieradās Loreto svētnīcā, lai uzticētu Vissvētākajai Jaunavai Marijai Vatikāna II koncilu, kam bija jāsākas pēc vienas nedēļas. Viņš lūdzās, lai koncila tēvi būtu vienoti mīlestībā uz Kristu un Baznīcu, lai tādējādi gaidāmais notikums nestu bagātīgus augļus nākotnē un visos ticīgajos atjaunotos dedzība. 11. oktobra rītā Svētā Pētera bazilikā, kas bija pārveidota par koncila aulu, pāvests Jānis XXIII ar garu uzrunu latīņu valodā atklāja 21. Ekumenisko Vatikāna II koncilu. Gaudet Mater Ecclesia… (Lai Māte Baznīca priecājas…) – viņš iesāka. Uzrunā pāvests norādīja, kāds ir koncila mērķis, sakot: “Vispārējo Koncilu vislielākā mērā interesē tas, lai svētais kristīgās doktrīnas depozīts tiktu sargāts un pasniegts iespējami iedarbīgākā veidā. Šī doktrīna aptver visu cilvēku, kas sastāv no dvēseles un miesas, un mums, kas apdzīvojam šo zemi, liek tiekties kā svētceļniekiem uz debesu tēviju…. Tātad, šā Koncila galvenais mērķis nav vis diskutēt par vienu vai otru mācības tēmu…. Tam Koncils nebija vajadzīgs…. Nepieciešams, lai šī drošā un nemainīgā doktrīna, kas uzticīgi jāievēro, tiktu padziļināta un pasniegta veidā, kas atbilstu mūsu laika vajadzībām». Baznīcas vēsturē bija notikuši vairāki koncili. Parasti tie tika sasaukti, lai definētu ticības pamatpatiesības un vērstos pret maldiem, kas apdraudēja ticību. Tad, kad tika pasludināts Vatikāna II koncils, nebija nekādu īpašo ticības draudu vai doktrinālu un disciplināru jautājumu, kurus būtu vajadzējis iztirzāt. Tāpēc kardināli, izdzirdot no pāvesta Jāņa XXIII vēsti par šādu iniciatīvu, bija pārsteigti. Pirmais jautājums bija tas, kā šo koncilu sākt un kādu mērķi tam izvirzīt. Norādi sniedza Jānis XXIII koncila atklāšanas uzrunā. Viņš uzsvēra, ka ticībai vajadzētu uzrunāt pasauli „atjaunotā” veidā, jo pasaulē notika straujas pārmaiņas un attālināšanās no Dieva. Baznīcai bija pienācis laiks no jauna pārdomāt savu ticību, pievērsties attiecībām starp kristietību un moderno domāšanu. Vēlāk uz to norādīja arī pāvests Pāvils VI. Viņš uzsvēra, ka centrālā vieta koncilā tika ierādīta dzīvajam Dievam, kurš ir cilvēka labuma un laimes avots. Par šo vēsturisko Vatikāna II koncila atklāšanas dienu hronikās lasām, ka “pēc nakts un iepriekšējā vakara lietusgāzēm tā uzausa kā negaidīta un labvēlīga dāvana no debesīm, kas kļuva aizvien skaidrākas un pavisam skaidras un mirdzošas, kad pulksten 8.30 iespaidīgā bīskapu, primātu, patriarhu un kardinālu procesija izgāja pa Bronzas vārtiem, lai svinīgi dotos uz Koncila zāli”. Tālāk norādīts, ka, pāvestam ierodoties laukumā, ar neiedomājamu ticības, cerības un mīlestības triumfu piepeši atskanēja pūļa gaviles. Kristus vikārs, ienācis bazilikā un nometies ceļos, veica pirmo koncila aktu, piesaucot Svēto Garu. Pēc tam sekoja Svētā Gara godam veltīta Svētā Mise, ko celebrēja kardināls dekāns. Pienākot “Ite, missa est”, Svētais tēvs deva pāvesta svētību. Bija sākusies koncila šī vārda īstajā nozīmē pirmā sesija. Noslēgumā lasām, ka svinīgo ceremoniju pārraidīja Vatikāna Radio visās savu programmu valodās. To translēja arī Itālijas Radio un daudzas ārzemju raidstacijas, kā arī Itālijas televīzija sadarbība ar Eurovisione. Koncila atklāšanas pirmā diena noslēdzās ar lāpu gājienu un svētā Jāņa XXIII uzrunu. Svētā Pētera laukumu piepildīja daudzi tūkstoši ticīgo. Vatikāna II koncila darbi noritēja četrās sesijās – līdz 1965. gada 8. decembrim. Šajā laikā koncils pieņēma 16 dokumentus – 4 konstitūcijas, 9 dekrētus un 3 deklarācijas. Tie visi ir aizvien aktuāli. Atzīmējot koncila atklāšanas 50 gadu jubileju, Benedikts XVI sacīja: “Vatikāna II koncila dokumenti arī mūsdienās kalpo kā kompass, kas ļauj Baznīcas kuģim peldēt atklātā jūrā, gan vētrās, gan mierīgos ūdeņos, un droši virzīties uz priekšu un sasniegt savu mērķi”. Video: Vatikāna II koncila 60. gadadiena Vaticannews.va
Foto: Archivio Fotografico Vatican Media | 
