Britu dziedātājs un sociālajos tīklos populārais influenceris Oli Londons pateicas Bībelei par jauno dzīvi un par spēju “akceptēt” un pieņemt sevi tajā veidolā, kādu viņu ir radījis Dievs. “Tas patiesībā izglāba manu dzīvību. Atrodot Dievu, tas ir atvedis mani atpakaļ pie tā, kas es esmu kā cilvēks,” O. Londons pastāstīja ziņu aģentūrai Catholic News Agency (CNA). “Identitātes problēmas” veicināja pāreju atpakaļ Kā Londons pastāstīja CNA, viņš kopš 13 gadu vecuma cīnījās ar sava ķermeņa dismorfiju un identitātes problēmām, kas noveda pie tā, ka viņš ienīda savu izskatu. Pusaudža gados viņš piedzīvoja bulingu, pazemošanu liekā svara dēļ. Oli Londons, kuram tagad ir 32 gadi, dzīvo Londonā, Anglijā. “Esmu pārliecināts, ka daudz jauniešu var sevi tajā atpazīt. Skolā bieži vien mēs visi tikām apsmieti, bulingoti par to, kā izskatāmies vai kas esam,” O. Londons sacīja. Kā Londons stāsta, 2013. gadā pēc pārcelšanās uz Dienvidkoreju, lai mācītu tur angļu valodu, viņš esot “nobombardēts” ar ziņām par to, kā plastiskā ķirurģija var izmainīt tos, kuri tiek “uzskatīti par neglītiem”. Dienvidkoreja ir “plastiskās ķirurģijas galvaspilsēta” pasaules mērogā, jo tur tiek veikti 24 % no visām kosmētisko izmaiņu manipulācijām pasaulē. Londons sāka konsultēties pie plastiskajiem ķirurgiem par izmaiņām savas sejas izskatā, un galu galā viņam tika veiktas 32 operācijas. “Tas ir iemesls, kāpēc man bija problēmas ar identitāti. Es nebiju drošs: vai man bija jābūt sievietei, vai man tomēr bija jābūt puisim? Jo vairāk operāciju man bija, jo sievišķīgāk vēlējos izskatīties.” Londons saņēma kritiku par savas sejas feminizācijas operācijām, ar kuru palīdzību viņš arvien vairāk centās līdzināties korejiešu popzvaignēm. Ilgas pēc atgriešanās pie tā, “kādu Dievs mani radījis” Agrāk, 2022. gada sākumā, Oli Londons sacīja, ka pēc vairākkārtējām operācijām, tai skaitā pēc zoda operācijas, sejas un kakla liftinga, acu korekcijas, kā arī vaigu tauku un pieres kaula noslīpēšanas, kas seju padarīja pēc izskata sievišķīgāku, viņš sācis justies apmierināts ar to, kā izskatās. “Kad es ieraudzīju tā visa galarezultātu, es biju super super laimīgs. Es domāju, ‘ziniet, esmu labāks’. Kā sieviete es izskatos daudz skaistāka. Es domāju, ka jutīšos laimīgāks. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc man visu manu dzīvi bija visas šīs identitātes cīņas – tāpēc, ka es esmu ieslodzīts nepareizajā ķermenī?” Tajā laikā O. Londons sāka savu sociālo "pāreju" par sievieti, valkājot sieviešu apģērbu, apavus un lietojot dekoratīvo kosmētiku. Taču viņš sacīja, ka vienalga "nejutās pareizi". Tad, augustā, Londons ienāca katoļu baznīcā. “Pirms trīs mēnešiem es sāku lasīt Bībeli, pēc tam, kad biju sācis apmeklēt katoļu baznīcu,” Londons, kurš iepriekš bija ateists, sacīja, piebilstot, ka ikviena cilvēka pretīmnākošā laipnība iedrošināja viņu turpināt apmeklēt baznīcu. Londons atcerējās, ka kādu reizi pēc dievkalpojuma sarunājās ar priesteri, kurš iedeva viņam Bībeli. “Es sāku iet uz baznīcu vairākas reizes nedēļā. Es sāku pats lasīt Bībeli mājās,” viņš sacīja. “Tas lika man [saprast]: ‘Ziniet ko, Dievs mani ir radījis konkrētā, noteiktā veidā, Dievs radīja mani par to, kas es esmu. Kāpēc gan lai es gribētu to mainīt? Kā vārdā es eju uz visām šīm ekstremālajām procedūrām? Ne tādu Dievs mani ir radījis, ne tādam man ir paredzēts dzīvē būt.’” Londons sacīja, ka viņa gūtā pieredze katoļu baznīcā lika viņam atskārst, ka mainīt savu izskatu nebija svarīgi – svarīgi bija tas, kas ir “iekšējais”. “Tas, ka ielaidu Jēzu un Dievu savā sirdī, izglāba manu dzīvi. Atrodot Dievu, tas atgrieza mani atpakaļ pie tā, kas es esmu kā persona, kā cilvēks.” Viņa turpmākie plāni? Tapt kristītam. “Es uzskatu sevi par kristieti, bet sliecos katoļticības virzienā. Es vēlētos drīzumā nokristīties,” Oli Londons sacīja. Londons cer, ka Kristība palīdzēs dziedināt viņu no agrākajām operāciju “traumām” un no tās “mentalitātes”, kas izveidojās, dzīvojot kā transpersonai. “Viena no vietām, kas man visvairāk patīk Bībelē, ir stāsts par to, kā Jēzus dziedina spitālīgo,” Londons sacīja. “Šis cilvēks bija sabiedrības atstumts. Neviens negribēja iet pie šī cilvēka, jo domāja, ka inficēsies. Un tad Jēzus... gribēja palīdzēt šim cilvēkam. Viņš padarīja viņu tīru.” Kopš Londons publiski izstāstīja savu stāstu sociālajos tīklos un intervijās, viņš saņemot “tūkstošiem ziņu no kristiešiem un katoļiem”, kuri lūdzas par viņu un sūta viņam uzmundrinājumus. Viņš mudināja katoļus uzrunāt un sazināties ar tiem, kuriem ir dzimuma disforija jeb dzimumidentitātes traucējumi, īpaši bērniem, un aicināt viņus uz baznīcu. “Ja jūs varat dot viņiem kādu morālo atbalstu un lūgties par viņiem, domāju, tas neticamā veidā palīdzēs un pagriezīs viņu dzīvi pareizā virzienā. Lielākā daļa šo bērnu ir pazuduši, viņi ir apjukuši,” viņš sacīja. Kas tālāk? Londons sacīja, ka viņš plāno lietot savu interneta platformu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri netic, īpaši pusaudžiem un bērniem, kuri cīnās ar dzimumidentitātes dismorfiju, lai viņi varētu pieņemt sevi tādus, kādus tos “bija iecerējis Dievs”. “Es gribu mēģināt un izplatīt šo vēsti par sevis pieņemšanu – ka mēs esam tādi, kādus Dievs mūs radījis. Pieņemsim to. Palīdzēsim viņiem to saprast.” Londonā, Anglijā, kur pašlaik dzīvo O. Londons, valsts Nacionālais veselības dienests šomēnes pārtrauca ārstēšanu transpersonām-bērniem pēc tam, kad tika konstatēts, ka dzimuma disforija visbiežāk ir “pārejoša fāze” un ka pubertātes blokatoriem un hormonālajiem medikamentiem ir nopietna ietekme uz veselību. O. Londons ir pateicīgs Dievam, ka nebija lietojis nekādus feminizējošos hormonus vai veicis citas [dzimuma maiņas] ķirurģiskas operācijas. Catholicnewsagency.com
Ilustratīvs foto: Unsplash.com/Tyler Mullins | 
