Aglonas Dievmātes mozaīku ir veidojuši Jērikas mozaīku izgatavošanas darbnīcas meistari. Par to, lai Pasludināšanas bazilikā Nācaretē būtu Dievmāte no Latvijas, rūpējās Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļa. Tās vadītājs Jānis Smelters savulaik norādīja, ka jau ilgu laiku svētceļnieki no Latvijas ilgojās, lai Nācaretē būtu arī Dievmātes mozaīka no Latvijas. Pateicoties ziedotāju atbalstam šis sapnis ir piepildījies, un „plāksnīte pie mozaīkas vēstīs mūsu valsts nosaukumu – Latvija“. Mozaīka papildinās bazilikas āra galeriju, kurā jau atrodas Dievmātes atainojumi no dažādām pasaules valstīm. Mēģinājums atklāt Nācaretē Dievmātes mozaīku bija jau 2020. gadā, toreiz gan atklāšanu nācās pārcelt dēļ Covid-19 pandēmijas. Vēl viena iecere bija mozaīku atklāt 2022. gada pavasarī, bet Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ arī to nācās pārcelt. Un tikai 2022. gada 29. novembrī, klātesot kuplam svētceļnieku skaitam no Latvijas, to ir izdevies īstenot. Svinīgā pasākumā notika arī Latvijas veltīšana Dievmātei, līdzīgi kā 1215. gadā Romā un 2015. gadā Aglonā. * * * Liepājas diecēzes bīskapa un Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētāja Viktora Stulpina uzruna, atklājot un iesvētot Aglonas Dievmātes svētbildes mozaīku Nācaretē: „Augsti godājamais bīskap Andri, cienījamie priesteri! Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs ar kundzi! Cienījamā vēstnieces kundze pie Svētā Krēsla, cienījamais Latvijas vēstniek Izraēlā, klātesošie Latvijas delegācijas pārstāvji! Dārgie svētceļnieki no visiem Latvijas reģioniem! Tas tiešām ir patiess prieks, ka šodien mūsu zemei tik svarīgā vēsturiskā brīdī – Aglonas Dievmātes svētbildes mozaīkas atklāšanas un iesvētīšanas ceremonijā – šeit, Nācaretē, Pasludināšanas bazilikā, ir reprezentēta visa Latvija. Esot Svētajā Zemē jau vairākas dienas, mēs redzējām, ka daudzas tautas un valstis ļoti nozīmīgās vietās vēsturiski, bet pāri visam garīgi, ir atstājušas redzamas kristīgās ticības liecības savās valodās, kā Zaharija himnu, tā arī "Tēvs mūsu" lūgšanu, un šeit tā ir atrodama arī latviešu valodā. Pasludināšanas bazilikā – arī mozaīkas, statujas un svētbildes kā savu tautu un valstu mīlestības uz Vissvētāko Jaunavu Mariju liecības. Pasludināšanas brīdis, par kuru mēs uzzinām no Svētajiem Rakstiem, īpaši Lūkasa evaņģēlija, ir svarīgs pagrieziena, atskaites punkts cilvēces pestīšanas vēsturē. Sv. Bernards, lielais Dievmātes godinātājs, XII gadsimta Baznīcas doktors, runājot par šo brīdi, saka, ka visa dzīvā radība ar aizturētu elpu gaidīja Marijas atbildi, kad eņģelis viņai pavēstīja, ka mazā jūdu meitene tiek aicināta kļūt par pasaules Pestītāja Māti. Savukārt sv. Anselms to izsaka tā: “Debesis un zvaigznes, zeme un ūdens, diena un nakts, un visa radība pakļauta cilvēka valdīšanai, vai tam kalpo, redz, pirmatnējās godības zaudēšana ir nesusi tiem labumu un priecājas par to, jo, pateicoties Tev, Jaunava, jauna žēlastība un jauna atdzimšana ir nonākusi pār tiem. Jauna un ļoti dārga žēlastība piepilda ar prieku visu radību. Tā jūt, ka tagad Dievs un Radītājs ne tikai neredzami pats pār tiem valda, bet arī redzami tos svētdara. Un visi šie labumi ir nākuši caur svētīgo, svētīgās Jaunavas, svētītā klēpja augli.” Tieši tādēļ Marijas kā Kunga kalpones, kā Viņa pati sevi nosauc šajā vietā, un Pestītāja Mātes loma visā pestīšanas vēsturē, visas Baznīcas dzīvē un arī mūsu katra personīgajā dzīvē nevar tikt pārvērtēta. Kristus kā pasaules Pestītājs pēc Tēva nodoma savu misiju varēja paveikt, pateicoties savas Mātes “fiat” – "lai man notiek", izteiktu Pasludināšanas brīdī. Lai arī viņa vēl daudz ko nesaprata, tad tomēr iekļāvās Kristus misijā un klusumā, nemanīta bija līdzās savam Dēlam līdz pat pēdējam brīdim un vietai, kad Viņš mira un tika guldīts kapā, bet sastapās ar Dēlu pēc Viņa augšāmcelšanās. Arī pēc savas laicīgās dzīves beigām uzņemta debesīs, ir blakus savam Dēlam Kristum, lai turpinātu līdzdarboties pestīšanas darbā līdz pat laiku beigām. Mīlestība uz Dievu mudināja Mariju kā patiesu Izvēlētās tautas meitu ilgoties pēc Pestītāja nākšanas pasaulē. Mīlestības uz Dievu vadīta, viņa iesaistījās Pestīšanas darbā ar šo “fiat”, kuru izteica. Aiz mīlestības uz Dievu viņa bija līdzās Dēlam, kad Viņš, mīlēdams mūs līdz galam, darbojās Tēva vārdā mūsu pestīšanas labā. Un šī Marijas pilnīgā veltīšanās arī ir mūsu pestīšanas pamatā. Jau pieminētais sv. Anselms to izsaka tā: “Dievs ir visas radības Tēvs, un Marija ir atjaunotās radības Māte. Dievs ir visa iedibinātā Tēvs, bet Marija visas pirmatnējās kārtības atjaunošanas Māte. Dievs radīja To, caur kuru viss ir tapis, Marija dāvāja pasaulei To, caur kuru viss tika pestīts.” Baznīcas dzīvē Marijas loma ir nozīmīga ar to, ka Viņa bija klātesoša tās dzimšanas brīdī, kas ir Vasarsvētki. Apustuļu darbos lasām, ka Marija bija kopā ar apustuļiem augšistabā, kad nolaidās Svētais Gars, un Marija – Baznīcas Māte ar savu klātbūtni atbalsta apustuļus, kas, saņēmuši Svēto Garu, iziet pasaulē, lai sludinātu Augšāmcēlušos Kristu. Arī šodien, kā laba Māte Viņa nemitīgi aizbildina par Baznīcu, kura pastāv, pateicoties tās bērnu, tas ir, mūsu, mīlestībai uz savu Māti un lūgšanām, ar kurām vēršamies pie viņas. Mūsu katra personīgajā dzīvē Marija ir būtiska, pāri visam ar savu svētās dzīves paraugu. Ne velti mēs viņu uzrunājam par Vissvētāko, jo paraugs, kuru atklājam viņas dzīvē, ir cēls mērķis, uz kuru tiekties un kuram ar Dieva žēlastības palīdzību censties sekot. Paraugs, kuru atdarināt, vienlaicīgi lūdzot viņas pašas palīdzību ar lielu uzticēšanos kā viņas bērniem. Ne velti daudzas svētvietas pasaulē un arī Latvijā ir veltītas tieši viņas godam, lai mēs varētu doties pie savas Mātes. Latvijā pazīstamākā ir Aglonas starptautiskā svētvieta, taču vēl ir Skaistkalne, Kuldīga un vairākas citas mazāk pazīstamas svētvietas. Zem Aglonas Dievmātes svētbildes ir uzraksts: “Monstra Te esse Matrem” – "Rādi, ka esi Māte". Tā varbūt ir viena no īsākajām lūgšanām. Tomēr cik šajā lūgšanā ir patiesas bērna paļāvības un uzticēšanās! Pirms vairāk nekā 800 gadiem pāvests Inocents III Livoniju, kas ir arī tagadējās Latvijas teritorija, pasludināja par Māras zemi – Marijas zemi, veltīdams šo zemi Dievmātes aizbildniecībai, un es esmu pārliecināts un ticu, ka Marija, līdzīgi kā Kristus dzīvē bija klātesoša Viņa visgrūtākajos brīžos, tā bija un ir klātesoša arī mūsu zemei un valstij kā klusa, nemanāma, bet gādīga Māte. Tādēļ mēs esam Viņai pateicīgi un uzticamies, arī raugoties nākotnē. Mēs varam, līdzīgi kā viņa, sevi visā pilnībā veltīt Dievam un, kā pāvests pirms 800 gadiem veltīja mūsu zemi Marijai, mēs šodien no jauna to izdarīsim pēc mozaīkas iesvētīšanas, lai ļautos viņas gādībai un arī paši censtos sekot viņas tikumu paraugam. Šodien iesvētot Aglonas Dievmātes – Māras zemes Karalienes mozaīku, piedzīvojam patiesu prieku, ka veidojas ciešāks pieturas punkts, kur doties Latvijas svētceļniekiem un arī šeit dzīvojošajiem latviešiem, atgriežoties pie savām dziļākajām kristīgajām saknēm. Vienlaicīgi tā būs vieta, kur vēl vairāk visas pasaules svētceļniekiem apjaust Baznīcas vienotību un lūgties par tām vietējām Baznīcām, arī Latvijas, kuru Dievmātes svētbildes ir šeit izvietotas. Ikvienā vietā, kur nonākuši misionāri ar Labo vēsti – Evaņģēliju –, cilvēki ir iepazīstināti arī ar Dieva Māti. Visur Viņa tiek godināta ar vislielāko mīlestību. Viņas godam tiek celtas baznīcas. Mūsu zemē sv. Meinards, atnesot kristīgo ticību, pirmo uzcelto mūra dievnamu veltīja Dievmātes godam. Tāpat Rīgā viens no pirmajiem dievnamiem Doms ir veltīts Dievmātes godam. Un pati Dievmāte Aglonas brīnumdarītājā svētbildē tiek godāta jau vairāk nekā 300 gadus. Pateiksimies Jeruzalemes Svēta Kapa bruņinieku ordenim Latvijā par uzņēmību un gādību, lai šī Aglonas Dievmātes mozaīka tiktu šodien atklāta un iesvētīta. Tas nenotika pavisam vienkārši. Bija savas grūtības.
Pateicība visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, pateicoties kuru devīgumam, varēja realizēties tas, kas kādā brīdī bija tikai ideja. Pateicība māksliniekam, kas izgatavoja šo mozaīku. Tas patiesi ir pacietīgs darbs. Pateicība arī Valsts prezidentam ar kundzi, vēstniekiem, delegācijas dalībniekiem. Paldies par jūsu klātbūtni un arī vārdiem, ar kuriem jūs, prezidenta kungs, mūs uzrunāsiet. Paldies visiem svētceļniekiem, kas šodien esat šeit klāt, lai kopīgi godinātu mūsu debesu Māti. Cik zināms ir vēl citi labi nodomi, lai atstātu šeit, Svētajā Zemē, mūsu tautas ticības redzamās liecības, tādēļ lūgsim Kunga svētību šiem nodomiem un Vissvētākās Mātes gādību. Paldies!” Jeruzalemes latīņu patriarhs un Latvijas delegācija, kas ieradās vizītē uz Svēto Zemi 
Foto: Latin Patriarch of Jerusalem
Vēstījums - lūgšana "Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi!" Ar šiem vārdiem ercenģelis Gabriēls sveicināja Tevi, Kristus Māte, tieši šeit, Nācaretē. Ar šiem vārdiem arī mēs, svētceļnieki no Latvijas un īpaši no Rēzeknes- Aglonas diecēzes, vēlamies sveikt Tevi, Marija, mūsu Māte. Ar šiem vārdiem sākās Kristus iemiesošanās noslēpums, un ar šiem vārdiem sāksies arī Aglonas Dievmātes mozaīkas klātbūtne šeit, Nācaretes bazilikā. Vēl viena saite, kas saistīs mūsu Māras zemi ar Svēto zemi. Vēl viena skaista liecība par Aglonu Egles un Cirīša ezeru krastos, kur Tu, Marija, esi vēlējusies rādīt mums, ka esi mūsu Māte, kā to vēsta uzraksts Aglonas svētgleznas pakājē: "MONSTRA TE ESSE MATREM." "Esi sveicināta, Marija, Māras zemes Karaliene!" Ar šiem vārdiem mēs Tevi sveicinām pateicībā par visām žēlastībām, ko esi izlūgusi no debesu Tēva mūsu zemei. Īpaši šajā 29. novembra dienā, šajā mēnesī, kas saistās ar mūsu Latvijas Valsts neatkarības pasludināšanu, mēs, Tavi bērni, esam pateicīgi un saprotam, ka bez Tavas mātišķās gādības mēs nebūtu saņēmuši tik lielu dāvanu - savu brīvu un neatkarīgu valsti. Tādēļ lūdzam Tavu aizbildnību arī turpmāk mūsu tautai un mūsu Latvijas zemei, lai ticības, cerības un mīlestības gaisma nekad nenodziest mūsu sirdīs un vienmēr spoži staro, dāvājot garīgo spēku, drošu skatienu nākotnē un sirds siltumu, bez kura nebūtu nozīmes nekam, ko mēs darām. "Esi sveicināta, Marija, ģimeņu Karaliene!" Mēs lūdzam Tavu spēcīgo aizbildnību mūsu ģimenēm. Lūdzam par mūsu tēviem, lai viņi ņem piemēru no svētā Jāzepa, lai viņi nenobīstas, nepagurst un nebēg no atbildības un lielā uzdevuma, uz kādu debesu Tēvs tos ir aicinājis. Lūdzam par mūsu mātēm, lai viņas lūkojas uz Tevi, mūsu Māte, kas teici jāvārdu Dieva gribai savā dzīvē un pieņēmi, nesi zem savas sirds un dāvāji pasaulei tās Pestītāju. Lai mūsu ģimenes ar mīlestību ir atvērtas dzīvībai, pieņem bērnus, kas ir Dieva svētība un tautas nākotne. Lūdzam par mūsu vecvecākiem, lai tie kā svētie Joahims un Anna ir nomodā par saviem mazbērniem un sniedz tiem ticības un mīlestības liecību. Lūdzam par mūsu bērniem un jaunatni, lai viņi kā Jēzus reiz Nācaretē var augt un kļūt stipri garā, pilni gudrības, un lai Dieva žēlastība ir ar viņiem (Sal. Lk 2,40). "Esi sveicināta, Marija, miera Karaliene!" Visbeidzot mēs pazemīgi Tevi lūdzam par mieru visā pasaulē un īpaši Ukrainā. Esi nomodā par mums, Taviem bērniem: apgaismo mūsu prātus, lai saskatām patiesību un tai sekojam; izdzēs naidu cilvēku sirdīs, lai tas neaptumšo mūsu skatienu; apslāpē lepnumu, kas mūs paceļ pāri citiem brāļiem un māsām un liek kļūt par ļaundariem, liek sagraut un iznīcināt; dari mūsu par miera lūdzējiem un miera nesējiem, lai varam saukties un patiesi būt Dieva un Tavi bērni (Sal. Mt 5,9). Jānis Bulis
Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Katedrāle.lv
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja 
Vairāk foto skatīt šeit.
|
