Viņa pārdomas bija veltītas Svētajam Garam, kurš ir prieka, vienotības un pravietojuma avots. Francisks aicināja lūgties par mieru Etiopijā un Ukrainā. Bahreina ietilpst Ziemeļarābijas apustuliskajā vikariātā, kur strādā aptuveni 60 priesteri un vairāk nekā 1300 katehēti. Viņi apkalpo vairāk nekā divus miljonus katoļu Bahreinā, Kuveitā, Katarā un Saūda Arābijā. Šī vietējā Baznīca sastāv no ārzemniekiem, no kuriem liela daļa ir filipīniešu viesstrādnieki. Pašā Bahreinas Karalistē dzīvo aptuveni 80 tk. katoļticīgo, kurus apkalpo 20 priesteri un astoņas konsekrētās personas. Apsveicis šo “mazo ganāmpulku”, pāvests savā uzrunā pievērsās Jāņa evaņģēlija fragmentam par “dzīvā ūdens” straumēm, kas izplūst no Kristus un ticīgajiem (sal. Jņ 7, 37-39). Jaunās dzīves ūdens ir Svētā Gara dzīvinošais ūdens, paredzēts visas cilvēces atjaunošanai. Baznīca piedzima no Kristus atvērtā sāna. “Mēs neesam kristieši, pateicoties saviem nopelniem, vai vienkārši tāpēc, ka pievēršamies ‘credo’, bet tāpēc, ka Kristībā saņēmām Gara dzīvo ūdeni,” uzsvēra Francisks. Pateicoties tam, mēs kļuvām par “Dieva mīļotajiem bērniem un brāļiem cits citam”. Gars mūs padarīja par “jaunām radībām”. Uzrunas turpinājumā Romas bīskaps pievērsās trīs Svētā Gara lielajām dāvanām – priekam, vienotībai un pravietiskumam. Svētais Gars ir prieka avots. Un šim priekam nepiemīt gadījuma raksturs. Tas dzimst no attiecībām ar Dievu un pastāv pat tad, kad mēs esam spiesti piedzīvot iekšējas cīņas un iet cauri tumšām naktīm. “Svētais Gars mums sniedz pārliecību, ka neesam vieni, pazuduši vai uzveikti, jo Viņš ir ar mums.”
“Jums, kuri atklājāt šo prieku un to izdzīvojat kopienā, es gribu teikt: glabājiet to, vēl vairāk – vairojiet to!” mudināja Francisks. “Un ziniet, kāda tam ir vislabākā metode? Dalīšanās. Jā, tā tas ir, kristīgais prieks ir lipīgs, jo Evaņģēlijs liek iziet no sevis, lai atklātu citiem Dieva mīlestības skaistumu. Tātad ir svarīgi, lai kristīgajās kopienās neapsīktu Evaņģēlija prieks un lai notiktu tajā dalīšanās. (…) Kristīgo prieku nav iespējams paturēt sev, un tad, kad mēs tajā dalāmies, tas vairojas”. Svētais Gars ir arī vienotības avots. Šo Gara vienotību nevar iedragāt nekādas šķelšanās, kas notiek pasaulē, pat ne etniskās, kultūras un ritu atšķirības. Kad Augšāmcēlušā Gars nonāk pār mācekļiem, tas kļūst par vienotības un brālības avotu. Pāvests atgādināja, ka, ja mēs esam saņēmuši Garu, tad mēs esam vispirms aicināti sargāt šo Baznīcas vienotību un visi kopā to stiprināt. “Būsim vienotības sargātāji un veidotāji!” viņš mudināja. “Lai mēs dialogā ar citiem būtu ticami, dzīvosim paši brālībā”. Visbeidzot, Svētais Gars ir arī pravietošanas avots. Pestīšanas vēsturē ir bijis daudz Dieva aicinātu praviešu. Pravieši saņem no Svētā Gara iekšēju gaismu, tādējādi kļūstot par “vērīgiem realitātes skaidrotājiem, kuri vēstures līkločos, kas dažkārt ir tumši, spēj saskatīt Dieva klātbūtni un parādīt to cilvēkiem” – skaidroja Francisks. Viņš atgādināja, ka visi kristieši saņēma Garu un ir pravieši. Līdz ar to mēs nevaram teikt, ka neredzam ļaunumu sev visapkārt, un dzīvot “mierīgu dzīvi”, lai nesasmērētu rokas. Tikšanās ar garīdzniekiem, konsekrētajām personām, semināristiem un pastorālajiem darbiniekiem laikā pāvests skaitīja mariānisko lūgšanu “Kunga eņģelis”. Spontāniem vārdiem viņš kārtējo reizi pievērsās arī mieram – īpaši Etiopijā un Ukrainā. Svētais tēvs sacīja: “Šajos mēnešos mēs daudz lūdzamies par mieru. Šajā kontekstā cerību dod vienošanās, kas tika parakstīta attiecībā uz situāciju Etiopijā. Iedrošinu visus atbalstīt šos centienus ilgtspējīga miera labā, lai ar Dieva palīdzību turpinātu iet dialoga ceļu un tauta iespējami drīzāk atkal varētu dzīvot mierīgu un cienīgu dzīvi. Bez tam es negribu aizmirst lūgties un mudināt jūs lūgties par izmocīto Ukrainu, lai izbeigtos tas karš”. Vaticannews.va | 
